ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

2. Marts 2021 /Nr.9 (1171)

Stambulas konvencijas atbilstība Satversmei
8 komentāri

Gender jeb sociālais dzimums ir radījis daudz šaubu un pieņēmumu gan par tā saturu, gan sekām, to ieviešot valsts nacionālajā tiesību sistēmā. Daudzo pieņēmumu rezultātā nepamatoti tiek uzskatīts, ka Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu1 (turpmāk – Stambulas konvencija) un tajā iekļautais sociālā dzimuma jēdziens ir neatbilstoši Satversmei.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
8
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (8)
8 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Kaspars Herbsts
25. Marts 2021 / 12:21
0
ATBILDĒT
Mēģinot pamatot, cik ļoti viss ar Stambulas konvenciju ir kārtībā, autore ir veiksmīgi pierādījusi, ka šī konvencija ir viena liela jēdzienu "putra" un neviens nezina, kādas sekas ilgtermiņā šo jēdzienu "sociālais dzimums", "gender identitāte" (ko pamato "dziļa izjūta"!!!???) ieviešana mūsu tiesību sistēmā nesīs...
uz ko mēs ejam?
24. Marts 2021 / 10:19
0
ATBILDĒT
Manuprāt bērni var izvēlēties - spēlēties ar lellēm vai mašīnām arī bez speciālas konvencijas, līdz ar to mums tāda nav vajadzīga.
Mihails Kuļbanskis
7. Marts 2021 / 17:17
0
ATBILDĒT
Par secinājumu pirmo punktu.
Pirmā teikuma otrā daļa būtu saprotamāka, pamainot vietām teikuma locekļus, proti, ja aiz komata būtu rakstīts ".., taču VIENĪGI KONVENCIJAS DALĪBVALSTĪM ir tiesības sniegt Stambulas konvencijas normu juridiski saistošu interpretāciju."
Paldies autorei!
Viedoklis
3. Marts 2021 / 14:25
1
ATBILDĒT
kādēļ Latvijā - šķirto laulību, izjukušo ģimeņu, uzturlīdzekļu parādnieku, neesošo tēvu un tēvišķības - valstī - šobrīd nepieciešams ratificēt SK, "pacelt" un apspriest dzimuma identitātes problēmas? kādēļ JV nav publikāciju par Latvijas tiesiskjai realitātei atbilstošiem ģimenes tiesību jautājumiem?
Kolēģis > Viedoklis
3. Marts 2021 / 14:27
0
ATBILDĒT
Jā, tas ir labs jautājums, kādēļ šīs tēmas nav Latvijas juristu interešu lokā, ja reiz viņi neizvēlas par tām sagatavot rakstus...
Arvīds
3. Marts 2021 / 11:08
6
ATBILDĒT
Stambulas konvencija ir politisks dokuments.

Dokumenta esamība pati par sevi negarantē tā efektīvu izpildi,
vai uzdoto mērķu sasniegšanu.

Politika ir tiesiskā veidā pausta VAIRĀKUMA griba.

Stambulas konvencijas ratifikācija ir tiesībpolitikas jautājums.
Aicinu JV nenodarboties ar politisko aģitāciju.
labi, ka tā > Arvīds
4. Marts 2021 / 14:20
1
ATBILDĒT
Nesen soctīkli un komentētāji gandrīz nonesa JV redakciju par "pretējās nometnes viedokļa" publicēšanu:
https://juristavards.lv/doc/277798-cik-satversmju-ir-latvija/
Labi, ka Latvijā ir vārda brīvība un Jurista Vārds dod iespēju iepazīties ar dažādiem viedokļiem un ļauj lasītājiem pašiem izlemt, ko domāt un vai domāt :))
? > Arvīds
3. Marts 2021 / 13:10
4
ATBILDĒT
Kad šo rakstījāt "Aicinu JV nenodarboties ar politisko aģitāciju.", pirms tam arī padomājāt, vai arī šajā laikmetā domāt vairs nav obligāti? Jūs varat paust savu viedokli - par rakstu, par konvenciju, par redakciju, par jebko, taču savas birkas, ko gribat piešūt citiem, gan paturiet pie sevis.
visi numura raksti
Vita Liberte, Stella Kaprāne
Skaidrojumi. Viedokļi
Autortiesību regulējuma izmaiņas saistībā ar digitālā vienotā tirgus direktīvām
Šogad gaidāmas vairākas izmaiņas intelektuālā īpašuma tiesību regulējumā: 2019. gada 17. aprīlī pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2019/790 par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū un ar ko ...
Andrejs Judins
Viedoklis
Par labticīga ieguvēja mantisko interešu aizsardzību kriminālprocesā
Šā gada 23. februārī Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijā notika pirmā diskusija par labticīga ieguvēja interešu aizsardzību kriminālprocesā. Problēmas esamību diskusijas dalībnieki nenoliedza, bet ...
1 komentāri
Daira Sergejeva
Skaidrojumi. Viedokļi
Noziedzīgi iegūtas mantas institūta izpratne starpkaru periodā
"Lai saprastu tagadni un paredzētu nākotni, ir jāskatās uz pagātni" – tā reiz teicis vēstures zinātņu doktors, profesors Harijs Tumans.1 Autore pilnībā tam piekrīt. Un tieši tāpēc, ņemot vērā noziedzīgi iegūtas mantas ...
Anna Patrīcija Mālere
Skaidrojumi. Viedokļi
Patiesa informācija kā pamats personas reputācijas aizskārumam
Divu rakstu sērijas pirmajā rakstā tiek noteikts, kas ir reputācijas jēdziens un tā saturs, tiek definēti informācijas veidi. Šajā rakstā tiek aplūkots arī nepieciešamā aizskāruma apmērs, lai konstatētu reputācijas aizskārumu, un ...
Jānis Pleps
Mūsu autors
Iepazīstieties: JV autors Jānis Pleps
Tiesību zinātņu doktors, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docents, Valsts prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos. "Jurista Vārdā" līdz šim publicējis 230 rakstus un viedokļus. Pirmais raksts: 2002. gadā. No ...
AUTORU KATALOGS