2021. gada 20. aprīlī stājās spēkā nu jau kārtējie grozījumi Civilprocesa likumā. Ievērojot to, ka jaunie grozījumi faktiski sastāv no vairākām daļām ne tikai fiziski, bet arī saistībā ar to pieņemšanas procesu, tie ir pietiekami plaši atšķirībā no citiem pēdējā laikā pieņemtajiem. Šo grozījumu mērķis ir sakārtot esošo regulējumu, novērst iepriekš pieļautās kļūdas, kā arī ieviest jaunus civilprocesa institūtus. Šajā rakstā tiks aplūkota daļa grozījumu un personas rīcībspējas pārbaudes jautājums.
Likuma panti, kuri tiek precizēti ar grozījumiem
82.1 panta otrā daļa
"Ja juridiskā persona ir koncerna valdošā vai atkarīgā sabiedrība, tad šajā daļā minētās amatpersonas, kā arī personas, kas atrodas darba tiesiskajās attiecībās ar attiecīgo juridisko personu, var vest arī valdošās vai atkarīgās sabiedrības lietas."
Apskatāmajos Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) grozījumos, kas pamatā veltīti pagaidu aizsardzības noregulējumam, ir iekļauti atsevišķi pantu grozījumi, kuri ietekmē procesa dalībniekus. Viens no tādiem ir grozījums jeb papildinājums, kas ietverts 82.1 panta otrajā daļā. Pirms iedziļināties procesuālajos jautājumos, ir vērts paskatīties, kas tad ir "koncerns". Koncernu likuma 2. panta pirmā daļa nosaka, ka "koncerns ir valdošā uzņēmuma un vienas vai vairāku atkarīgo sabiedrību kopums". Tajā pašā laikā nedrīkst aizmirst, ka, ja fiziskai personai vienā sabiedrībā pieder visas akcijas (kapitāla daļas), izņemot gadījumus par kreditora aizsardzību, koncerna likuma normas nav piemērojamas.
Likumdevējs ir radis iespēju noteikt, ka juridiskās personas pārstāvim, ja juridiskā persona ir koncerna sastāvā, ir tiesības vest lietas tiesā, pārstāvot citu koncernā ietilpstošu kompāniju. Iepriekš spēkā esošais formulējums izslēdza iespēju kredītiestādes darbiniekam uz pilnvaras pamata pārstāvēt kredītiestādes meitas sabiedrības tiesā, ja konkrētā lieta neskāra visa koncerna intereses. Tagad tāda iespēja ir radīta. Te jāatgriežas pie viena no dokumentiem, kurš gan tiešā veidā nav minēts anotācijā, bet ir dota atsauce uz konceptuālo ziņojumu "Par advokātu procesa ieviešanu atsevišķās civillietu kategorijās".1 Minētajā ziņojumā, kas apstiprināts valdībā, tiek uzsvērts: "Neatkarīgi no tā, kurš no advokātu procesa izstrādātajiem variantiem (izņemot 5. variantu) tiks ieviests, visos gadījumos (atbilstoši attiecīgā varianta saturam) būs nepieciešams veikt atbilstošus grozījumus šādos nacionālajos normatīvajos aktos." Koncepcijā norādīts: "Ar 2014. gada 4. janvāra grozījumiem Civilprocesa likuma 82. pantā likumdevējs ir iedibinājis zināmu virzību uz advokātu procesa konceptu." 2021. gadā veiktie grozījumi rāda nedaudz atšķirīgu virzienu šajā jautājumā.
Iepazīstoties ar anotāciju, kas pievienota likumprojektam, ko Saeimā iesniedza valdība, civilprocesuālā tiesību norma, pretēji virzītajam konceptam par advokātu procesu, paplašināja pārstāvju loku tiesā, kas pirms tam tika apzināti sašaurināts. Likumprojekta anotācijas daļā2 ir norāde, ka "katrai kredītiestādei ir citādāka struktūra, praksē pastāv situācijas, ka kredītiestāžu meitas sabiedrības mēdz nealgot kvalificētu personālu atsevišķi tiesvedību vajadzībām, bet to nodrošina mātes sabiedrība".
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes