ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

1. Apstākļi, kas ietekmē atlīdzinājumu par nemantisko kaitējumu

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma¹ (turpmāk – Zaudējumu atlīdzināšanas likums) 14. panta pirmo daļu nemantiskā kaitējuma atlīdzinājums ir atkarīgs no aizskarto tiesību un ar likumu aizsargāto interešu nozīmīguma un aizskāruma smaguma konkrētajā situācijā. Jāņem vērā arī iestādes rīcības tiesiskais un faktiskais pamatojums un motīvi, personas rīcība un līdzatbildība un citi konkrētajā gadījumā nozīmīgi apstākļi. Turpmāk analizētas tiesu prakses atziņas, kas atspoguļo iepriekš uzskaitīto apstākļu attiecināšanu uz nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu personām, kas prettiesiski tikušas atbrīvotas no valsts dienesta. Tā kā Zaudējumu atlīdzināšanas likuma pārejas noteikumu 8. punktā noteikts, ka grozījumi attiecībā uz nemantiskā kaitējuma jēdziena ieviešanu "nav piemērojami to lietu izskatīšanā, kurās attiecīgais iesniegums iestādē vai pieteikums tiesā iesniegts līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai" un raksta izstrādes laikā tiesu praksē nav izteiktas atziņas attiecībā uz nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu no dienesta prettiesiski atbrīvotām personām, rakstā analizētas atziņas, kas izteiktas attiecībā uz personiskā un morālā kaitējuma atlīdzināšanu.

"Nosakot atlīdzinājumu, tiesa pauž valsts nostāju par aizskarto tiesību un paša tiesību aizskāruma nozīmīgumu."² Tiesu praksē ir vērtēts tiesību pildīt valsts dienestu nozīmīgums un atzīts, ka ierēdņa tiesības pildīt valsts dienestu un par savu pienākumu veikšanu saņemt atlīdzinājumu nav vērtējamas zemāk par tiesībām uz īpašumu vai datu aizsardzību.³ Tiesu praksē atzīts arī, ka "tiesības uz dienestu nav tik nozīmīgas kā bērnu tiesības, bet ir nozīmīgākas par tiesībām saņemt atbildi uz iesniegumu".⁴ Lai gan šī atziņa izteikta spriedumā, kuru vēlāk Augstākā tiesa atcēla, šāds apgalvojums nav nepamatots. Tas ļauj secināt, ka atlīdzinājumam lietās par prettiesisku atbrīvošanu no dienesta būtu jābūt lielākam nekā lietās, kurās lemts par atlīdzinājumu gadījumos, kad persona nav saņēmusi atbildi uz iesniegumu.

Viens no kritērijiem, kas nenoliedzami ietekmē atlīdzinājumu par nemantiskā kaitējuma nodarīšanu, ir aizskāruma ilgums.⁵ No dienesta attiecību izbeigšanas līdz personas atjaunošanai dienestā, ja atbrīvošana ir atzīta par prettiesisku, var paiet ļoti ilgs laiks, pat vairāki gadi, līdz galīgais spriedums stājas spēkā un iestādei ir pienākums pieteicēju atjaunot dienestā. Tādēļ aizskāruma ilguma ņemšana vērā ir pašsaprotams un pamatots kritērijs, lai noteiktu atlīdzināmā nemantiskā kaitējuma apmēru. Ja persona ir apstrīdējusi iestādes lēmumu par atbrīvošanu no dienesta un augstāka iestāde šo lēmumu ir atcēlusi, aizskāruma ilgums būs nesalīdzināmi īsāks nekā tad, ja personai savu interešu aizsardzībai jāvēršas tiesā. Taču arī gadījumos, kad augstāka iestāde atceļ lēmumu par civildienesta attiecību izbeigšanu, personai ir tiesības lūgt iestādei, lai tā atlīdzina nodarīto kaitējumu. Piemēram, lietā Nr. A420175517 Administratīvā rajona tiesa atzina, ka aizskāruma ilgums ir salīdzinoši īss (aptuveni divi mēneši) un iestāde personu atjaunoja dienestā, atceļot lēmumu par dienesta attiecību izbeigšanu, personai netika atlīdzināts tās lūgtais morālais kaitējums.⁶ Savukārt lietā Nr. A42634207 personai, kura tika nepamatoti atstādināta no amata uz 33 dienām, tika piešķirta morālā kaitējuma kompensācija 1000 latu (1422,78 eiro), personiskā kaitējuma kompensācija 500 latu (711,39 eiro) apmērā.