ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

20. Oktobris 2020 /Nr.42 (1152)

Šķīrējtiesu procesu reforma ANO
Dr. iur.
Ilze Dubava
Valsts kancelejas juriste 

Jau vairākus gadus norit aktīvi globāli, reģionāli un sektorāli centieni reformēt starptautiskās investīciju jeb ieguldījumu tiesības, pārskatot gan to materiālo tiesību normu tvērumu,1 gan procesuālos noteikumus.2 Viens no visaptverošākajiem reformu procesiem notiek ANO Starptautisko tirdzniecības tiesību komisijas (UNCITRAL) (turpmāk – Komisija vai UNCITRAL) paspārnē. Mērķis, reformējot šķīrējtiesu procesuālos noteikumus,3 ir panākt saprātīgu līdzsvaru starp ārvalsts investoru jeb ieguldītāju aizsardzību un valsts tiesībām un rīcības brīvību. Tādējādi ir doma sekmēt, ka ārvalsts ieguldījumu aizsardzība darbojas kā rīks valstu ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā atbilstoši ANO Ilgtspējīgas attīstības plānam un mērķiem.4

Problēmas būtība

Šie reformu procesi ir reakcija uz plašu un pamatotu starptautiskās sabiedrības satraukumu, ka šāds līdzsvars netiek garantēts esošā šķīrējtiesas mehānisma ietvaros, ko paredz starptautiskie ieguldījumu nolīgumi – divpusējie (BIT), sektorālie, piemēram, Eiropas Enerģētikas hartas nolīgums un brīvās tirdzniecības nolīgumi ar ieguldījumu aizsardzības normām.5 Šajos līgumos noteiktais šķīrējtiesas mehānisms paredz ārvalsts ieguldītājam iespēju tieši vērsties pret ieguldījumu saņēmušo valsti ad hoc starptautiskā šķīrējtiesā, kuras sastāvu parasti veido divi strīda pušu izvēlēti šķīrējtiesneši, un šķīrējtiesas priekšsēdētāju izvēlas vai nu pušu ieceltie šķīrējtiesneši, strīda puses vai kāda institūcija. Šķīrējtiesa atbilstoši ieguldījumu aizsardzības līgumam, kas ietver tādus ieguldījumu aizsardzības standartus kā, piemēram, aizsardzību pret nekompensētu tiešu vai netiešu ieguldījumu ekspropriāciju, diskriminācijas aizliegumu, vislielāko labvēlības režīmu un taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi un citām starptautisko tiesību normām vērtē, vai valstij ir iestājusies atbildība un jāatlīdzina ieguldītājam zaudējumi.

Šķīrējtiesas nolēmums ir galīgs un izpildāms praktiski visā pasaulē ar minimālām iespējām to anulēt vai atcelt būtisku procesuālo normu pārkāpuma dēļ, bet ne kļūdainu faktu vai tiesību normu interpretācijas rezultātā. Starptautiskie ieguldījumu nolīgumi parasti ļauj ieguldītājam izvēlēties starp dažādiem šķīrējtiesas procesuālajiem noteikumiem, piemēram, 1965. gada Konvenciju par ieguldījumu strīdu izšķiršanu starp valstīm un citu valstu pilsoņiem un Starptautisko investīciju strīdu izšķiršanas centru (ICSID), kas ir visbiežāk piemērotie procesuālie noteikumi strīdiem starp ieguldītāju un valsti ad hoc šķīrējtiesās,6 vai UNCITRAL šķīrējtiesas noteikumus, kuri ir līdzīgi, tomēr niansēs atšķirīgi, piemēram, attiecībā uz piemērojamo standartu šķīrējtiesnešu kvalifikācijā un iespējām tos noraidīt.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jurista Vārds
Numura tēma
Pasaules parlaments – Apvienoto Nāciju Organizācija
Egils Levits
Skaidrojumi. Viedokļi
ANO 75. gadskārta – desmit saskarsmes punkti Latvijā
Edgars Rinkēvičs
Skaidrojumi. Viedokļi
Spēku koncentrēšana: Latvijas nākotnes ārpolitika un ANO
Tūlīt pēc neatkarības atgūšanas, Latvijai atgriežoties starptautiskajā apritē, dalība ANO ir bijis viens no Latvijas ārpolitikas instrumentiem nacionālo interešu aizstāvībā un iesaistē globālos procesos. Šī starptautiskā ...
Andrejs Pildegovičs
Skaidrojumi. Viedokļi
Latvijas un ANO iniciatīvas pret infodēmiju
2020. gada sākumā Covid-19 vīrusa straujā izplatība radikāli mainīja pasaules iedzīvotāju ikdienu, kā arī fundamentāli ietekmēja pasaules attīstības trajektoriju. Šis gads nenoliedzami ieies vēsturē kā viens no dramatiskākajiem ...
Ieva Miļūna
Skaidrojumi. Viedokļi
ANO Ģenerālās asamblejas un Drošības padomes prakse
ANO Ģenerālā asambleja un ANO Drošības padome ir galvenie ANO politiskie orgāni. Tie spēj ietekmēt un veidot starptautiskās tiesības. Rakstā tiks apskatīts, kā ANO Ģenerālā asambleja un ANO Drošības padome ir sekmējušas ...
AUTORU KATALOGS