ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

6. Oktobris 2020 /Nr.40 (1150)

Paredzēšanas algoritmu tiesiskie aspekti
M.A. (IT Law Tartu Universitāte)
Līva Rudzīte
 
M.A. (IT Law Tartu Universitāte)
Arina Stivriņa
 

Tehnoloģiju attīstība paver aizvien plašākas iespējas kompleksu algoritmu izveidei, lai prognozētu aspektus saistībā ar fizisko personu sniegumu, ekonomisko situāciju, interesēm, vēlmēm, uzvedību. Mūsdienu algoritmi ne tikai satur instrukciju kopumus uzdevumu risināšanai, bet ir spējīgi paši pilnveidoties, mācoties no iegūtajiem datiem un izveidojot jaunas instrukcijas.

Tieslietu jomā prognozēšanas jeb paredzēšanas algoritmu sniegums var uzlabot noziedzīgu nodarījumu prevenciju un samazināt tiesu sistēmas noslodzi. Piemēram, balstoties uz tiesu prakses datiem, paredzēšanas algoritms var ar augstu precizitāti paredzēt tiesvedības izredzes. Vairākos Amerikas Savienoto Valstu (turpmāk – ASV) štatos tiesas, lai noteiktu, vai piemērojams ar brīvības atņemšanu saistīts līdzeklis, neskatoties uz kritiku par prognožu neobjektivitāti, nepietiekamu caurspīdīgumu un precizitāti,1 izmanto COMPAS algoritma prognozes par noziedzīga nodarījuma recidīva risku.

Veselības aprūpes jomā ar paredzēšanas algoritmu palīdzību var prognozēt saslimšanas risku, veicinot diagnostiku un paātrinot ārstēšanās uzsākšanu, savukārt izglītības jomā algoritmi var prognozēt izglītojamo sekmes. Piemēram, Starptautiskā bakalaureāta organizācija Covid-19 pandēmijas ietekmē 2020. gada studentu gala atzīmes veidoja ar paredzēšanas algoritma palīdzību, ņemot vērā studentu iepriekšējo sniegumu, skolotāju paredzēto eksāmenu atzīmi, kā arī skolas kontekstu.

Paredzēšanas algoritmi var tikt iedalīti atbalstošos, kas sniedz atbalstu lēmumu pieņemšanā, un lēmējalgoritmos, kas pieņem lēmumus patstāvīgi,2 kā arī mākslīgā intelekta algoritmos un reglamentētos (rule-based) algoritmos. Reglamentētu algoritmu pielietotie kritēriji ir cilvēka veidoti, savukārt mākslīgā intelekta algoritmi ir spējīgi paši izveidot jaunus kritērijus.

Paredzēšanas algoritmi var sniegt sabiedrībai būtiskas priekšrocības, taču to izmantošana lēmumu pieņemšanā var radīt būtisku cilvēktiesību apdraudējumu un personas datu aizsardzības pārkāpumu riskus. Atspoguļojot nozīmīgus riskus personu tiesībām un brīvībām, ko var radīt automatizēta lēmumu pieņemšana, Eiropas Savienības (turpmāk – ES) normatīvajā regulējumā ietverts vispārējs aizliegums attiecībā uz automatizētu individuālu lēmumu pieņemšanu, tostarp profilēšanu. Personas datu aizsardzības prasību izpildi papildus var apgrūtināt algoritmu kā intelektuālā īpašuma un komercnoslēpuma objektu aizsardzības pasākumi.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Viktorija Soņeca
Numura tēma
Dati kā tehnoloģiju laikmeta resurss
Ineta Ziemele
Skaidrojumi. Viedokļi
Moderno tehnoloģiju ietekme uz privātumu
Jekaterina Macuka
Skaidrojumi. Viedokļi
Personas dati ir vērtība, kas jāsargā, nevis šķērslis attīstībai
Uldis Ķinis
Skaidrojumi. Viedokļi
Kiberdrošība – tiesiski aizsargājama vērtība
Rūta Pirta-Dreimane, Jānis Grabis
Skaidrojumi. Viedokļi
Informācijas drošība digitalizācijas laikmetā: izaicinājumi un risinājumi
AUTORU KATALOGS