ŽURNĀLS Redaktora sleja

Eiropas Komisija (EK) 2021. gada 9. jūnijā ierosināja pārkāpuma procedūru pret Vācijas Federatīvo Republiku (Vācija) saistībā ar pagājušā gada plaši apspriesto Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas (Vācijas Konstitucionālā tiesa) spriedumu. Šis spriedums saistīts ar vairākām konstitucionālām sūdzībām par Eiropas Centrālās bankas (ECB) valsts sektora aktīvu iegādes programmu (VSIP), kā arī izraisījis daudzas diskusijas Eiropas Savienības (ES) pārākuma principa kontekstā un ne tikai.

Konkrētajā spriedumā Vācijas Konstitucionālā tiesa atzina, ka VSIP trūkst samērīguma principa izvērtējuma, kā arī ECB pārsniegusi savas pilnvaras un līdz ar to rīkojusies ultra vires. Vienlaikus Vācijas Konstitucionālā tiesa atzina, ka arī Eiropas Savienības Tiesa (EST), sniedzot atbildes uz Vācijas Konstitucionālās tiesas uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem lietā C-493/17 Weiss u.c., rīkojusies ultra vires. Pie šāda secinājuma Vācijas Konstitucionālā tiesa nonāca, ņemot vērā EST secināto, ka VSIP nepārsniedz ECB pilnvaras un ir ievērots samērīguma princips.¹ Tāpat Vācijas Konstitucionālā tiesa noteica ECB trīs mēnešu termiņu, kura laikā ECB jāpieņem jauns lēmums, jo Bundesbank nedrīkst piedalīties ECB lēmuma 2015/774² īstenošanā un izpildē. Uzsverams, ka arī šis aspekts raisīja plašas diskusijas – vai nacionālā tiesa var noteikt ECB pienākumu?

Turpinājums sekoja 2021. gada 26. martā, kad Vācijas Konstitucionālā tiesa pavēstīja, ka pieņemts lēmums, atbilstoši kuram Vācijas prezidents nedrīkst Vācijas vārdā parakstīt likumu, ar kuru paredzēts ratificēt Lēmumu 2020/2053.³ Šī likuma parakstīšana bija nepieciešama, lai atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 311. panta 3. punktam Lēmums 2020/2053 stātos spēkā. Šāda lēmuma stāšanās spēkā pavēra iespēju izmantot NextGenerationEU 750 miljardu eiro vērto pagaidu atveseļošanas instrumentu. Uzsverams, ka Lēmums 2020/2053 stājās spēkā tikai pēc tam, kad visas dalībvalstis veica ratifikāciju.

Minētais lēmums ir spēkā kopš 2021. gada 1. jūnija, pateicoties nākamajam pagrieziena punktam šajā stāstā – jau citam Vācijas Konstitucionālās tiesas pieņemtajam nolēmumam. 2021. gada 29. aprīlī Vācijas Konstitucionālā tiesa nolēma noraidīt divus pieteikumus saistībā ar to, ka pieteikumu iesniedzēju tiesības tiek aizskartas, jo no Vācijas valdības un parlamenta puses nav nodrošināta atbilstība iepriekš Vācijas Konstitucionālās tiesas 2020. gada 5. maija spriedumam.⁴

Vērtējot šo apgalvojumu, Vācijas Konstitucionālā tiesa uzsvēra, ka šobrīd ir nodrošināta atbilstības Vācijas Konstitucionālās tiesas 2020. gada 5. maija spriedumam attiecībā uz samērīguma principa izvērtējumu, tādējādi dodot zaļo gaismu arī Lēmuma 2020/2053 ratifikācijai.

Tomēr EK ieskatā tas nemaina apstākli, ka Vācijas Konstitucionālā tiesa nav ievērojusi ES pārākuma principu, izdarot attiecīgos secinājumus par EST spriedumu. EK ieskatā Vācijas Konstitucionālās tiesas spriedums ir nopietns precedents gan Vācijas Konstitucionālās tiesas turpmākās prakses ziņā, gan attiecībā uz citu dalībvalstu augstākajām tiesām, konstitucionālajām tiesām un tribunāliem.

Šobrīd Vācijas rīcībā ir divi mēneši, lai atbildētu uz EK nosūtīto formālo paziņojumu, un nākotne parādīs, vai šajā stāstā būs laimīgas beigas vai arī vēl viens nebijis precedents. Kopumā pārkāpuma procedūra ir EK reakcija uz Vācijas Konstitucionālās tiesas rīcību, demonstrējot, ka ES tiesības un EST judikatūra jāievēro. Turklāt būtiski: lai arī Vācijas Konstitucionālā tiesa pasludināja spriedumu, šobrīd pārkāpuma procedūras nasta gulstas uz Vācijas valdību.