Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

21. Septembris 2021 /Nr.38 (1200)

Valsts atbalsta regulējums Eiropas Savienībā Covid-19 pandēmijas ietekmē
Mg. iur. un Mg. Eiropas studijās
Baiba Amoliņa
 
SATURA RĀDĪTĀJS

Valsts atbalsts (state aid) ir viens no Eiropas Savienības (turpmāk – ES) konkurences politikas pamatelementiem. Tas tiek strikti kontrolēts, jo valsts atbalsts kropļo konkurenci starp dalībvalstīm un traucē ES vienotā tirgus darbībai.1 Autores ieskatā, Covid-19 pandēmija ir ne tikai aktualizējusi valsts atbalsta jautājumus, bet tie piedzīvo un piedzīvos būtiskas izmaiņas nākamo gadu laikā, jo katras dalībvalsts vēlme glābt savu ekonomiku un sniegt atbalstu pandēmijas ietekmētajiem, kā arī tam novirzītais finanšu apjoms ir kas iepriekš nepieredzēts un rada lielus izaicinājums ES tā uzraudzībā.

Šajā rakstā autore apskatīs gan vispārējo valsts atbalsta regulējumu ES un tā nozīmīgumu, gan arī izmaiņas un aktualitātes, kas radušās Covid-19 pandēmijas ietekmē.

1. Valsts atbalsta jēdziens un vēsturiskā attīstība

Pirmie soļi valsts atbalsta kontrolei tika izdarīti ar Parīzes līgumu 1951. gadā, un, lai gan Eiropas Komisijai (turpmāk – EK) jau no pirmsākumiem bija ietvertas uzraudzības un izpildes pilnvaras, valsts atbalsts bija zema prioritāte līdz brīdim, kad tika pabeigta muitas savienības izveide 1968. gadā. Minēto apliecina fakts, ka laika posmā no 1958. gada līdz 1968. gadam EK bija izdevusi tikai trīs lēmumus saistībā ar valsts atbalstu.2

Valsts atbalsta noteikumu piemērošana aizsākās, regulējot ES iekšējo tirdzniecību – ES centās aizliegt izmantot eksporta subsīdijas šādā tirdzniecībā. Apvienotajās lietās Nr. 6/69 un 11/69 (Komisija pret Franciju) Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) nolēma, ka šādas tirdzniecības subsīdijas starp dalībvalstīm ir nesavienojamas ar vienoto tirgu. Šī lieta bija saistīta ar Francijas ieviestajām izdevīgajām procentu likmēm tērauda eksportētājiem iekšējā Eiropas tirdzniecībā. Minētās lietas spriedumā tiesneši piekrita EK apgalvojumam, ka izdevīga aizdevuma likme bija īpašs akts, nevis vispārēja makroekonomiskā politika un tāpēc uzskatāma par valsts atbalstu.3

Nopietnu diskusiju par kontroles sistēmu reģionālajam atbalstam EK aizsāka 1968. gadā, un viena no galvenajām motivācijām šādai kontrolei bija notiekošie investīciju pārsolīšanas kari starp dalībvalstīm.4 Tas nozīmē, ka dalībvalstis centās piesaistīt investīcijas, piedāvājot dažādus ekonomiskos atvieglojumus vai izdevīgus nosacījumus.

Līdz šim ES nav izveidota vienota valsts atbalsta definīcija, bet tās saturu ar saviem spriedumiem ir piepildījusi EST. Vairākos spriedumos,5 sākot ar 1974. gadu, EST ir atzinusi, ka valsts atbalstu nenošķir atkarībā no cēloņiem vai mērķiem, bet noteicošais kritērijs ir tā ietekme. Kā arī apstāklis, ka tas tiek veikts sociālam mērķim, neatbrīvo to no klasificēšanās valsts atbalstam.6

EST ir konstatējusi, ka līnija starp valsts atbalstu, diskriminējošu nodokļu politika, un pasākumiem, kas ir līdzvērtīgi maksājumiem vai kvantitatīviem ierobežojumiem, bieži ir smalka (skat. lietu C-206/06 Essent Netwerk Noerd un ors v. Aluminium Delfzilj BV). Tāpēc, lai gan valsts atbalsts ir iekļauts ES konkurences noteikumos un loģiski tur iederas, valsts atbalsts būtu jāvērtē arī saistībā ar noteikumiem, kas attiecas uz preču un pakalpojumu brīvu kustību.7 Autore piekrīt šim EST viedoklim, jo valsts atbalsta noteikumu neievērošana var ietekmēt arī preču un pakalpojumu brīvu kustību.

Nozīmīgākā loma valsts atbalsta regulēšanā un uzraudzībā ir EK, un tās pilnvaru un rīcības brīvība šajā jomā ir nozīmīga un unikāla starptautiskajās tiesībās: tā var veikt oficiālu izmeklēšanu dalībvalstīs, pieprasīt valstij izbeigt vai mainīt atbalstu, ko tā uzskata par nelikumīgu, ierosināt lietu EST pret valsti par valsts atbalsta noteikumu pārkāpumu un uzlikt sodu.8

Autore secina, ka valsts atbalsta jautājumi ES ar katru gadu kļūst arvien aktuālāki un arī ES paplašināšanās ir radījusi arvien jaunus izaicinājumus valsts atbalsta kontrolē, jo katras dalībvalsts vēlme atbalstīt tieši savu ekonomiku ir neizbēgama. Tādējādi gan EK, gan EST loma šo jautājumu uzraudzībā ir īpaši nozīmīga.

 

2. Valsts atbalsta tiesiskais regulējums

ES valsts atbalsta noteikumi ir iekļauti Līgumā par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD), kurā ietvertais valsts atbalsta regulējums ir strukturēts šādi: 107. pants nosaka, kas veido valsts atbalstu un skaidri nosaka, ka valsts atbalsts principā ir aizliegts (tas tālāk nosaka arī pamatus, balstoties uz kuriem valsts atbalstu tomēr var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu), 108. pants nosaka galvenos procesuālos principus, lai nodrošinātu, ka dalībvalstu darbība ir atbilstoša valsts atbalsta noteikumiem, bet 109. pants ir tiesiskais pamats, kas pilnvaro ES likumdevēju pieņemt sekundāros tiesību aktus šajā jomā.

LESD 107. pants ir valsts atbalsta regulējuma stūrakmens, jo tas definē valsts atbalsta jēdzienu, pamatojoties uz četriem kritērijiem: valsts resursiem, selektīvām priekšrocībām, konkurences kropļošanu un ietekmi uz tirdzniecību.9 Minētais pants nosaka, ka, ja vien Līgumi neparedz ko citu, ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm. Saskaņā ar LESD 107. pantu atbalsta veidi tiek nodalīti divās grupās – 1) atbalsta veidi, kas ir saderīgi ar iekšējo tirgu, piemēram, atbalsts, ko sniedz, lai novērstu kaitējumu, ko nodarījušas dabas katastrofas vai ārkārtēji notikumi, un 2) atbalsta veidi, kas var tikt uzskatīti par saderīgiem ar iekšējo tirgu, piemēram, atbalsts, kas veicina kāda svarīga projekta īstenošanu visas Eiropas interesēs vai novērš nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts tautsaimniecībā.

EST ir klasificējusi kritērijus 107. panta piemērošanai, jo tas satur četrus atšķirīgus nosacījumus, no kuriem visiem ir jābūt izpildītiem10 – ir jābūt iejaukšanās no valsts vai valsts resursiem, tas var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm, atbalstam jābūt tādam, kas rada priekšrocības saņēmējam, un atbalsts rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus.

EK ir ieviesusi arī de minimis atbalsta jēdzienu, kura saturiskā jēga nozīmē, ka atbalsts, kas nepārsniedz noteiktu lielumu konkrētā periodā, neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm un/vai neizkropļo konkurenci, vai nedraud izkropļot to un tādēļ uz to neattiecas minētais regulējums.

