ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Baltijas jūras Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjosla ir dabas veidojums, kas ietver piekrastes kāpu, tādējādi to var uzskatīt par Latvijas dabas vērtību. Jēdziens "aizsargjosla" apzīmē konkrētu platību, kurā atrodas kāds objekts, kas tiek aizsargāts tā unikālo īpašību dēļ,¹ savukārt krasta kāpu aizsargjosla Aizsargjoslu likuma izpratnē ir izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu.²

Krasta kāpu aizsargjosla ir no 150 m (ciemos, pilsētās), kas noteikta no vienlaidus veģetācijas vai stāvkrasta krants sauszemes virzienā līdz 300 m un vairāk (ārpus ciemiem un pilsētām) plata, ņemot vērā aizsargājamo biotopu kartējumu.

Ievērojot krasta kāpu specifiku, nekustamo īpašumu, kas atrodas Baltijas jūras Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā, īpašniekiem ir jāveic darbības atbilstoši Aizsargjoslu likumam, kas paredz dažādus zemes izmantošanas, lietošanas un atsavināšanas tiesību aprobežojumus. Kā galvenais kritērijs darbību aprobežojumu apjomam ir apstāklis, vai nekustamais īpašums atrodas pilsētas vai ciema teritorijā vai ārpus tās, jo personām ir plašākas īpašuma izmantošanas iespējas tieši pilsētu un ciemu teritorijās, ņemot vērā to vēsturisko apbūvi. Autores ieskatā galvenais drauds dabiskās vides saglabāšanai krasta kāpu aizsargjoslā ir tieši būvniecība, tādēļ raksta ietvaros tiks apskatīta problemātika, kas saistīta ar būvniecību krasta kāpu aizsargjoslā pilsētu un ciemu teritorijās.

Funkcionālā zonējuma mainīšana ar lokālplānojumu

Aizsargjoslu likuma 36. panta 2.¹ daļa nosaka, ka pilsētās un ciemos, pretēji teritorijām ārpus tiem, ir iespējas veikt jaunu būvniecību, kā arī paplašināt iepriekšējo, ja veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums un saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par noslēguma ziņojumu, novērtējuma ziņojumu vai izdoti Valsts vides dienesta tehniskie noteikumi saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" prasībām un attiecīgā apbūve paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā.

Ņemot vērā normatīvajos aktos noteiktos priekšnoteikumus būvniecības veikšanai krasta kāpu aizsargjoslā, pirmšķietami rodas iespaids, ka būvniecība krasta kāpu aizsargjoslā ir sarežģīts process, kas pieļaujams izņēmuma kārtā, tomēr pastāv dažādi veidi, kā šībrīža regulējuma trūkumi tiek izmantoti, lai veiktu negodprātīgu būvniecību krasta kāpu aizsargjoslā.