ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

27. Aprīlis 2021 /Nr.17/18 (1179/1180)

Mikroshēmu implantēšanas cilvēkiem nemedicīniskos nolūkos: cilvēktiesību aspekti
Linda Ņikona
RSU Juridiskās fakultātes akadēmiskās maģistra studiju programmas "Tiesību zinātne" absolvente 

Vismaz 20 dažādās pasaules valstīs1 kopumā jau vairāk nekā 50 000 cilvēku2 sev zem ādas ir implantējuši radiofrekvenču identifikācijas (turpmāk – RFID) pasīvās mikroshēmas, kas paredzētas nemedicīniskiem nolūkiem. Valsts un privātpersonu, kā arī fizisku un juridisku personu tiesiskās attiecības cilvēku mikročipēšanas jomā Latvijā līdz šim nav pētītas un tiešā veidā netiek regulētas ne Eiropas Savienības (turpmāk – ES), ne nacionālajos tiesību aktos. Turpretī Amerikas Savienoto Valstu (turpmāk – ASV) štatu likumdevēju nacionālās konferences 2020. gada 13. marta dati liecina, ka obligāta darbinieku mikročipēšana jau šobrīd ir aizliegta piecos ASV štatos saskaņā ar to spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, bet septiņi štati tiesiskajā regulējumā paredzējuši plašāku obligātas mikroshēmu implantēšanas cilvēkiem aizliegumu.3

Tehnoloģiju attīstība ir neizbēgama, un sabiedrības vajadzības arvien biežāk mijiedarbojas ar tehnoloģiju sniegtajām iespējām. Raksta autores ieskatā, mikroshēmu implantēšana cilvēkiem zem ādas ir cilvēka dabiskās tiesības, kas radušās tehnoloģiju attīstības rezultātā. Tiesības implantēt zem ādas mikroshēmu piemīt konkrētam subjektam, kurš ar tām var brīvi rīkoties,4 kā arī realizēt pēc sava ieskata,5 tādējādi valsts un privātpersonu, kā arī fizisku un juridisku personu tiesiskajās attiecībās nebūtu pieļaujams ne šo tiesību īstenošanas absolūts aizliegums, ne mikroshēmu implantēšanas cilvēkiem noteikšana par obligātu pienākumu.

 

Cilvēkam implantējama RFID mikroshēma

RFID mikroshēmas implants cilvēkam ir rīsa grauda lieluma cilindrisks svītru kods, kas spēj pārraidīt unikālu 16 ciparu6 identifikatora numuru7 ar radiofrekvenču starpniecību cauri cilvēka ādas slānim un kuru automātiski var nolasīt lasīšanas ierīces.8 To injicē/implantē cilvēka rokā starp īkšķi un rādītājpirkstu,9 tāpat kā dzīvniekiem.10

Cilvēkam piemērota ir RFID pasīvā mikroshēma,11 kurai atšķirībā no RFID aktīvās mikroshēmas nav nepieciešams akumulators un apkope.12 Pasīvā RFID mikroshēma darbojas tāpat kā mikroshēmas, kas iebūvētas bankas vai elektronisko durvju atvēršanas kartēs, un attiecīgi mijiedarbojas tikai ar darbībām, kas tajās ieprogrammētas,13 tādējādi mikroshēmu nelielā darbības lauka diapazona dēļ tās nespēj sazināties ar GPS vai citu līdzvērtīgu pozicionēšanas sistēmu satelītiem14 un veikt izsekošanu reāllaikā.

 

Tiesības uz privāto dzīvi

Raksta autores ieskatā, tiesības implantēt mikroshēmu sev rokā zem ādas ar mērķi nodrošināt automātisku identifikāciju un datu ieguvi ietilpst Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 96. panta15 tiesību uz privāto dzīvi tvērumā, ņemot vērā, ka tiesības uz privāto dzīvi skar dažādus aspektus, tostarp tās aizsargā indivīda fizisko un garīgo integritāti, godu un cieņu, vārdu un identitāti, kā arī personas datus.16 Atbilstoši Satversmes 96. pantam ikvienai personai ir tiesības uz savas fiziskās un garīgās integritātes, goda un cieņas aizsardzību, kā arī tiesības dzīvot pēc sava prāta un saskaņā ar savu būtību un vēlmēm attīstīt un pilnveidot savu personību, pēc iespējas minimāli ciešot no valsts vai citu personu iejaukšanās.17

Lai valsts varētu noteikt absolūtu aizliegumu implantēt mikroshēmu sev rokā zem ādas, tai būtu nepieciešami spēcīgi argumenti, kas pierādītu, ka mikroshēmas implantēšana rokā ir aizliedzama, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības un demokrātiskas valsts iekārtu vai sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Eduards Broks
Skaidrojumi. Viedokļi
Pacientu prioritizēšanas tiesiskie aspekti nacionālajā tiesību sistēmā
Jebkurai personai ir tiesības izteikt iebildumus par saņemto ārstēšanu, līdz ar to atšķirīgā sabiedrības skatījuma rezultātā var tikt apšaubīti ārstniecības personu pieņemtie lēmumi pacientu prioritizēšanas gadījumos, ...
Līga Mazure
Skaidrojumi. Viedokļi
Pacientam ar vakcināciju radītā kaitējuma civiltiesiskās sekas
2 komentāri
Aldis Lieljuksis
Skaidrojumi. Viedokļi
Cēloņsakarība ārstniecībā Temīdas svaros

Raksta mērķis ir izpētīt cēloņsakarības jautājumus ar ārstniecību saistītās lietās kriminālprocesā un administratīvajā procesā.

Sanita Vanaga
Skaidrojumi. Viedokļi
Bāriņtiesas kompetence bērna veselības aprūpes nodrošināšanā
Autore rakstā vērsusi uzmanību uz bāriņtiesas kompetenci bērna veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā. Rakstā izvirzīts mērķis analizēt tiesisko regulējumu, kas nosaka bāriņtiesas kompetenci bērna aprūpes pakalpojumu ...
Inga Kudeikina, Marina Loseviča
Skaidrojumi. Viedokļi
Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi: tiesiski medicīniskais aspekts

Rakstā tiek aplūkoti jautājumi par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu tiesisko tvērumu un tā izpildīšanā sastopamajām problēmām.

AUTORU KATALOGS