Šis raksts ir veltīts pēdējos gados īstenotiem pasākumiem tiesu efektivitātes stiprināšanai, pilnveidojot tiesu administrēšanas metodes Latvijā, pamatojoties uz Eiropas Padomes Komisijas tiesu efektivitātei (turpmāk – CEPEJ) metodēm. Īpaša uzmanība rakstā veltīta Tiesu administrācijas 2020. gada jūnijā izveidotās Tiesu efektivitātes darba grupas paveiktajam sadarbībā ar CEPEJ īstenotā projekta "Tiesu pieejamības Latvijā stiprināšana, veicinot mediācijas un juridiskās palīdzības pakalpojumus, kā arī atbalsta nodrošināšana tieslietu politikas izstrādei un tiesu pārvaldības kvalitātes paaugstināšanai" ietvaros, kā arī citām Eiropas un pasaules līmeņa iniciatīvām, kas bija par pamatu uzsāktajam darbam.
Raksts ir arī aicinājums turpināt viedokļu apmaiņu, izmantojot gan iekšējos tiesu resursus, gan piesaistot sistēmai piederīgo personu iniciatīvas un viedokļus, tiesu sistēmas efektivitātes stiprināšanai un pārvaldības kvalitātes paaugstināšanai. Integrēta pieeja tiesu sistēmas stiprināšanai veicinās tiesu varas līderību progresīvu un mūsdienīgu tiesu pārvaldības metožu ieviešanā, kā arī būtiski stiprinās tiesības uz taisnīgu tiesu procesuālajā un institucionālajā dimensijā.
Aktualitātes
Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT), Satversmes tiesas, kā arī šobrīd Eiropas Savienības Tiesas un starptautisko organizāciju praksē plaši tiek skaidrota saikne starp efektīvu tiesas procesu un tiesībām uz taisnīgu tiesu. Tiesu darba efektivitāte Eiropas valstīs un pasaules demokrātijās iegūst arvien lielāku nozīmi, diskutējot par izaugsmi un taisnīguma nodrošināšanu visplašākajā kontekstā.
Uzsāktās iniciatīvas tiesu efektivitātes stiprināšanai Latvijā ilgtermiņā veicinās noslodzes izlīdzināšanu tiesās, stiprinās tiesu sistēmas reaģēšanas spējas uz noslodzes izmaiņām, optimizēs tiesu budžeta plānošanu un resursu sadali starp tiesām. Nodrošinot efektīvu tiesu darba organizāciju, tiks stiprināta tiesu kapacitāte un tiesības uz taisnīgu tiesu.
Tiesu pārvaldības analītiskajos dokumentos un literatūrā tiesu darba efektivitāte tiek atzīmēta kā viens no pamata aspektiem, vērtējot tiesu darbu, jo: pirmkārt, tiesu darba efektivitāte var tikt definēta, balstoties uz kvantitatīvajiem datiem un radītājiem; otrkārt, tiesvedības izmaksas un tiesvedību ilgums ir visbiežāk sabiedrībā minētie elementi, diskutējot par tiesu darba efektivitāti; treškārt, tiesu efektivitāte ir atskaites punkts, lai pamatotu plānotās reformas tiesu sistēmā un izvērtētu ieviestās.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes