ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

20. Oktobris 2020 /Nr.42 (1152)

Starptautiskā tiesa ANO 75. gadadienā
Mārtiņš Paparinskis
Asociētais profesors starptautiskajās publiskajās tiesībās Londonas Universitātes koledžā 

Apvienoto Nāciju Organizācijas 75. gadadiena ir piemērots mirklis tās vēsturiskā pienesuma un attīstības tendenču izvērtēšanai, tajā skaitā attiecībā uz ANO Starptautisko tiesu (turpmāk arī – ST). Šajās piezīmēs es vispirms ieskicēšu ST kompetenci, tad aplūkošu procesuālos jaunievedumus, turpināšu ar pārskatu par pienesumu starptautisko tiesību attīstībai un, visbeidzot, savilkšu kopā argumentu dzīparus un izvērtēšu iespējamās ST reformas. Galvenā izvirzītā tēze ir, ka Starptautiskā tiesa dod būtisku pienesumu starptautisko tiesību attīstībā un ka mūsdienu starptautisko tiesību un starptautiskās kopienas attīstības stadijā tās būtiska reforma nav nepieciešama.

I. Starptautiskās tiesas kompetence

ANO Starptautiskā tiesa (ST) ir galvenā ANO tieslietu institūcija,1 un tās kompetencē ietilpst starpvalstu strīdu risināšana un konsultatīvu atzinumu sniegšana starptautiskām organizācijām.2 Visas ANO dalībvalstis ir ST statūtu dalībvalstis,3 tomēr konkrētu strīdu izskatīšanai papildus vēl ir nepieciešama valstu piekrišana jurisdikcijai attiecīgajā lietā. Piekrišana var tikt izteikta vairākos veidos,4 no kuriem tiesvedības praksē būtiskākie ir trīs: pirmkārt, vispārēja ST jurisdikciju atzīstoša deklarācija, ko (ar dažādām atrunām un nosacījumiem) ir izteikušas 74 valstis, to skaitā Latvija;5 otrkārt, līguma noslēgšana konkrētā strīda nodošanai izskatīšanai ST (t.s. compromis); treškārt, piekrišana jurisdikcijai par konkrētā līguma iztulkošanu un piemērošanu.

Vienojošais elements ir prasība pēc subjekta piekrišanas strīda izskatīšanai kā ST kompetences pamatam, kas parāda starptautisko tiesību atšķirību no nacionālajām tiesībām.6 Šādi strukturēta sistēma neizbēgami būs pieticīga strīdu skaita ziņā – nav jābūt tiesiskumu noliedzošam egoistam, lai novērtētu nepiekrišanas šarmu gadījumos, kad pārliecība par savu taisnību nav pilnīga.7 Aplūkojot pēdējo desmit gadu laikā izspriestās lietas un samērojot tās ar iespējamo strīdu skaitu starp visām pasaules valstīm un visiem starptautisko tiesību jautājumiem, skaitlis tik tiešām nav iespaidīgs: 30 lietas (no kurām tikai 18 izspriestas pēc būtības), trīs konsultatīvi atzinumi8 un 15 šobrīd izskatāmas lietas.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jurista Vārds
Numura tēma
Pasaules parlaments – Apvienoto Nāciju Organizācija
Egils Levits
Skaidrojumi. Viedokļi
ANO 75. gadskārta – desmit saskarsmes punkti Latvijā
Edgars Rinkēvičs
Skaidrojumi. Viedokļi
Spēku koncentrēšana: Latvijas nākotnes ārpolitika un ANO
Tūlīt pēc neatkarības atgūšanas, Latvijai atgriežoties starptautiskajā apritē, dalība ANO ir bijis viens no Latvijas ārpolitikas instrumentiem nacionālo interešu aizstāvībā un iesaistē globālos procesos. Šī starptautiskā ...
Andrejs Pildegovičs
Skaidrojumi. Viedokļi
Latvijas un ANO iniciatīvas pret infodēmiju
2020. gada sākumā Covid-19 vīrusa straujā izplatība radikāli mainīja pasaules iedzīvotāju ikdienu, kā arī fundamentāli ietekmēja pasaules attīstības trajektoriju. Šis gads nenoliedzami ieies vēsturē kā viens no dramatiskākajiem ...
Ieva Miļūna
Skaidrojumi. Viedokļi
ANO Ģenerālās asamblejas un Drošības padomes prakse
ANO Ģenerālā asambleja un ANO Drošības padome ir galvenie ANO politiskie orgāni. Tie spēj ietekmēt un veidot starptautiskās tiesības. Rakstā tiks apskatīts, kā ANO Ģenerālā asambleja un ANO Drošības padome ir sekmējušas ...
AUTORU KATALOGS