ŽURNĀLS Redaktora sleja

Pēdējā gada laikā var teikt jau par ikdienišķu praksi kļuvusi cilvēku iecelšana sabiedriski nozīmīgos amatos bez pilnas konkursa procedūras iziešanas. To varēja novērot gan akciju sabiedrības "Latvenergo" pagaidu padomes iecelšanas procesā¹ un akciju sabiedrības "Ventas osta" padomes iecelšanā,² gan Rīgas domes pagaidu administrācijas³ un Rīgas domes izpilddirektora amatā,⁴ tāpat arī ārpus ilgstošā konkursa pretendentu loka tika atrasts Valsts policijas priekšnieka amata kandidāts,⁵ kā arī kandidāts Iepirkuma uzraudzības biroja vadītāja amatam.⁶ Nav ne mazāko šaubu par iepriekš minēto amatu pildījušo / pildošo cilvēku zināšanām, kompetencēm, spējām un prasmēm.

Protams, konkursa procedūru veikšana prasa laiku, kas ne visās situācijās ir pieejams resurss, tomēr amatiem, kas ir vadoši, sabiedriski nozīmīgi, noteikti ir nepieciešama pilnīga caurspīdība. Konkursa un konkursa nominācijas komisijas neesamība, steiga un neskaidri kandidātu izvēles nosacījumi, kur izvēle pamatā tiek izdarīta vienpersoniski, nav atbilstošākās darbības tiesiskuma vērtībām.

Ikdienišķos gadījumos ierēdņa amatā var nonākt trijos veidos: 1) konkursa kārtībā, 2) atrotējot no cita ierēdņa amata vai 3) ar tiesas spriedumu atjaunojot ierēdni civildienestā.

Tas nozīmē, ka uz valsts civildienesta ierēdņa amatu atklātu pretendentu konkursu var neizsludināt, ja notiek cita ierēdņa rotācija vai ierēdni ar tiesas spriedumu atjauno amatā.⁷

Valsts civildienesta likums paredz iepriekš minētos izņēmumus, taču konkursu nerīkošana uz šāda līmeņa amatu aizpildīšanu neveicina sabiedrības izpratni, procesa atklātību, kā arī tiesiskuma kā pamatvērtības stiprināšanu sabiedrībā un valstī kopumā.

Latvijai gan kā Eiropas Savienības pilntiesīgai dalībvalstij, gan pilntiesīgai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organisation for Economic Co-operation and Development – OECD) dalībvalstij ir ļoti svarīgi savās ikdienas darbībās un pieņemtajos lēmumos būt iespējami atklātai, saprotamai un tiesiskai.

Latvijas dalība OECD sniedz starptautisku kvalitātes zīmogu, apliecinot Latvijas atbilstību augstākajiem standartiem uzņēmējdarbībā, finanšu darījumos, korporatīvajā pārvaldībā, korupcijas apkarošanā starptautiskajos darījumos u.c.⁸

Savukārt Līguma par Eiropas Savienību 2. pants nosaka, ka "Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. Šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība".

Tāpat arī tuvākajā nākotnē Eiropas Savienība paredz izveidot juridiski saistošu mehānismu Eiropas Savienības vērtību aizsardzībai,⁹ kur tiesiskums ir viens no pamata vērtību pīlāriem un tām valstīm, kas nespēs ievērot šīs vērtības, tiks piemērotas finansiālas sankcijas.

Līdz ar to arī valsts civildienesta un ar valsti saistīto kapitālsabiedrību amatpersonu iecelšanas procedūrai ir jābūt saprotamai, caurskatāmai un tiesiskuma vērtības un augstākos standartus ievērojošai, lai nākotnē nerastos nevajadzīgi riski ar juridiski saistošu un negatīvu mehānismu ieviešanu pret Latviju!