Dienu pēc valsts svētkiem Latvijas likumdevējs visiem, kas kādā mērā saistīti ar kriminālprocesu, sniedza kārtējo dāvanu – apstiprinājumu jau par pārliecību kļuvušam pieņēmumam, ka grozījumi Kriminālprocesa likumā1 (turpmāk – KPL) nebeigsies nekad. Tas mudina neatslābt, gan mēģinot saprast, kas atkal kļuvis citādi, gan ar nerimstošu (kaut gan varbūt jau pamatoti pagurušu) interesi vērojot tos ceļus (neceļus), pa kuriem likumdevējs kriminālprocesa norisi mēģina virzīt. Savukārt mēs, turpinot aizsākto pieeju nozīmīgākiem KPL grozījumiem veltīt kādus vārdus šī izdevuma lappusēs, arī šoreiz nodosim lasītāja vērtējumam savu redzējumu par kārtējiem – nu jau 38. – Saeimā pieņemtajiem grozījumiem.2
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
