ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

6. Oktobris 2020 /Nr.40 (1150)

Kā Covid-19 ietekmējis plānus unificēt ES datu aizsardzības regulējumu
LL.M.
Anna Vladimirova-Krjukova
ZAB "Cobalt" juriste, sertificēta personas datu aizsardzības speciāliste Latvijā un Eiropā (CIPP/E) 

Datu aizsardzības jautājuma unifikācija ES

Covid-19 pandēmijas laikā var redzēt, ka gan vispārīgi datu aizsardzībai, gan e-privātumam (privātumam elektroniskās komunikācijas ietvaros) ir noteikta loma risinājumu meklēšanā pandēmijas seku minimizēšanā, tostarp izmantojot veselības, atrašanās vietas un kontaktu izsekošanas datus. Tāpēc abām šīm jomām veltītā regulējuma evolūcijai vīrusa izplatīšanas apkarošanas kontekstā ir vērts pievērst uzmanību.

Datu regulējuma unifikācija Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) sākās daudz agrāk, nekā pasaulē notika ar Covid-19 saistītās izmaiņas. Tiesību normu unifikācija ES parasti notiek, izmantojot tādu tiesību aktu kā regula. Tomēr ne vienmēr vislabākais ceļš ir uzreiz mēģināt ieviest pēc iespējas identisku regulējumu visās dalībvalstīs (jeb unificēt to), lai atrisinātu kaut kādu tiesisku jautājumu. Bieži unifikācija notiek tikai pēc harmonizācijas, kuru sasniedz ar direktīvu palīdzību, vispārīgāku aktu, kurš pieļauj noteiktu dalībvalstu brīvību attiecībā uz direktīvas prasību ieviešanu. Protams, tas aizņem vairāk laika, bet dažreiz ir daudz vieglāk sākt ar līdzīgu normatīvo aktu pieņemšanu dalībvalstīs uz direktīvas pamata un tikai pēc tam ieviest visām dalībvalstīm identiskus regulas nosacījumus.

Tieši šo ceļu ES likumdevēji izvēlējās attiecībā uz datu aizsardzību: sākumā tika pieņemta Direktīva 95/46/EK (turpmāk – Datu direktīva), kuru 2018. gadā aizvietoja Vispārīgā datu aizsardzības regula 2016/679 (turpmāk – VDAR). Latvijā savukārt uz Datu direktīvas pamata tika pieņemts Fizisko personu datu aizsardzības likums, kurš pēc VDAR piemērošanas uzsākšanas zaudēja spēku, un tika pieņemts jauns Fizisko personu datu apstrādes likums.

Ļoti līdzīga situācija ir ar Direktīvu 2002/58/EK (turpmāk – ePrivātuma direktīva), kuru plānoja aizvietot ar regulu vēl 2018. gadā, bet tas nenotika, un tās projektu joprojām apspriež ES institūcijās. Latvijā ePrivātuma direktīvas nosacījumi galvenokārt tika ieviesti Elektronisko sakaru likumā un Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā.

Ar pandēmiju saistīto jautājumu risināšanai visbiežāk uzmanība tika pievērsta šādiem datu aizsardzības un
e-privātuma aspektiem: veselības datu apstrāde (piemēram, darbinieku vai apmeklētāju), informācijas ievākšana par personas ceļojumiem pēdējā laikā, atrašanās vietas datu izmantošana un personas kontaktu izsekošana.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Viktorija Soņeca
Numura tēma
Dati kā tehnoloģiju laikmeta resurss
Ineta Ziemele
Skaidrojumi. Viedokļi
Moderno tehnoloģiju ietekme uz privātumu
Jekaterina Macuka
Skaidrojumi. Viedokļi
Personas dati ir vērtība, kas jāsargā, nevis šķērslis attīstībai
Uldis Ķinis
Skaidrojumi. Viedokļi
Kiberdrošība – tiesiski aizsargājama vērtība
Rūta Pirta-Dreimane, Jānis Grabis
Skaidrojumi. Viedokļi
Informācijas drošība digitalizācijas laikmetā: izaicinājumi un risinājumi
AUTORU KATALOGS