Autori vēlas rosināt diskusiju par pierādījumu pārbaudes kārtības grozīšanas iespējām, uz ko jo īpaši ir pamudinājušas gan konstatētās likumdevēja nekonsekvences, veicot grozījumus Kriminālprocesa likumā (turpmāk – KPL), gan arī tajā ietverto tiesību normu piemērošanas problēmas.
Kādā kriminālprocesā vienam no šī raksta autoriem radās dibināts pamats saskaņā ar tobrīd spēkā esošā KPL1 500. panta "Pierādījumu pārbaudes kārtība" trešo daļu2 ierosināt jautājumu par pierādījumu pārbaudes kārtības grozīšanu un kā pirmās uzreiz pēc cietušā nopratināt apsūdzētās personas. Savukārt tiesa saskaņā ar likumu šo lūgumu bija nodevusi kriminālprocesa dalībnieku izvērtēšanai jeb, kā būtu teikuši starpkaru perioda juristi, partu3 revīzijai. Aizstāvība tad sastapās ar valsts apsūdzības uzturētāja kategoriskiem iebildumiem,4 kurš uzskatīja, ka attiecīgais priekšlikums – ļaut apsūdzētajam liecināt uzreiz pēc cietušā – vairāku apsvērumu dēļ esot nepieņemams, turklāt – pat nelikumīgs. Uzreiz jāatzīmē, ka prokurora nostāja konkrētajā jautājumā tiesai šķita pietiekami pārliecinoša un aizstāvības lūgums diemžēl tika noraidīts.
Vispirms gan jāpaskaidro, ka aizstāvības priekšlikums grozīt pierādījumu pārbaudes kārtību nebija ne kaprīze, ne arī vēlme realizēt jelkādus juridiskus eksperimentus, bet gan objektīva nepieciešamība. Proti, tika izskatīta visnotaļ sarežģīta krimināllieta, kas saistījās ar vajadzību iedziļināties komplicētos uzņēmuma tehnoloģiskos procesos, izsekojot garam ražošanas ciklam. Bez attiecīgām zināšanām tamlīdzīgas lietas izskatīšana nemaz nebūtu iedomājama, tādēļ apsūdzētais bija sagatavojis ar skaidrojošiem videomateriāliem izveidotu vizuālu prezentāciju, lai izklāstītu gan lietas būtību, gan savu pozīciju.
Citiem vārdiem sakot, tas, ko vēlējās aizstāvība, bija jau tiesas izmeklēšanas sākumā nodefinēt pašu tiesas izmeklēšanas priekšmetu, lai procesa dalībnieki pēc iepazīšanās ar prezentāciju, izprotot tehniskas nianses, spētu mērķtiecīgi uzdot jautājumus liecinošajām personām un izvērtēt krimināllietai pievienotās tehniskās dokumentācijas būtību.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes