Pirms 75. gadiem, pēc Otrā pasaules kara, 1945. gada 24. oktobrī, lai stabilizētu starptautiskās attiecības un nodrošinātu mieru pasaulē, kā pasaules nāciju rīcības saskaņošanas centru nodibināja Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO).
ANO ir bijuši ievērojami sasniegumi, nostiprinot starptautiskās tiesības un pieņemot nozīmīgus daudzpusējos līgumus. Daudzi standarti un principi, pēc kuriem pašlaik vadās pasaulē un kurus ievēro demokrātiskās valstis, savulaik ir izstrādāti ANO līmenī.
Jau 1941. gada augustā ASV prezidents Franklins Delano Rūzvelts un Lielbritānijas premjerministrs Vinstons Čērčils tiekoties iezīmēja pamatprincipus miera nodrošināšanai pēc Otrā pasaules kara. 1944. gada vasarā un rudenī ASV, Lielbritānijas, PSRS un Ķīnas līderi tikās Vašingtonā un vienojās par topošās ANO mērķiem un principiem.
Okupētā Latvija un pārējās Baltijas valstis nevarēja būt to valstu vidū, kuras 1945. gadā apvienojās šajā organizācijā, bet tieši ANO bija pirmā starptautiskā organizācija, kurā Latvija iestājās tūlīt pēc neatkarības atgūšanas 1991. gada 17. septembrī.
Latvijas valdība jau pirms vairākiem gadiem pieņēma lēmumu, ka mūsu valsts kandidēs ANO Drošības padomē uz nepastāvīgās locekles vietu no 2026. gada līdz 2027. gadam. Līdz ANO Drošības padomes vēlēšanām, kas notiks 2025. gadā, vēl ir pieci gadi, tomēr Ārlietu ministrija pastāvīgi starptautiskā un nacionālā līmenī vada un koordinē Latvijas gatavošanos vēlēšanām ANO Drošības padomē.
Dalība Drošības padomē ir viena no labākajām iespējām Latvijas ārpolitikas interešu īstenošanai. Tā stiprinātu Latvijas atpazīstamību globālā līmenī, tostarp reģionos, ar kuriem Latvijai līdz šim nav bijusi intensīva sadarbība. Darbs Drošības padomē apliecinātu Latvijas iesaistīšanos pasaules mēroga politisko procesu risināšanā.
Nelielām valstīm, tādām kā Baltijas valstis, dalība ANO Drošības padomē sniedz iespēju piedalīties pasaules svarīgāko drošības jautājumu lemšanā. Dalība nozīmē arī valsts spēju uzņemties atbildību par pasaules mēroga procesiem. Būtiski ir ne tikai zināt, kas notiek starptautiskajā līmenī, bet arī ietekmēt notikumu norisi. Latvijai kā mazai valstij ir svarīgi būt klāt jautājumu izskatīšanā un virzībā.
ANO pastāv nelielo valstu forums, kurā tiek apspriestas tēmas, kas ir svarīgas no mazo valstu viedokļa. ANO no 193 dalībvalstīm 110 ir nelielas valstis, kuras savā starpā vienojas par svarīgu lēmumu pieņemšanu šajā pasaules organizācijā, jo daudzos jautājumos lēmumus ANO var pieņemt tikai tad, ja nobalso divas trešdaļas no dalībvalstīm.
Pasaules nelielās valstis ir kļuvušas par ekspertēm vairākās jomās. Piemēram, Lihtenšteina tiek uzskatīta par eksperti krimināltiesībās. Monako ir eksperte sporta un finanšu jautājumos. Ietekmīgas ANO ir tādas nelielas valstis kā Šveice, Austrija, Igaunija un vairākas citas. Igaunija pieteikusi sevi kā mākslīgā intelekta līdere. Latvijas diplomāti uzskata, ka mūsu valsts varētu būt eksperte starptautiskajās tiesībās.
ASV, Lielbritānijai, Francijai, Krievijai un Ķīnai ir galvenā teikšana ANO, jo tās ir Drošības padomes pastāvīgās locekles ar veto tiesībām. ANO Drošības padome pieņem juridiski saistošus lēmumus, un tās rezolūcijām ir likuma svars. Ik pa laikam izvirzās jautājums par Drošības padomes reformēšanu, lai ierobežotu padomes locekļu veto tiesības un palielinātu dalībvalstu skaitu.
Pagaidām vērā ņemamas reformas ANO nav notikušas. Bet, lai kā arī būtu, pozitīvi jāvērtē fakts, ka Ņujorkā pastāv un darbojas pasaules nāciju rīcības saskaņošanas centrs, kas ir vērtīgs ieguvums visām valstīm un tautām, jo organizācijas uzdevums ir rūpēties par starptautisko tiesību nostiprināšanu pasaulē.