ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

27. Aprīlis 2021 /Nr.17/18 (1179/1180)

Pacientu prioritizēšanas tiesiskie aspekti nacionālajā tiesību sistēmā
Mg. iur.
Eduards Broks
RSU Juridiskās fakultātes viesdocētājs, SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" Juridiskās daļas vadītājs 

Jebkurai personai ir tiesības izteikt iebildumus par saņemto ārstēšanu, līdz ar to atšķirīgā sabiedrības skatījuma rezultātā var tikt apšaubīti ārstniecības personu pieņemtie lēmumi pacientu prioritizēšanas gadījumos, tādējādi ir jāuzdod jautājums, vai šādos apstākļos ārstniecības personas juridiski ir pietiekami aizsargātas. Šī raksta uzdevums ir analizēt pacientu prioritizēšanas tiesiskos aspektus nacionālās tiesību sistēmas ietvaros, lai atbildētu uz jautājumu, vai pacientu prioritizēšana ir likumiski pieļaujama.

Saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatīšanos un pieaugošo veselības nozares pārslodzes risku visā valsts teritorijā no 2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 6. aprīlim bija izsludināta ārkārtējā situācija.1 Valsts operatīvā medicīniskā komisija 2020. gada 10. decembrī ir izsludinājusi ārkārtas situāciju medicīnā, kura, ievērojot Covid-19 statistikas radītājus, turpinās arī pēc 2021. gada 6. aprīļa. Uz ārkārtas situācijas medicīnā izsludināšanas brīdi Covid-19 gultas vietu noslodze bija sasniegusi vidēji 76 %, lielajās slimnīcās pat 90 %,2 bet stacionēto pacientu skaits ar smagu vai vidēji smagu slimības gaitu visās Latvijas veselības aprūpes iestādēs, kas ārstē Covid-19 pacientus, sasniedza 800.3 14 dienu kumulatīvās saslimstības rādītājs 2020. gada 10. decembrī uz 100 000 iedzīvotājiem bija 444,5,4 kas klasificējas kā ļoti augsts sabiedrības veselības apdraudējuma risks (vairāk nekā 200 uz 100 000 iedzīvotājiem).

Analizējot saslimstības statistikas līkni, secināms, ka augstāko punktu līdz šim šis rādītājs ir sasniedzis 2021. gada 10. janvārī – 693,95 uz 100 000 iedzīvotāju, turpmākajos mēnešos rādītājs sāka mēreni kristies, 2021. gada 10. aprīlī samazinoties līdz 3426 uz 100 000 iedzīvotāju, tomēr kopš 2020. gada 12. novembra tas atrodas augsta riska robežās. Lai arī valstī ir pārtraukta ārkārtējā situācija un stacionēto pacientu skaits ar vidēji smagu vai smagu slimības gaitu ir samazinājies, salīdzinot ar 2021. gada sākumu, tas tomēr vēl aizvien ir būtisks. Slimību profilakses un kontroles centrs 2021. gada 6. aprīlī ir norādījis, ka ilgtermiņa analīze parāda, ka saglabājas augsta stacionēšanas tendence gan vidēji smagu, gan smagu pacientu vidū.7 Šī informācija liecina, ka jau vairāk nekā piecus mēnešus veselības nozare ir tuvu pārslodzei, ar to saprotot, ka valstī pieejamie medicīnas resursi ir tuvu izsīkumam. Šādos apstākļos Latvija var nonākt situācijā, kad pieprasījums pārsniedz ārstniecības kapacitāti jeb, citiem vārdiem sakot, Covid-19 stacionējamo pacientu skaits var pārsniegt pieejamo gultas vietu skaitu.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Līga Mazure
Skaidrojumi. Viedokļi
Pacientam ar vakcināciju radītā kaitējuma civiltiesiskās sekas
2 komentāri
Aldis Lieljuksis
Skaidrojumi. Viedokļi
Cēloņsakarība ārstniecībā Temīdas svaros

Raksta mērķis ir izpētīt cēloņsakarības jautājumus ar ārstniecību saistītās lietās kriminālprocesā un administratīvajā procesā.

Sanita Vanaga
Skaidrojumi. Viedokļi
Bāriņtiesas kompetence bērna veselības aprūpes nodrošināšanā
Autore rakstā vērsusi uzmanību uz bāriņtiesas kompetenci bērna veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā. Rakstā izvirzīts mērķis analizēt tiesisko regulējumu, kas nosaka bāriņtiesas kompetenci bērna aprūpes pakalpojumu ...
Inga Kudeikina, Marina Loseviča
Skaidrojumi. Viedokļi
Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi: tiesiski medicīniskais aspekts

Rakstā tiek aplūkoti jautājumi par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu tiesisko tvērumu un tā izpildīšanā sastopamajām problēmām.

Karina Zalcmane
Skaidrojumi. Viedokļi
Sportā aizliegto vielu un metožu kriminalizācija
Raksta mērķis ir analizēt ārvalstu pieredzi par dopinga lietošanas un/vai citu antidopinga noteikumu pārkāpumu kriminalizēšanu sportā, lai novērtētu, vai spēkā esošs tiesiskais regulējums Latvijā joprojām ir pietiekami stabils, vai ...
AUTORU KATALOGS