Centrālā loma valsts atbalsta kontrolē ir EK, un dalībvalstīm ir jāgaida EK lēmums, pirms tās var realizēt jaunu atbalsta pasākumu. Ir daži izņēmumi, kad nav jāveic obligātā informēšana, piemēram, par atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar atbalsta shēmu, ko EK jau ir atļāvusi.11 Ja EK konstatē, ka atbalsts, ko piešķīrusi kāda valsts vai kas piešķirts no šīs valsts līdzekļiem, nav saderīgs ar iekšējo tirgu, vai arī konstatē, ka šādu atbalstu izlieto nepareizi, tā pieņem lēmumu, ka attiecīgajai valstij noteiktā termiņā atbalsts ir jāizbeidz vai jāmaina. Ja attiecīgā valsts neizpilda šo lēmumu, EK var vērsties EST.

Autore secina, ka kopumā valsts atbalsta regulējums ES ir stingrs un arī atkāpes tā neievērošanai ir strikti regulētas, tādējādi dalībvalstīm atstājot maz iespēju tā interpretācijai. Tas saistāms ar kopējo ES nostāju, ka principā valsts atbalsts ir aizliegts, izņemot noteiktus gadījumus.

 

3. Valsts atbalsts Covid-19 pandēmijas ietekmē

Līdz Covid-19 pandēmijai viens no ES sasniegumiem ir bijis ES dalībvalstu sniegtā valsts atbalsta spēcīgais samazinājums, kas saskaņā ar ES konkurences politikas mērķiem ir veicinājis brīvu un godīgu piekļuvi ES vienotajam tirgum visiem Eiropas uzņēmumiem. Tomēr Covid-19 pandēmija nenoliedzami ir kas iepriekš nepieredzēts, un tās izraisīto seku mazināšanai valsts atbalstam ir svarīga loma.

Covid-19 pandēmija un tās ietekme uz ekonomiku radīja nepieciešamība Eiropas līmenī stingri koordinēt arī valstu īstenotos atbalsta pasākumus. Mērķtiecīga un samērīga ES valsts atbalsta kontroles piemērošana nodrošina, ka valsts atbalsta pasākumi ir efektīvi, palīdzot skartajiem uzņēmumiem Covid-19 uzliesmojuma laikā, kā arī ļauj tiem atgūties no pašreizējās situācijas, paturot prātā to, cik svarīgi ir īstenot gan zaļo, gan digitālo pārkārtošanos atbilstoši ES mērķiem. Tāpat ES valsts atbalsta kontrole nodrošina, ka ES iekšējais tirgus nav sadrumstalots un tiek saglabāti vienlīdzīgi konkurences apstākļi. Tā arī novērš kaitīgas sacensības par subsīdijām, kurās dalībvalstis ar lielāku budžetu var tērēt vairāk līdzekļu nekā kaimiņvalstis, tādējādi kaitējot kohēzijai ES.12

Šajā nodaļā autore apskatīs, kā EK ir reaģējusi, lai pielāgotu valsts atbalsta regulējumu saistībā ar Covid-19 pandēmiju un tās izraisītajām sekām, kā arī aprakstīs dažas no jau daudzām EK apstiprinātajām dalībvalstu atbalsta shēmām.

3.1. Valsts atbalsta pasākumi Covid-19 seku likvidēšanai saskaņā ar jau esošo regulējumu

Lai reaģētu uz Covid-19 pandēmijas ietekmi, EK savā 2020. gada 13. marta paziņojumā13 izklāstīja dažādus dalībvalstīm pieejamos atbalsta pasākumus saskaņā ar spēkā esošajiem valsts atbalsta noteikumiem. Tai skaitā atbalsta veidus, uz kuriem neattiecas valsts atbalsta kontrole un kurus dalībvalsts var ieviest nekavējoties, neiesaistot EK, t.i., dalībvalstis var:

  • nolemt veikt pasākumus, kas piemērojami visiem uzņēmumiem, piemēram, algu subsīdijas un uzņēmumu ienākuma un pievienotās vērtības nodokļu vai sociālo iemaksu maksājumu apturēšanu. Šie pasākumi tieši un efektīvi mazina uzņēmumu finansiālo spriedzi;
  • piešķirt finansiālu atbalstu tieši patērētājiem, piemēram, par atceltiem pakalpojumiem vai biļetēm, ko attiecīgie ekonomikas dalībnieki neatlīdzina.

Kā arī dalībvalstis var ieviest atbalsta pasākumus saskaņā ar jau esošo regulējumu valsts atbalsta jomā.

Atbalsts, lai novērstu kaitējumu, ko nodarījuši ārkārtēji notikumi. Pamatojoties uz LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunktu, dalībvalstis var sniegt kompensācijas uzņēmumiem nozarēs, kuras īpaši ietekmējis Covid-19 uzliesmojums (piemēram, transporta, tūrisma, kultūras, viesmīlības un mazumtirdzniecības nozarēs), un/vai atceltu pasākumu organizatoriem par kaitējumu, kas radies slimības uzliesmojuma dēļ vai ko tieši izraisījis slimības uzliesmojums. Pagaidu regulējumā ir noteikts, ka dalībvalstis var paziņot par šādiem zaudējumu kompensācijas pasākumiem un EK tos novērtēs saskaņā ar LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunktu.14 Piemēram, pamatojoties uz iepriekš minēto regulējumu, EK 2020. gada 12. martā apstiprināja Dānijas kompensācijas shēmu ar Covid-19 saistītu pasākumu atcelšanā, kas paredzēja kompensēt zaudējumus un papildu izmaksas, kas radušās pasākumu rīkotājiem no notikuma atcelšanas vai atlikšanas, kas izrietēja no Dānijas izdoto Covid-19 ierobežojošo ieteikumu īstenošanas;15

Atbalsts konkrētai saimnieciskajai darbībai vai jomai. Valsts atbalsta noteikumi, kuru pamatā ir LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts, ļauj dalībvalstīm, saņemot EK apstiprinājumu, apmierināt akūtas likviditātes vajadzības un atbalstīt uzņēmumus, kam draud bankrots Covid-19 uzliesmojuma dēļ. Saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu par saderīgu ar iekšējo tirgu var uzskatīt atbalstu, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm. Piemēram, EK apstiprināja Portugāles plānus piešķirt glābšanas aizdevumu 1,2 miljardu eiro apmērā par labu aviokompānijai Transportes Aéreos Portugueses SGPS S.A., norādot, ka atbalsts nodrošinās to ar nepieciešamajiem resursiem, lai apmierinātu tās tūlītējās likviditātes vajadzības, nepamatoti neizkropļojot konkurenci vienotajā tirgū.16

Dalībvalstis var arī izstrādāt atbalsta pasākumus saskaņā ar Vispārējo grupu atbrīvojuma regulu.17

3.2. Papildu valsts atbalsta veidi Covid-19 seku likvidēšanai

Ņemot vērā, ka strauji pieauga dalībvalstu īstenotie valsts atbalsta pasākumi saistībā ar Covid-19 pandēmiju, EK 2020. gada 19. martā pieņēma pagaidu regulējumu valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku Covid-19 uzliesmojuma situācijā18 (turpmāk – Pagaidu regulējums). Lai papildinātu jau iepriekš minētās iespējas, EK Pagaidu regulējumā izklāstīja papildu pagaidu valsts atbalsta pasākumus, kurus tā uzskata par saderīgiem ar LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu (atbalsts, lai novērstu nopietnus traucējumus tautsaimniecībai) un kurus var ļoti ātri apstiprināt pēc attiecīgās dalībvalsts paziņojuma saņemšanas.

Atbilstoši LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktam EK par saderīgu ar iekšējo tirgu var atzīt atbalstu, kura mērķis ir "novērst nopietnus traucējumus dalībvalsts tautsaimniecībā". Šajā sakarā tiesa ir noteikusi, ka šādā gadījumā nopietnajiem traucējumiem jāietekmē visa attiecīgās dalībvalsts tautsaimniecība, nevis tikai viena reģiona vai tās teritorijas daļu tautsaimniecība. Tas arī atbilst vajadzībai šauri interpretēt visus izņēmuma noteikumus, piemēram, LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu.19 EK lēmumu pieņemšanas praksē ir konsekventi piemērojusi šo interpretāciju.20

