Gender jeb sociālais dzimums ir radījis daudz šaubu un pieņēmumu gan par tā saturu, gan sekām, to ieviešot valsts nacionālajā tiesību sistēmā. Daudzo pieņēmumu rezultātā nepamatoti tiek uzskatīts, ka Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu1 (turpmāk – Stambulas konvencija) un tajā iekļautais sociālā dzimuma jēdziens ir neatbilstoši Satversmei.
Sociālā un bioloģiskā dzimuma saistība
Viens no galvenajiem aspektiem, kas sabiedrībā raisa šaubas par Stambulas konvenciju, ir sociālā un bioloģiskā dzimuma saistība. Pastāv viedoklis, ka Stambulas konvencijas izpratnē sociālais dzimums tiek pilnībā nošķirts no bioloģiskā dzimuma.2 Persona piedzimstot nevarētu tikt nosaukta par vīrieti vai sievieti – tā būtu neitrāla. Sabiedrība, izglītība un pašnoteikšanās ar laiku noteiktu tās sociālo dzimumu,3 tāpēc jebkurš varētu justies kā sieviete vai vīrietis neatkarīgi no bioloģiskā dzimuma.4 Arī tiesību aktos būtu jāizslēdz šie jēdzieni, aizstājot tos ar "indivīds", un personām vairs nebūtu jānorāda, pie kura dzimuma tās pieder.5 Šādā gadījumā bioloģiskajam dzimumam vairs nebūtu nekādas nozīmes, jo viss būtu atkarīgs no tā, kādu sociālo dzimumu persona izvēlas. Tas dotu iespēju atļaut arī viendzimuma laulības.
Jāņem vērā, ka pastāv daudzas gender jeb sociālā dzimuma izpausmes iespējas,6 sākot ar radikālām bioloģiskajām teorijām, līdz pat sociālajai teorijai, kas tiek piedēvēta Stambulas konvencijai. Patiesi, no sociālās teorijas izriet, ka gender ir pilnībā nodalīts un neatkarīgs no bioloģiskā dzimuma, pat praktiski izslēdzot bioloģisko dzimumu kā tādu.7 Lielākoties Latvijā izskanējušie iebildumi un pieņēmumi izriet tieši no šīs sociālās teorijas izpratnes.
Tas pats autors, kas Stambulas konvencijai piedēvējis sociālo teoriju un uz ko atsaucas Latvijas konvencijas pretinieki, norāda, ka vislabākā cīņai ar nevienlīdzību starp vīriešiem un sievietēm būtu gender personalizētā teorija, jo tā ir vislīdzsvarotākā starp dzimumu teorijām. Tā iezīmē atšķirību starp bioloģisko un sociālo dzimumu, aplūkojot gan bioloģiskās atšķirības, gan vēsturiskos un kulturālos aspektus, tomēr nenodala abus konceptus. Šī teorija atzīst, ka sieviešu un vīriešu lomas ļoti ietekmē stereotipi un aizspriedumi, ko radījusi kultūra, sabiedrība un izglītība.8
Konvencijas Paskaidrojošais ziņojums ļoti skaidri pamato, ka gender nekādā veidā neietekmē bioloģisko dzimumu – vīrieša un sievietes – pastāvēšanu.9 Konvencijā iekļautā gender definīcija nosaka, ka tās ir sociālās lomas, ko konkrētā sabiedrība uzskata par atbilstošām sievietēm un vīriešiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes