ŽURNĀLS Redaktora sleja

24. Novembris 2020 /Nr.47 (1157)

Kā mēs (ne)izmantojam mūsu publisko ūdeņu potenciālu

Latvija var lepoties, ka ir ar ūdeņiem bagāta valsts, jo tās salīdzinoši nelielajā teritorijā kopumā atrodas gandrīz 20 000 upju, ezeru, ūdenskrātuvju un kanālu. Dodoties jebkurā virzienā, pēc dažiem kilometriem sastapsim kādu upi vai upīti, lielāku vai mazāku ezeru.1

Latvijas daba un tās salīdzinoši plašā pieejamība katram iedzīvotājam ir unikāla Eiropas un pat pasaules ietvarā. Bet vai mums pieejamie ūdens resursi ir pilnībā apzināti un tiek pēc vislabākās iespējas izmantoti kā krietniem un rūpīgiem savas zemes saimniekiem pienāktos?

2018. gadā Valsts kontroles revīzijā tika secināts, ka valstī nav vienotas kārtības, kā tiek uzskaitīta zeme zem publiskajiem ūdeņiem, kas nodoti pašvaldību valdījumā un kuru kopējā kadastrālā vērtība ir vairāk nekā 107 miljoni eiro. Pašvaldību pieeja atšķiras, informācija nereti ir nepilnīga un grūti salīdzināma. Tā rezultātā pašvaldību gada pārskatos un līdz ar to arī valsts saimnieciskā gada pārskatā nav uzrādīta patiesa, salīdzināma un lietotājam saprotama informācija par katrai pašvaldībai valdījumā nodotajām un valstij kopumā piederošajām zemēm zem publiskajiem ūdeņiem.2

Tātad vismaz 2018. gadā valsts pēc gandrīz 30 gadiem kopš neatkarības atgūšanas vēl pilnībā nebija spējusi uzskaitīt tai piederošos publiskos ūdeņus, kā arī atbilstoši normatīvo aktu prasībām publisko ūdeņu īpašumtiesības reģistrēt un uzskaitīt.

Tāpat arī, piemēram, dabā apskatot Daugavas upes krastu izmantošanu iedzīvotāju rekreācijas vajadzībām, redzams, ka salīdzinoši ar citām Eiropas galvaspilsētām Rīgā ūdenstilpju krastu potenciāls ir praktiski neizmantots un ļoti pilnveidojams, un to pašu var teikt par daudzu citu pilsētu publisko ūdeņu izmantošanu. Taču pēdējos gados ir redzamas pozitīvas tendences ūdens rekreācijas attīstībā un arvien aktīvākā publiskās telpas radīšanā pie publiskām ūdenstilpēm.

Ūdens izmantošana rekreācijas funkcijām uzlabo cilvēka fizisko un garīgo spēju, un katrs veselīgs cilvēks ir vērtība, kas veicina gan lokālu pašvaldības attīstību, gan sabiedrības un valsts kopējo izaugsmi.

13. novembrī Valsts kontrole ir uzsākusi revīziju "Vai pašvaldībās ir nodrošināta normatīvajiem aktiem atbilstoša un ekonomiska publisko ūdeņu pieejamība, nodrošinot rekreācijas iespējas iedzīvotājiem un sekmējot pašvaldības izaugsmi?".

Valsts kontrole vēlas noskaidrot, kā iedzīvotāji vērtē publisko ūdeņu apsaimniekošanu un pieejamību savā pašvaldībā. Īpaši tiek aicināti Jūrmalas un Liepājas pilsētas, kā arī Carnikavas, Daugavpils, Engures, Kuldīgas, Līgatnes, Pāvilostas, Rēzeknes, Smiltenes, Tukuma un Ventspils novada iedzīvotāji, kuru pašvaldību teritorijā esošie publiskie ūdeņi iekļauti revīzijā. Savukārt informācija par tām pašvaldībām, kas netiek detalizēti analizētas šajā revīzijā, būs nozīmīga, plānojot nākotnē veicamās pārbaudes pašvaldībās.3

Šobrīd jebkuram iedzīvotājam ir iespēja aktīvi līdzdarboties un iesniegt idejas, vīzijas, priekšlikumus, atzinību vai pēlumu par savas pašvaldības spējām izmantot tās teritorijā pieejamo publisko ūdeņu sniegto potenciālu, nodrošinot rekreācijas iespējas saviem iedzīvotājiem.

Esam aktīvi, paužam viedokli un iesaistāmies!


RAKSTA ATSAUCES /

1.  Skat.: https://www.bef.lv/wp-content/uploads/2020/02/Pielikums-2_Mazo-upju-parvaldiba-un-apsaimniekosana.pdf

2.  Skat.: https://www.dzirkstele.lv/latvijas-zinas/valsts-kontrole-pasvaldibu-gada-parskatos-sniegta-informacija-nepilniga-un-nepreciza-164358

3.  Skat.: https://www.lrvk.gov.lv/lv/aktualitates/valsts-kontrole-aicina-iedzivotajus-iesaistities-publisko-udenu-apsaimniekosanas-un-pieejamibas-revizija

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Piģēns K. Kā mēs (ne)izmantojam mūsu publisko ūdeņu potenciālu. Jurista Vārds, 24.11.2020., Nr. 47 (1157), 2.lpp.
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Žaneta Mikosa
Skaidrojumi. Viedokļi
Kam pieder upes Latvijā, un kam par tām jārūpējas
3 komentāri
Kristīne Lemantoviča
Viedoklis
Bērna tiesības uzaugt ģimenē – mīti un realitāte
Autores ieskatā, šobrīd Saeimā uz trešo lasījumu tiek virzīti tādi normatīvo aktu grozījumi, kuru pamatojums nav juridiski korekts un kurus pieņemot, pirms sistēma tiek sakārtota, tiktu būtiski ierobežotas vienas no bērna ...
3 komentāri
Linda Straudovska
Skaidrojumi. Viedokļi
Stambulas konvencijas tvērums
3 komentāri
Dina Gailīte
Informācija
Latvijas juristi sacenšas par EST ģenerāladvokāta amata vietu
Pēdējās nedēļās kļuvis zināms, ka uz Latvijai pirmo reizi atvēlēto vakanci – Eiropas Savienības Tiesas (EST) ģenerāladvokāta amata vietu – konkurēs vismaz seši tiesībnieki, kuriem atbalstu paudušas dažādas institūcijas. ...
3 komentāri
Vija Kalniņa
Tiesību prakse
Augstskolu likumā noteiktā valsts budžeta finansējuma augstākajai izglītībai palielināšanas kārtība neatbilst Satversmei
Satversmes tiesas 2020. gada 29. oktobrī pasludināja spriedumu lietā Nr. 2019-29-01 "Par likuma "Par valsts budžetu 2019. gadam" programmu 03.00.00 "Augstākā izglītība", 02.03.00 "Augstākā medicīnas izglītība", 20.00.00 ...
AUTORU KATALOGS