Covid-19 krīze ir radījusi vēl nebijušus izaicinājumus veselības aprūpes sistēmām, kā arī dramatiskas sociālekonomiskās sekas visā pasaulē. Valstis aizvien vairāk meklē inovatīvus veidus, kā uz datiem balstītas tehnoloģijas izmantot cīņā ar pandēmiju. Esošās un jaunās digitālās tehnoloģijas tiek izmantotas, lai palīdzētu labāk izprast un ierobežot vīrusa izplatību.
Divas dienas pēc Covid-19 pasludināšanas par pandēmiju, 2020. gada 13. martā, Pasaules Veselības organizācija aicināja valstis papildus testēšanas, sociālās distancēšanās un citiem pasākumiem piemērot kontaktu izsekošanu, lai novērstu infekciju un glābtu cilvēku dzīvības.1 Visā pasaulē, tostarp Ķīnā, Singapūrā, Austrālijā, ASV, kā arī lielākajā daļā Eiropas valstu, ir plaši ieviestas kontaktu izsekošanas lietotnes.2 Tās ir arī Eiropas Savienības (turpmāk – ES) valstu kopīga un koordinēta atbildes reakcija uz Covid-19 pandēmiju. 2020. gada 15. aprīlī Eiropadome un Eiropas Komisija pieņēma kopīgo Eiropas ceļvedi, uzsverot, ka ES veic pasākumus, lai atbalstītu kontaktu izsekošanas lietotnes, kā arī apkopotu un anonimizētu datu apstrādi no sociālo mediju un mobilo tīklu operatoriem par iedzīvotāju mobilitāti kā papildu pasākumus, kas palīdzētu atcelt pulcēšanās, ceļošanas un cita veida ierobežojumus.3
Valstis strauji ieviesa arī cita veida tehnoloģijas, lai ierobežotu Covid-19 izplatību, tostarp mobilās un biometriskās lietotnes, biometriskās valkājamās ierīces, termālās kameras un robotu uzraudzību. Piemēram, Itālijā, Grieķijā, Ungārijā un Vācijā, lai uzraudzītu fiziskās distancēšanās ievērošanu publiskās vietās, izmantoja dronus.4
Lai gan valstis eksperimentē ar dažādām tehnoloģijām, visvairāk diskusijas ir izraisījušas kontaktu izsekošanas lietotnes. Visu šo lietotņu mērķis ir retrospektīvi izsekot un brīdināt apstiprināto inficēto personu kontaktpersonas. Tomēr valstis ir izvēlējušās dažādas pieejas, kā ieviest šīs lietotnes, un dažas valstis, kas ātri steidzās tās ieviest, vēlāk bija spiestas tās apturēt saistībā ar privātuma pārkāpumiem, piemēram, Norvēģija, vai atteikties no tām, lai ieviestu Apple un Google modeli, piemēram, Lielbritānija, Vācija un Itālija.
Kaut arī jaunās personas datu apstrādes tehnoloģijas var atbalstīt valstu centienus izsekot un ierobežot Covid-19 izplatību, tās ir arī radījušas bažas par to atbilstību cilvēktiesībām, īpaši tiesībām uz privātumu un datu aizsardzību, un plašas diskusijas par to, cik lielā mērā cilvēktiesības var ierobežot ārkārtas situācijā, personas datu iespējamu prettiesisku izmantošanu, atkarības no lielajiem tehnoloģiju uzņēmumiem un to varas pastiprināšanu, kā arī draudiem demokrātijai.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes