Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Redaktora sleja

13. Oktobris 2020 /Nr.41 (1151)

Apzināties un pārvarēt ES pamatvērtību krīzi

Tiesiskuma stiprināšana Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs pēdējā laikā ir viens no apspriestākajiem jautājumiem, kas arī rezultējies dažādās iniciatīvās, no kurām viena ir arī ikgadēji Eiropas Komisijas (Komisija) ziņojumi par tiesiskumu. Pirmais šāds ziņojums par 2020. gadu ir publicēts šā gada 30. septembrī.1 Un tomēr ne ar šādām iniciatīvām, ne arī līdzekļiem, kas ir pieejami ES, nav pietiekami ne vien tiesiskuma stiprināšanai, bet arī citu ES vērtību aizsardzībai, jo īpaši brīdī, kad ES pārdzīvo arvien pieaugošu pamatvērtību krīzi.

Sajūtu, ka ES vērtību aizsardzība nav pietiekama, apstiprinājis 521 Eiropas Parlamenta (Parlaments) deputāts, kas 7. oktobrī nobalsoja par rezolūciju, ar ko ierosināts izveidot ES mehānismu demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību aizsardzībai un stiprināšanai.2 Paredzēts, ka šis mehānisms varētu darboties ikgadējās uzraudzības cikla veidā, ietverot skaidrus ieteikumus konkrētām valstīm un nosakot īstenošanas termiņus un mērķus, kas jāņem vērā turpmākajos gada vai steidzamajos ziņojumos. Turklāt rosināts, ka ieteikumu neīstenošanai jāparedz nelabvēlīgas sekas – konkrēti ES pasākumi, tostarp Līguma par Eiropas Savienību (LES) 7. pantā paredzētās procedūras, pārkāpuma procedūras vai budžeta nosacījumi. Ieteikumu mērķis būtu ne tikai novērst pārkāpumus, bet arī veicināt tādus politikas virzienus, kas ļauj pilsoņiem gūt labumu no ES tiesībām un vērtībām. Ieviešot mehānismu, paredzēts pārskatīt arī pārējos šobrīd jau pastāvošos līdzekļus, lai novērstu to pārklāšanos.

Viens no galvenajiem Parlamenta norādītajiem iemesliem šāda mehānisma nepieciešamībai ir apstāklis, ka vairākās dalībvalstīs pieaug un nostiprinās autokrātiskas un neliberālas tendences, kuras turklāt pastiprina Covid-19 pandēmija un ekonomikas lejupslīde, kā arī korupcija, dezinformācija un valsts varas izmantošana privātās interesēs. To saasina instrumentu trūkums, lai ES varētu risināt demokrātijas, pamattiesību un tiesiskuma pārkāpumus un regresa problēmas dalībvalstīs (tostarp Parlamentam paužot kritiku ES Padomei par to, ka nav panākts nozīmīgs progress ES vērtību īstenošanā LES 7. pantā noteiktajās procedūrās, kā arī pastāvošo instrumentu nesaskaņotībai un nošķirtībai).

Lai arī Parlaments augstu novērtējis Komisijas darbu gada ziņojuma par tiesiskumu sagatavošanā, pausta nožēla, ka tajā nav iekļautas demokrātijas un pamattiesību jomas, jo īpaši jautājums par biedrošanās brīvību un plašsaziņas līdzekļu brīvību. Parlamentu uztrauc apstāklis, ka netiek ievērotas neaizsargāto grupu intereses, kā piemērus šādām grupām minot sieviešu, personu ar invaliditāti, romu, LGBTI un vecāka gadagājuma cilvēku grupas. Šādas grupas Parlamenta ieskatā nav pietiekami aizsargātas pret naidu un diskrimināciju, un šāda situācija ir pretēja ES vērtībām, kas nostiprinātas LES 2. pantā.

ES mehānismu demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību aizsardzībai un stiprināšanai paredzēts pārvaldīt ar iestāžu nolīgumu starp trim iestādēm – Parlamentu, ES Padomi un Komisiju. Nākamie soļi ir sarunu uzsākšana starp šīm institūcijām, kā arī Komisijas priekšlikums, kurš būtu izstrādāts, balstoties uz rezolūcijā izklāstītajiem priekšlikumiem.

Parlamenta deputātu ievērojamais atbalsts rezolūcijas pieņemšanai signalizē, ka ES vērtību aizsardzība ir nozīmīga dalībvalstīm un ES veiksmīgas darbības nodrošināšanai un to apdraudējumi ir pamanīti, un ir griba tos ierobežot un novērst. Taču, no otras puses, līdzšinējās grūtības, piemēram, sasaistīt sistēmiskus LES 2. pantā minēto vērtību pārkāpumus ar ES budžeta finansējuma ierobežošanu dalībvalstij, parāda, ka dalībvalstu vidū nebūt nav vienprātības ne par apdraudējumu ES vērtībām nopietnību, ne par līdzekļiem šādu apdraudējumu novēršanai. Galu galā, apsverot dažādas sankcijas un ierobežojošus mehānismus, dalībvalstīm ir arī jāiztēlojas sevi situācijās, kad tie varētu tikt vērsti pret viņām, un vienkāršākais veids, kā no tā izvairīties, ir nepieļaut attiecīgo mehānismu ieviešanu.

RAKSTA ATSAUCES /

1. Plašāk par ziņojumu skat. žurnāla 10.–15. lpp. rakstu "Publiskots Eiropas Komisijas pirmais ziņojums par tiesiskuma situāciju dalībvalstīs".

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 7. oktobra rezolūcija par ES demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību mehānisma izveidi (2020/2072(INL)). Pieejama: https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/TA-9-2020-0251_LV.pdf [aplūkota 08.10.2020.].

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Kalniņa V. Apzināties un pārvarēt ES pamatvērtību krīzi. Jurista Vārds, 13.10.2020., Nr. 41 (1151), 2.lpp.
3
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jānis Lapsa
Skaidrojumi. Viedokļi
Dzīvojamās telpas īres līguma subjekti
Dzīvojamās telpas īres tiesiskās attiecības, ņemot vērā to sociāli jūtīgo raksturu, ir un arī būs pakļautas speciālajam regulējumam, kas atšķiras no Civillikumā1 noteiktā. Rakstā tiks analizēts dzīvojamās telpas īres līguma ...
Andrejs Students
Skaidrojumi. Viedokļi
Īres maksas peļņas daļas noteikšanas problemātika tiesvedībā
Jurista Vārds
Eiropas telpā
Publiskots Eiropas Komisijas pirmais ziņojums par tiesiskuma situāciju dalībvalstīs
30. septembrī ir publicēts pirmais ziņojums par tiesiskumu 2020. gadā, kas sniedz kopsavilkumu gan par aktuālo tiesiskuma situāciju Eiropas Savienībā, gan par situācijas novērtējumu katrā dalībvalstī.1
Aleksejs Dimitrovs
Viedoklis
Eiropas Komisijas ziņojums par tiesiskumu: daži vārdi par saturu un kontekstu
Jurista Vārds
Informācija
Saeimas darbs attālinātā formātā: citi konstitucionālie orgāni atbalsta, daži deputāti kritizē
Sākot ar 1. oktobri, Saeima atgriezās pie attālināta darba formāta platformā e-Saeima – kā tas iepriekš jau notika šī gada vasaras sākumā. Par to 28. septembrī lēma Saeimas prezidijs un pamatoja šo lēmumu ar aktuālo ...
AUTORU KATALOGS