ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

24. Augusts 2021 /Nr.34 (1196)

Nemantiskais kaitējums lietās par ierēdņu prettiesisku atbrīvošanu
Mg. iur.
Andra Voiciša
 

No civildienesta prettiesiski atbrīvotai personai ir tiesības saņemt ne tikai zaudējumu atlīdzību nesaņemtās darba algas veidā, bet arī tiesības prasīt atlīdzinājumu par tai nodarīto nemantisko kaitējumu. Tas, vai šāds atlīdzinājums tiks piešķirts, ir atkarīgs no tiesas vērtējuma. Ņemot vērā, ka tiesu praksei līdzīgās lietās ir ļoti liela nozīme šajā jautājumā, turpmāk analizēta tiesu prakse saistībā ar atlīdzinājumu par nemantisko kaitējumu (iepriekš morālais un personiskais kaitējums).

1. Apstākļi, kas ietekmē atlīdzinājumu par nemantisko kaitējumu

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma1 (turpmāk – Zaudējumu atlīdzināšanas likums) 14. panta pirmo daļu nemantiskā kaitējuma atlīdzinājums ir atkarīgs no aizskarto tiesību un ar likumu aizsargāto interešu nozīmīguma un aizskāruma smaguma konkrētajā situācijā. Jāņem vērā arī iestādes rīcības tiesiskais un faktiskais pamatojums un motīvi, personas rīcība un līdzatbildība un citi konkrētajā gadījumā nozīmīgi apstākļi. Turpmāk analizētas tiesu prakses atziņas, kas atspoguļo iepriekš uzskaitīto apstākļu attiecināšanu uz nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu personām, kas prettiesiski tikušas atbrīvotas no valsts dienesta. Tā kā Zaudējumu atlīdzināšanas likuma pārejas noteikumu 8. punktā noteikts, ka grozījumi attiecībā uz nemantiskā kaitējuma jēdziena ieviešanu "nav piemērojami to lietu izskatīšanā, kurās attiecīgais iesniegums iestādē vai pieteikums tiesā iesniegts līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai" un raksta izstrādes laikā tiesu praksē nav izteiktas atziņas attiecībā uz nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu no dienesta prettiesiski atbrīvotām personām, rakstā analizētas atziņas, kas izteiktas attiecībā uz personiskā un morālā kaitējuma atlīdzināšanu.

"Nosakot atlīdzinājumu, tiesa pauž valsts nostāju par aizskarto tiesību un paša tiesību aizskāruma nozīmīgumu."2 Tiesu praksē ir vērtēts tiesību pildīt valsts dienestu nozīmīgums un atzīts, ka ierēdņa tiesības pildīt valsts dienestu un par savu pienākumu veikšanu saņemt atlīdzinājumu nav vērtējamas zemāk par tiesībām uz īpašumu vai datu aizsardzību.3 Tiesu praksē atzīts arī, ka "tiesības uz dienestu nav tik nozīmīgas kā bērnu tiesības, bet ir nozīmīgākas par tiesībām saņemt atbildi uz iesniegumu".4 Lai gan šī atziņa izteikta spriedumā, kuru vēlāk Augstākā tiesa atcēla, šāds apgalvojums nav nepamatots. Tas ļauj secināt, ka atlīdzinājumam lietās par prettiesisku atbrīvošanu no dienesta būtu jābūt lielākam nekā lietās, kurās lemts par atlīdzinājumu gadījumos, kad persona nav saņēmusi atbildi uz iesniegumu.

Viens no kritērijiem, kas nenoliedzami ietekmē atlīdzinājumu par nemantiskā kaitējuma nodarīšanu, ir aizskāruma ilgums.5 No dienesta attiecību izbeigšanas līdz personas atjaunošanai dienestā, ja atbrīvošana ir atzīta par prettiesisku, var paiet ļoti ilgs laiks, pat vairāki gadi, līdz galīgais spriedums stājas spēkā un iestādei ir pienākums pieteicēju atjaunot dienestā. Tādēļ aizskāruma ilguma ņemšana vērā ir pašsaprotams un pamatots kritērijs, lai noteiktu atlīdzināmā nemantiskā kaitējuma apmēru. Ja persona ir apstrīdējusi iestādes lēmumu par atbrīvošanu no dienesta un augstāka iestāde šo lēmumu ir atcēlusi, aizskāruma ilgums būs nesalīdzināmi īsāks nekā tad, ja personai savu interešu aizsardzībai jāvēršas tiesā. Taču arī gadījumos, kad augstāka iestāde atceļ lēmumu par civildienesta attiecību izbeigšanu, personai ir tiesības lūgt iestādei, lai tā atlīdzina nodarīto kaitējumu. Piemēram, lietā Nr. A420175517 Administratīvā rajona tiesa atzina, ka aizskāruma ilgums ir salīdzinoši īss (aptuveni divi mēneši) un iestāde personu atjaunoja dienestā, atceļot lēmumu par dienesta attiecību izbeigšanu, personai netika atlīdzināts tās lūgtais morālais kaitējums.6 Savukārt lietā Nr. A42634207 personai, kura tika nepamatoti atstādināta no amata uz 33 dienām, tika piešķirta morālā kaitējuma kompensācija 1000 latu (1422,78 eiro), personiskā kaitējuma kompensācija 500 latu (711,39 eiro) apmērā.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Sannija Matule
Intervija
Tiesībsargs: cilvēktiesības Latvijā nav iznīcinātas
Tiesībsargu Juri Jansonu trešo reizi amatā pārvēlēja šopavasar – neilgi pēc tam, kad Saeima bija grozījusi Tiesībsarga likumu, paredzot, ka viena un tā pati persona var būt par tiesībsargu ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. ...
Kristīne Dupate
Viedoklis
Obligātā vakcinēšanās pret Covid-19 nodarbinātībā: starptautisko tiesību konteksts
4 komentāri
Datu valsts inspekcija
Viedoklis
Par Covid-19 sertifikāta pieprasīšanu darba tiesiskajās attiecībās

Pēc "Jurista Vārda" aicinājuma Datu valsts inspekcija Covid-19 aktualitāšu kontekstā ir sagatavojusi skaidrojumu par sertifikātu pieprasīšanu darba tiesiskajās attiecībās.1

Aleksejs Dimitrovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Ārkārtējā situācija uz robežas ar Baltkrieviju: cilvēktiesību perspektīva
Ņemot vērā Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas gadījumu skaita straujo pieaugumu, kā arī ievērojot kaimiņvalstī Lietuvā fiksēto lielo Lietuvas Republikas–Baltkrievijas Republikas ...
Kārlis Piģēns
Skaidrojumi. Viedokļi
Inovatīvais iepirkums: kur esam, kurp virzīsimies?
Lai sekmētu publiskā iepirkuma modernizāciju, kas ņemtu vērā gan valsts pakalpojumu sniedzēju, gan iedzīvotāju, gan tirgus dalībnieku intereses, kas mainījušās tehnoloģiskās un ekonomiskās attīstības rezultātā, Eiropas Savienība ...
AUTORU KATALOGS