ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

13. Aprīlis 2021 /Nr.15 (1177)

Dubultās sodīšanas nepieļaujamība: teorija un tiesu prakse
1 komentāri
Mg. iur.
Nora Zvejniece
Senāta Krimināllietu departamenta zinātniski analītiskā padomniece 
Mg. iur.
Laura Smukule
Senāta Krimināllietu departamenta senatora palīdze 

Raksta mērķis ir sniegt ieskatu dubultās sodīšanas nepieļaujamības (ne bis in idem) principa tiesiskajā regulējumā Latvijā, šī regulējuma attīstībā kopsakarā ar starptautiskajiem cilvēktiesību aktiem un principa vispārējā izpratnē tā pamatotai piemērošanai tiesu praksē, kā arī aplūkot Senāta Krimināllietu departamenta lēmumus, kuros analizēts iespējamais dubultās sodīšanas nepieļaujamības principa pārkāpums.

Dubultās sodīšanas nepieļaujamības principa regulējums un izpratne

Krimināllikuma (turpmāk – KL) 1. pantā ir noteikts kriminālatbildības pamats. Panta pirmā daļa noteic, ka pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi šajā likumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes.

KL 1. pants tika papildināts ar piekto daļu ar 2012. gada 13. decembra "Grozījumiem Krimināllikumā" (spēkā no 2013. gada 1. aprīļa), paredzot, ka "nevienu nedrīkst no jauna tiesāt vai sodīt par nodarījumu, par kuru viņš jau ticis attaisnots vai sodīts ar likumā noteiktajā kārtībā pieņemtu un spēkā stājušos nolēmumu krimināllietā vai administratīvā pārkāpuma lietā. Minētais neizslēdz atkārtotu lietas izskatīšanu saskaņā ar likumu, ja ir jauni pierādījumi vai jaunatklāti apstākļi vai ja iepriekšējā procesā pieļautas būtiskas kļūdas, kas varēja ietekmēt lietas iznākumu". Ierosinājums papildināt pantu tika iesniegts pirms otrā lasījuma, un, kā izriet no priekšlikuma pamatojuma, tas saistīts ar to, ka "dubultās sodīšanas nepieļaujamības princips pašreiz paredzēts tikai Kriminālprocesa likuma 25. pantā, bet pēc sava satura tā ir krimināltiesību norma, kurai jābūt ietvertai arī Krimināllikumā. Minētais princips ir veidots atbilstoši 1950. gada 6. novembra Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Septītā protokola 4. pantā noteiktajam".1

Ar 2014. gada 15. maija likumu "Grozījumi Krimināllikumā" (spēkā no 2014. gada 15. jūnija) 1. panta pēdējais teikums izteikts jaunā redakcijā: "Minētais neizslēdz atkārtotu lietas izskatīšanu saskaņā ar likumu, ja ir konstatēti jaunatklāti apstākļi vai ja iepriekšējā procesā pieļauts būtisks materiālo vai procesuālo likuma normu pārkāpums, kas varēja ietekmēt lietas iznākumu." No ierosinājuma, kas tika iesniegts uz trešo lasījumu, izriet, ka grozījumi nepieciešami, jo, izvērtējot Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 7. protokola oficiālo tulkojumu, tika secināts, ka tajā apstākļi "jauni pierādījumi" un "jaunatklāti apstākļi" nav izdalīti kā divi atsevišķi kritēriji, bet ir viens kritērijs "pierādījumi par jauniem vai no jauna atklātiem apstākļiem". Turklāt bija nepieciešams KL regulējumu saskaņot ar Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) regulējumu attiecībā uz kriminālprocesu atjaunošanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem vai spēkā esošo nolēmumu jaunu izskatīšanu sakarā ar materiālo vai procesuālo likuma normu būtisku pārkāpumu.2

KPL 2. nodaļa iekļauj kriminālprocesa pamatprincipus. Viens no šiem principiem ir dubultās sodīšanas nepieļaujamības (ne bis in idem) princips, kas noteikts KPL 25.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Sergejs Buivids
10. Aprīlis 2023 / 13:19
0
ATBILDĒT
03.09.2020.g. bija uzsākta administratīva pārkāpuma lieta (AP lieta), kurā starp citu mani apsūdzēja par personu datu neatklāšanu. Bet 02.06.2021.g., par to pašu faktu, bija uzsākta vel viena AP lieta. Kā jūs uzskatāt vai, daļā par personu datu neatklāšanu, abas lietas mani apsūdzēja par vieniem un tiem pašiem faktiem vai nē? Abas lietas visi dokumenti tie paši, līdz piedejam burtam. Citiem vārdiem AP lieta Nr.2 ir AP lietas Nr.1 klons.

03.09.2020.g. Lieta Nr.1. Apsūdzība:
"2020.gada 03.septembrī pl.15:29, Olainē, Zemgales ielā 26, S.Buivids veica huligāniskās darbības, traucējot VP RRP Olaines iecirkņa darbību, neatklāja savus personas datus, nereaģēja uz amatpersonu prasībām pārtraukt huligāniskās darbības."
Tiesiskais pamats: Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 4.p., 6.p.1.d., 11.p.1.d..

02.06.2021.g. Lieta Nr.2. Apsūdzība:
"2020.gada 03.septembrī pl.15:29, saņemta informācija no VP RRP Olaines iecirkņa priekšnieka, par to, ka viņa kabinetā atrodas nenoskaidrots vīrietis, kas veic huligāniskās darbības, traucē Olaines iecirkņa darbu. Vīrietis atteicās nosaukt atrašanās iemeslu Valsts policijas iestādes telpās, un savu vārdu un uzvārdu Valsts policijas amatpersonām, tādējādi, slēpjot savu identitāti."
Tiesiskais pamats: Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 6.p.1.d..
visi numura raksti
Anita Rodiņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Valsts vienotais jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmens tuvojas...
2021. gada pavasara semestris visām tām Latvijas augstākās izglītības institūcijām, kas īsteno profesionālo maģistra studiju programmu "Tiesību zinātne", būs īpašs. Šī semestra noslēgumā pirmo reizi ir plānota valsts vienotā ...
2 komentāri
Tieslietu ministrija
Informācija
Par valsts vienoto jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmenu
Oskars Kulmanis
Skaidrojumi. Viedokļi
Savstarpēji saistīti procesi ne bis in idem principa tvērumā
Raksta mērķis ir koncentrēti aplūkot atsevišķus ne bis in idem1 jeb dubultās sodīšanas aizlieguma principa aspektus. Aplūkojot Satversmes tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas paustās atziņas, tiks atklāta dubultās sodīšanas ...
3 komentāri
Viktorija Soņeca
Tiesību prakse
Personas tiesības prasīt atbilstīgu nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu
2021. gada 5. martā Satversmes tiesa pasludināja spriedumu lietā "Par Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likuma pārejas noteikumu 2. punkta atbilstību Satversmes 1. pantam un ...
Jānis Priekulis
Tiesību prakses komentāri
Komentārs par Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2020-30-01
Šis raksts sagatavots pēc "Jurista Vārda" redakcijas aicinājuma sniegt komentāru par Satversmes tiesas 2021. gada 5. marta spriedumu lietā Nr. 2020-30-01 "Par Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma ...
AUTORU KATALOGS