Covid-19 pandēmija nenoliedzami ir ietekmējusi pilnīgi visas ES dalībvalstis, un to ieviestie ierobežojumi ir būtiski ietekmējuši dažādas tautsaimniecības nozares un tajās strādājošos uzņēmumus. Tādēļ EK ir atzinusi, ka valsts atbalsts ir pamatots un to var atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, pamatojoties uz LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, uz noteiktu laikposmu, lai novērstu likviditātes trūkumu, ar ko saskaras uzņēmumi, un nodrošinātu, ka Covid-19 uzliesmojuma izraisītie traucējumi neapdraud šo uzņēmumu, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, dzīvotspēju.21

Pagaidu regulējumā22 ir izklāstīti nosacījumi, kurus tā piemēros atbalstam, ko dalībvalstis piešķir saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu. Dalībvalstīm ir jāpierāda, ka valsts atbalsta pasākumi, kas EK paziņoti saskaņā ar šo paziņojumu, ir vajadzīgi, atbilstīgi un samērīgi, lai novērstu nopietnus traucējumus attiecīgās dalībvalsts tautsaimniecībā, un ka ir pilnībā ievēroti visi paziņojumā izklāstītie nosacījumi,23 piemēram, kopējā atbalsta summa nepārsniedz 1,8 milj. eiro vienam uzņēmumam, un atbalstu nevar piešķirt uzņēmumiem, kuri 2019. gada 31. decembrī jau bija nonākuši grūtībās.

Piemēram, Latvija, pamatojoties uz LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, lūdza saskaņot un EK apstiprināja Latvijas izveidoto aizdevuma garantiju shēmu un subsidētā aizdevuma shēmu, kas sniedz garantijas un apgrozāmo līdzekļu aizdevumus uzņēmējiem, kuru darbību ietekmē Covid-19 uzliesmojums.24

Papildu Pagaidu regulējumā EK izstrādāja īpašus nosacījumus attiecībā uz atbalstu garantiju aizdevumu veidā, atbalstu subsidētu procentu likmju aizdevumiem veidā, atbalstu tādu garantiju un aizdevumu veidā, kas sniegti, izmantojot kredītiestādes vai citus finanšu starpniekus un īstermiņa eksporta kredīta apdrošināšanu, atbalstu ar Covid-19 saistītai pētniecībai un izstrādei, ieguldījumu atbalstu testēšanas un paplašinātas izmantošanas infrastruktūrām, ieguldījumu atbalstu ar Covid-19 saistītu produktu ražošanai u.c.

Minētais regulējums kopš tā pieņemšanas jau vairākas reizes ir grozīts. Ar grozījumiem ir atļauts sniegt atbalstu arī ar Covid-19 saistītu produktu pētniecības, testēšanas un ražošanas paātrināšanai, atvieglota krīzes skartajiem uzņēmumiem piekļuve kapitālam un likviditātei, palielināts atbalsts mikrouzņēmumiem, maziem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem, kā arī saistībā ar Covid-19 krīzes ieilgšanu ir pagarināti sākotnējie pagaidu regulējumā noteiktie termiņi u.c.25

Izvērtējot EK līdz 2021. gada 31. augustam apkopoto informāciju26 par dalībvalstu valsts atbalsta pasākumiem, kas apstiprināti saistībā ar Covid-19, ir konstatējams, ka 83 % no tiem ir apstiprināti, tieši pamatojoties uz EK izstrādāto Pagaidu regulējumu.

Normatīvais regulējums

Apstiprināto pasākumu skaits (uz 31.08.2021.)

Atbalsts, lai novērstu kaitējumu, ko nodarījuši ārēji notikumi (LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunkts)

80

Atbalsts, kas veicina kāda svarīga projekta īstenojumu visas Eiropas interesēs vai novērš nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts tautsaimniecībā (LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkts)

27

Atbalsts konkrētai saimnieciskajai darbībai vai jomai (LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts)

4

Pagaidu regulējums

563

Kopā:

674

 

4. Nobeigums

Lai gan Covid-19 izraisītā krīze ir kas iepriekš nepieredzēts, raugoties vēsturē, ir redzams, ka globālā lejupslīde, kas sākās 2008. gadā, arī piespieda EK atvieglot valsts atbalsta noteikumus, lai ļautu valstu valdībām atrisināt ekonomiskās lejupslīdes sekas,27 tādēļ ir paredzams, ka arī Covid-19 pandēmijai ir un būs liela ietekme uz valsts atbalsta noteikumu mīkstināšanu arī turpmākajos gados ar mērķi panākt ātru dalībvalstu atgūšanos no tās izraisītajām sekām.

