ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

[1] Ar 2020. gada 1. oktobra grozījumiem Civilprocesa likumā, kas stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī, Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 24. pants ir ticis papildināts ar jaunu 1.¹ daļu, kas regulē Ekonomisko lietu tiesas (turpmāk – ELT) kompetenci, nosakot atsevišķu lietu kategoriju sugas jeb priekšmetisko piekritību šai pirmās instances tiesas iestādei¹ pēc prasības priekšmeta (strīda) būtības.²

Šajā ziņā jau Tieslietu ministrijas sagatavotajā konceptuālajā ziņojumā "Par ekonomisko lietu tiesas izveidi" ticis norādīts, ka ELT kā specializētas tiesas kompetences tvērums tiek noteikts pēc priekšmeta, nevis, piemēram, pēc subjekta.³

[2] CPL 24. panta 1.¹ daļas 6. punktā paredzēts, ka "Ekonomisko lietu tiesa kā pirmās instances tiesa izskata prasības, kas izriet no finanšu nodrošinājuma līgumiem".

Šāda veida prasību izskatīšanas nodošana ELT kompetencē likumprojekta anotācijā citstarp argumentēta ar to, ka ne tikai, piemēram, prasību, kas izriet no koncernu tiesiskajām attiecībām, vai Eiropas Savienības dalībvalstu ieguldītāju prasību pret Latvijas valsti par ieguldījumu aizsardzību izskatīšana, bet arī prasību, kas izriet no ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu līgumiem, vai prasību, kas izriet no finanšu nodrošinājuma līgumiem, izskatīšana ir saistīta ar specifiskām zināšanām, piemēram, finanšu instrumentu tirgus, kapitāla tirgus, investīciju aizsardzības jomā.⁴

Pilnībā jāpiekrīt anotācijā izdarītajai norādei uz šādu zināšanu nepieciešamību, jo finanšu nodrošinājuma institūts tik tiešām ir specifisks un salīdzinoši jauns tiesību institūts, kas ieviests Latvijas tiesību sistēmā ar 2005. gada 21. aprīļa Finanšu nodrošinājuma likumu (spēkā no 2005. gada 25. maija, turpmāk – FNL), pārņemot tiesību normas, kuras izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.