Pēdējā laikā aizvien pieaugošais publikāciju skaits par digitalizācijas un automatizācijas ietekmi uz darba tirgu norāda, ka pavisam drīz mēs dzīvosim jaunā realitātē, kur šodienas prasmes jau var nebūt pietiekamas. Protams, darba tirgus vienmēr ir bijis mainīgas, taču, laikam ejot, tas kļūst aizvien dinamiskāks.
Zinātniskajā literatūrā vērojamas dažādas prognozes un spekulācijas saistībā ar digitalizācijas un automatizācijas ietekmi uz nākotnes darba tirgu, kas aizvien vairāk šim jautājuma liek pievērsties arī politikas veidotājiem. Pašreizējās debatēs vērojama plaša amplitūda, ko varam sagaidīt jau tuvākajā nākotnē. Šeit bieži tiek minēts Uber kā viens no nozīmīgākajiem satricinājumiem pasažieru pārvadājumu sektorā, un, saskaņa ar dažu pētnieku viedokli, tas, iespējams, ir signāls algota darba norietam, pilnīgai pakalpojumu liberalizācijai un vispasaules konkurences pieaugumam, kas pārsniegtu jebkādas Bolkešteina1 direktīvas atbalstītāju cerības. Tas var pilnībā izmainīt Rietumu pasaulē eksistējošos sociālos modeļus – vairs nekādu darba likumu vai darba laika regulējumu, nekādu darba laika grafiku vai biroju, nekādu atlaišanas procedūru un kolektīvā darbaspēka rīcības.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes