Lai sekmētu publiskā iepirkuma modernizāciju, kas ņemtu vērā gan valsts pakalpojumu sniedzēju, gan iedzīvotāju, gan tirgus dalībnieku intereses, kas mainījušās tehnoloģiskās un ekonomiskās attīstības rezultātā, Eiropas Savienība 2014. gadā modernizēja publiskā iepirkuma regulējumu, pieņemot jaunas publisko iepirkumu regulējošas direktīvas. Šajā rakstā detalizētāk tiks apskatīts esošā tiesiskā regulējuma ietvars Latvijā, kavējošie faktori un potenciālās attīstības iespējas publiskā iepirkuma izmantošanai inovāciju attīstībā.
Lai sekmētu publiskā iepirkuma modernizāciju, kas ņemtu vērā gan valsts pakalpojumu sniedzēju, gan iedzīvotāju, gan tirgus dalībnieku intereses, kas mainījušās tehnoloģiskās un ekonomiskās attīstības rezultātā, Eiropas Savienība (ES) 2014. gadā modernizēja publiskā iepirkuma regulējumu, pieņemot jaunas publisko iepirkumu regulējošas direktīvas.1 Jaunais regulējums izvirza mērķi publiskā sektora iestādēm – maksimāli stratēģiski izmantot publisko iepirkumu, lai veicinātu inovāciju. Inovatīvu produktu, būvdarbu un pakalpojumu iegādei ir svarīga nozīme, lai uzlabotu sabiedrisko pakalpojumu efektivitāti un kvalitāti, vienlaikus risinot svarīgas sociālās problēmas.2
Publisko iepirkumu direktīvas sniedz šādu inovācijas definīciju: "Inovācija ir jaunas vai būtiski uzlabotas produkta, pakalpojuma vai procesa, tostarp, bet ne tikai, ražošanas, celtniecības vai būvniecības procesa, ieviešana, jaunas tirdzniecības metodes ieviešana vai jaunas organizatoriskas metodes ieviešana uzņēmējdarbībā, darbavietu organizēšanā vai ārējās attiecībās inter alia, lai palīdzētu atrisināt sabiedrības problēmas vai atbalstītu Eiropa 2020 stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei."3
Līdzīga inovācijas definīcija sniegta arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk – ESAO) izstrādātajā rokasgrāmatā par inovācijām – Oslo rokasgrāmatā. Oslo rokasgrāmatas4 2018. gada redakcijā definēti četri galvenie inovāciju virzieni, proti:
1) organizācijas inovācijas (piem., attālinātais darbs);
2) procesa inovācijas (piem., mākoņpakalpojumi, lielo datu analīzē balstīta lēmumu pieņemšana);
3) produkta inovācijas (piem., jauni materiāli, tehnoloģijas, programmprodukti);
4) tirgus inovācijas (piem., produkta iepakojums, piegādes veids).
Oslo rokasgrāmata definē arī piekto inovācijas virzienu – ekoinovācijas, kuru mērķis ir ilgtspējīga un atbildīga dabas resursu izmantošana, vienlaikus biznesam attīstot jaunus videi draudzīgus produktus un pakalpojumus. ESAO rokasgrāmatā uzsvērts, ka inovācijas nav tikai biznesa prerogatīva un tās ir iespējamas un nepieciešamas arī publiskajā pārvaldē. ESAO norāda, ka inovācija valsts pārvaldē nozīmē ieviest kaut ko jaunu, lai panāktu ietekmi. Tātad inovāciju raksturo trīs pazīmes – jaunums, ieviešana un ietekme.
Publiskajā sektorā inovācijas var attiekties uz iekšējo procesu modernizāciju un efektivitātes paaugstināšanu, jo īpaši publiskās pārvaldes digitalizāciju, kā arī publisko pakalpojumu ārējās kvalitātes veicināšanu, lai risinātu tādas problēmas kā veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāte un pieejamība, sabiedrības novecošanās, klimata pārmaiņas, energoefektivitāte, izglītības kvalitāte, aprites ekonomika u.c.
Avots: http://primes-eu.net/media/12191713/07_inovacijas-ieks-zpi_gv.pdf
ES Padome un Eiropas Komisija (EK) vairākkārt norādījusi, ka Latvija maz iegulda pētniecībā un izstrādē un tai ir ievērojams investīciju deficīts inovāciju jomā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes