ŽURNĀLS Informācija

16. Marts 2021 /Nr.11 (1173)

Ģenerālprokurora ikgadējam ziņojumam jauna forma un saturs

Nesen publiskotais ģenerālprokurora Jura Stukāna pirmais atskaites ziņojums šajā amatā liecina, ka viņš izvēlējies krasi atšķirīgu pieeju sabiedrības informēšanai, īpaši izvērsti sniedzot ikgadējo pārskatu par Latvijas Republikas Prokuratūras darbu 2020. gadā, kā arī šī gada prioritātēm. Viens no ziņojuma secinājumiem – līdzīgi kā citās jomās, arī prokuratūras darba rādītājus 2020. gadā būtiski ietekmēja epidemioloģiskā situācijā valstī saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu, jo īpaši tas atstājis ietekmi uz pirmās instances tiesā iztiesāto krimināllietu skaitu, palielinot uzkrājumu.

Apjomīgā – 180 lappušu – ziņojuma ievadā lasītājam vispirms tiek atgādināts, ka Latvijas Republikas Prokuratūra ir tiesu varas institūcija, kas patstāvīgi veic uzraudzību pār likumības ievērošanu Prokuratūras likumā noteikto funkciju ietvaros. Prokuratūra ir vienota, centralizēta triju līmeņu struktūrvienību sistēma, ko veido Ģenerālprokuratūra, tiesu apgabalu prokuratūras, rajonu (pilsētu) prokuratūras, specializētās prokuratūras un Administratīvā direktora dienests. Kā secīgi izriet no ziņojuma, Prokuratūru vada un kontrolē ģenerālprokurors, kurš nosaka tās iekšējo struktūru un štatus, apstiprina Ģenerālprokurora padomes pieņemtos normatīvos aktus, kā arī tieši vada Ģenerālprokuratūras darbu. J. Stukāna ieskatā, kas atspoguļojas pārskata ziņojumā, ģenerālprokurora uzdevums ir nodrošināt prokuratūras darbību tā, lai prokurori varētu savas funkcijas realizēt efektīvi un gan cietušie, gan sabiedrība kopumā to novērtētu atzinīgi.

Tie, kas iepriekš sekojuši līdzi ikgadējām ģenerālprokurora atskaitēm, pamanīs, ka J. Stukāna ziņojums būtiski atšķiras no viņa priekšteča Ērika Kalnmeiera prakses. Lai gan, līdzīgi kā iepriekš, arī šajā ziņojumā ir ietverts pērn prokuratūrā paveiktais un iezīmētas kārtējā gada prioritātes, materiāla struktūra tomēr ir veidota atšķirīgi gan pēc satura, gan formas, tajā skaitā dodot iespēju atsevišķi novērtēt katras konkrētās struktūrvienības darbu un to salīdzināt arī pēc teritoriālā iedalījuma valstī.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Erlens Kalniņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Piespiedu servitūtu nodibināšana pret atlīdzību
3 komentāri
Veronika Krūmiņa
Atskatā un darbībā
Administratīvai justīcijai – 100
2001. gada 25. oktobrī tika pieņemts Administratīvā procesa likums,1 kas bija pamats modernas administratīvās tiesas izveidošanai pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Izstrādājot Administratīvā procesa likumu, tika ieguldīts liels ...
Gunārs Kūtris
Viedoklis
Kas atbild par likuma taisnīgu piemērošanu
Pēdējā laikā sabiedrības uzmanību piesaistīja kāda tiesas lieta, kurā policija lūdza atzīt konkrētu dzīvokli par noziedzīgi iegūtu un to atņemt labticīgajam ieguvējam, lai atdotu cietušajam (šajā gadījumā – valstij). Vai ...
Kārlis Piģēns
Notikums
Satversmes tiesas tiesneša amatā ievēlēta Anita Rodiņa
Saeima 11. martā Satversmes tiesas tiesneša amatā apstiprināja Anitu Rodiņu. Viņas kandidatūru šim amatam virzīja desmit Saeimas deputāti. Jauns Satversmes tiesas tiesnesis bija jāapstiprina, jo bijusī tiesas priekšsēdētāja Ineta ...
Jurista Vārds
Notikums
Tiesībsarga amatā uz trešo termiņu pārvēlēts Juris Jansons
Ar pārliecinošu balsu vairākumu ceturtdien, 11. martā, Saeima no trim kandidātiem jau pirmajā kārtā tiesībsarga amatā uz trešo termiņu jeb turpmākajiem pieciem gadiem pārvēlēja Juri Jansonu. Atbalsts tieši šim kandidātam bija ...
AUTORU KATALOGS