ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

1. Decembris 2020 /Nr.48 (1158)

Ekonomisko lietu tiesas process civillietās – Civilprocesa likuma iespējas ar nepietiekami izmantotu potenciālu
Dagnija Palčevska
Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta direktore 
Linda Vaļte
Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta Starptautisko un procesuālo tiesību nodaļas juriste 
Iveta Gedus
Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta Starptautisko un procesuālo tiesību nodaļas vadītāja 

Ar Tieslietu ministra rīkojumu izveidotajā pastāvīgajā darba grupā Civilprocesa likuma grozījumu izstrādei attiecībā uz procesu, kurā Ekonomisko lietu tiesa izskatīs konkrētu kategoriju lietas, tika pausti atsevišķi viedokļi par to, ka, ja netiks noteikts cits process, kurā skatīs šo kategoriju lietas, ātruma un kvalitātes ziņā nekas nemainīsies. Diskusiju rezultātā tomēr izšķiršanās bija par to, ka Ekonomisko lietu tiesa skatīs lietas esošā Civilprocesa likuma regulējuma ietvaros, jo visi nepieciešamie procesuālie līdzekļi Civilprocesa likumā jau ir, bet dažiem, iespējams, būtu nepieciešama aktīvāka piemērošana. Raksta mērķis ir izcelt tos civilprocesa līdzekļus un mehānismus, kas Tieslietu ministrijas ieskatā ir gana efektīvi, bet kuru piemērošanas potenciāls vēl pilnībā nav izmantots. Šo iespēju plašāka izmantošana varētu sasniegt kvalitatīvāku rezultātu un kalpot par paraugu citiem.

Sagatavošanas sēdes

Saskaņā ar Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendāciju Nr. R (84) 5 "Civilprocesa principi, kas paredzēti tiesiskuma darbības uzlabošanai" (turpmāk – EP Rekomendācijas) 1. principu normālos apstākļos tiesvedības procesā būtu jābūt ne vairāk par divām tiesas sēdēm, no kurām pirmā varētu būt sagatavošanas sēde, bet otrā – pierādījumu iegūšana, argumentu uzklausīšana un, ja iespējams, sprieduma pasludināšana. Tiesai jānodrošina, lai visi nepieciešamie pasākumi otrajai tiesas sēdei tiktu veikti laikus un principā bez pārtraukumiem, izņemot gadījumus, kad parādās jauni fakti, vai citos ārkārtas un izņēmuma apstākļos.1

Civilprocesa likums 149. un 149.1 pants paredz sagatavošanas sēdes noteikšanu, tomēr tās rīkošana ir tiesneša brīva izvēle, un nevarētu teikt, ka šī sagatavošanās stadija būtu izpelnījusies lielu piekrišanu tiesnešu vidū.

Juridiskajā literatūrā jau vairākkārt ir pausts viedoklis jeb novērojums, ka diemžēl praksē sagatavošanas sēdes joprojām tiek nozīmētas salīdzinoši reti. Līdz ar to tiesa noskaidro visus būtiskos sagatavošanās jautājumus jau nozīmētā tiesas sēdē, kurā ir paredzēts izskatīt lietu pēc būtības.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jurista Vārds
Numura tēma
Nākamgad darbu sāks jauna specializētā tiesa ar specifisku kompetenci
Kopš šovasar veiktajiem grozījumiem1 likuma "Par tiesu varu" 29. panta 1.1 daļa paredz, ka Civilprocesa likumā un Kriminālprocesa likumā noteiktu lietu izskatīšanai pirmajā instancē tiek izveidota Ekonomisko lietu tiesa (ELT), kura ...
Inita Ilgaža
Skaidrojumi. Viedokļi
Ekonomisko lietu tiesa – kāda tā būs?
Saeima 2020. gada 17. jūnijā pieņēma grozījumu likumā "Par tiesu varu", kas paredz, ka Civilprocesa likumā un Kriminālprocesa likumā noteiktu lietu izskatīšanai pirmajā instancē tiek izveidota Ekonomisko lietu tiesa (turpmāk arī – ...
Kristīne Miļevska
Skaidrojumi. Viedokļi
Ekonomisko lietu tiesas kompetence civillietās
Ar 2020. gada 1. oktobra likumu "Grozījumi Civilprocesa likumā" Saeima noteica Ekonomisko lietu tiesas (turpmāk – ELT) kompetenci civillietās. Raksta mērķis ir sniegt priekšstatu par ELT kompetences noteikšanas kritērijiem, galvenajām ...
Vadims Mantrovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Prasības, kas izriet no pārapdrošināšanas līguma
Saskaņā ar 2020. gada 1. oktobra likuma "Grozījumi Civilprocesa likumā" 1. pantu Civilprocesa likuma 24. pants tika papildināts ar 1.1 daļas 1. punktu, atbilstoši kuram Ekonomisko lietu tiesa kā pirmās instances tiesa izskatīs prasības, ...
Pauls Zeņķis
Skaidrojumi. Viedokļi
Prasības, kas izriet no ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu līgumiem
2020. gada 1. oktobrī pieņemts un ar 2021. gada 1. janvāri spēkā stāsies likums "Grozījumi Civilprocesa likumā"1 (turpmāk – Grozījumi), kas Civilprocesa likuma2 24. pantu papildinās ar 1.1 daļu un noteiks jaunizveidotās Ekonomisko ...
AUTORU KATALOGS