ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

1. Decembris 2020 /Nr.48 (1158)

Prasības, kas izriet no koncernu tiesiskajām attiecībām
Ekonomisko lietu tiesas piekritība
 
Mg. iur.
Edijs Brants
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorants 

[1] Atbilstoši 2020. gada 1. oktobrī Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Civilprocesa likumā,1 kas stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī, Ekonomisko lietu tiesas (turpmāk – ELT) kompetencē ietilps arī prasības, kas izriet no koncernu tiesiskajām attiecībām. Šajā ziņā likumprojekta anotācijā norādīts, ka "koncernu tiesības, kuras ierobežo vairākuma dalībniekus (akcionārus), bieži vien tiek uztvertas kā nedabisks saimnieciskās brīvības ierobežojums, tomēr tas tā nav, jo arī mazākumakcionāriem ir tiesības saņemt atdevi no ieguldītā kapitāla. Tādēļ šī ir koncernu tiesībām piemītoša dabiska problēma, no kuras atbrīvoties nav iespējams, un Koncernu tiesības vienmēr paliks kā viena no sarežģītākajām tiesību nozarēm, un attiecīgi šo strīdu izšķiršana prasa specifiskas zināšanas arī no tiesneša".2

Vēl pirms minēto grozījumu Civilprocesa likumā pieņemšanas 2019. gada 22. augustā Ministru kabinets ar rīkojumu Nr. 4073 apstiprināja Tieslietu ministrijas sagatavoto konceptuālo ziņojumu "Par ekonomisko lietu tiesas izveidi". Šajā ziņojumā kā viena no ELT iespējamām kompetencēm tika norādītas "lietas, kas izriet no Koncernu likuma piemērošanas". Pie šīs paredzētās kompetences likta zemsvītras atsauce, kura satur šādu tekstu: "Pēc tam, kad tiek pārskatīts Koncernu likums un sakārtots attiecīgās nozares regulējums, specializētās tiesas (vai atsevišķās specializācijas) kompetence būtu paplašināma arī attiecībā uz strīdiem, kas izriet vai kuri pamatoti ar Koncernu likumu."

Minētajai koncepcijai krietnu kritikas devu veltīja toreizējais Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs un Tieslietu padomes loceklis Aigars Strupišs, tostarp jautājumā par iepriekš minēto kompetenci, kas saistīta ar Koncernu likuma piemērošanu, norādot: "Koncernu likuma piemērošana kā piekritības kritērijs ir aplams no komerctiesību viedokļa un radīs vairāk neskaidrību, nekā šā likuma piemērošanā to ir bijis līdz šim.

VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Komerclikums  
— likumi.lv —
Koncernu likums  
— likumi.lv —
Civilprocesa likums  
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jurista Vārds
Numura tēma
Nākamgad darbu sāks jauna specializētā tiesa ar specifisku kompetenci
Kopš šovasar veiktajiem grozījumiem1 likuma "Par tiesu varu" 29. panta 1.1 daļa paredz, ka Civilprocesa likumā un Kriminālprocesa likumā noteiktu lietu izskatīšanai pirmajā instancē tiek izveidota Ekonomisko lietu tiesa (ELT), kura ...
Inita Ilgaža
Skaidrojumi. Viedokļi
Ekonomisko lietu tiesa – kāda tā būs?
Saeima 2020. gada 17. jūnijā pieņēma grozījumu likumā "Par tiesu varu", kas paredz, ka Civilprocesa likumā un Kriminālprocesa likumā noteiktu lietu izskatīšanai pirmajā instancē tiek izveidota Ekonomisko lietu tiesa (turpmāk arī – ...
Kristīne Miļevska
Skaidrojumi. Viedokļi
Ekonomisko lietu tiesas kompetence civillietās
Ar 2020. gada 1. oktobra likumu "Grozījumi Civilprocesa likumā" Saeima noteica Ekonomisko lietu tiesas (turpmāk – ELT) kompetenci civillietās. Raksta mērķis ir sniegt priekšstatu par ELT kompetences noteikšanas kritērijiem, galvenajām ...
Vadims Mantrovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Prasības, kas izriet no pārapdrošināšanas līguma
Saskaņā ar 2020. gada 1. oktobra likuma "Grozījumi Civilprocesa likumā" 1. pantu Civilprocesa likuma 24. pants tika papildināts ar 1.1 daļas 1. punktu, atbilstoši kuram Ekonomisko lietu tiesa kā pirmās instances tiesa izskatīs prasības, ...
Pauls Zeņķis
Skaidrojumi. Viedokļi
Prasības, kas izriet no ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu līgumiem
2020. gada 1. oktobrī pieņemts un ar 2021. gada 1. janvāri spēkā stāsies likums "Grozījumi Civilprocesa likumā"1 (turpmāk – Grozījumi), kas Civilprocesa likuma2 24. pantu papildinās ar 1.1 daļu un noteiks jaunizveidotās Ekonomisko ...
AUTORU KATALOGS