Iepriekš minēto apliecina arī jau veiktais pētījumus ar agrīno novērtējumu par valsts atbalsta ietekmi uz konkurenci un konkurētspēju Covid-19 pandēmijas laikā, kurā ir norādīts, ka Covid-19 krīzes risināšanai uzsākto valsts atbalsta lietu skaits, kā arī budžeta lielums ir kas vēsturiski nepieredzēts.28 Arī no autores rakstā apkopotās informācijas ir redzams, ka lielākā daļa valsts atbalsta gadījumu tiek apstiprināti tieši saskaņā ar Pagaidu regulējumu, kas apliecina, ka, iespējams, EK ieviestās izmaiņas bija galvenais stimuls valsts atbalsta izmantošanai.

Kā arī, lai gan nenoliedzami Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi pilnīgi visas ES dalībvalstis, tomēr, pēc autores domām, katras dalībvalsts sniegtā atbalsta apmēram būs ietekmi uz tās ekonomikas atveseļošanās ātrumu, kas nenoliedzami arī ietekmēs konkurences apstākļus starp dalībvalstīm. Pastāv bažas, ka valstu, kas savas tautsaimniecības atbalstam ieguldīs lielākus un mērķētākus atbalsta veidus, uzņēmumi nonāks nesalīdzināmi labākos konkurences apstākļos, salīdzinot ar tiem uzņēmumiem, kuru mītnes valstīm nebūs tik lielu iespēju sniegt atbalstu. Šīs autores bažas apliecina arī Covid-19 ietekmes pētījumā29 norādītais, ka lai gan visas ES dalībvalstis ir iesniegušas lietas EK, taču kopējais valsts atbalsta budžets ES dalībvalstīs ievērojami atšķiras. Turklāt nav pārliecinošu pierādījumu, ka kopējais valsts atbalsts ir proporcionāls ekonomiskajam kaitējumam, kas radies Covid-19 pandēmijas laikā. Tādējādi rodas bažas, vai tiek saglabāti līdzvērtīgi konkurences apstākļi, un pastāv nopietns risks, ka pārmērīgs valsts atbalsts dažās dalībvalstīs apdraudēs brīvu un godīgu konkurenci ES vienotajā tirgū.

RAKSTA ATSAUCES /

1. Woods L., Steiner J. EU Law. 10th edition. Oxford University Press, 2009, p. 728.

2. Kenneth T.P. The development of the state aid regime. Seattle WA., 1997, p. 3. Pieejams: http://aei.pitt.edu/2742/

3. Ibid.

4. Ibid.

5. EST lietas Nr. 173/73, Komisija pret Itāliju (1974), ECR 709, 27. punkts; EST lietas Nr. 61/79, Amministrazione Italiana delle Finanze Denkavit Italiana SpA (1980), ECR 1205, 31. punkts; EST lietas Nr. 290/83, Komisija pret Franciju (1985), ECR 439, 20. punkts; EST lietas Nr. 310/84, Deufil pret Komisiju (1987), ECR 901, 8. punkts; EST lietas Nr. T-67/94, Ladbroke Racing pret Eiropas Komisiju (1998), ECR II-1, 52. punkts; EST lietas Nr. C-241/94 Francija pret Komisiju (1996), ECR I-4551, 20. punkts; EST lietas Nr. T-106/95, Federation Francaise des Societes d`Assurance (FFSA) un citi pret Komisiju (1997), ECR II 229, 195. punkts; EST lietas Nr. C-480/98, Spānija pret Komisiju (Magafesa) (2000), ECR I-8717, 16. punkts.

6. EST lietas Nr. C-241/94, Francija pret Komisiju, "Kimberly Clark" (1996), ECR I-4551, 21. punkts; EST lietas Nr. C-75/97, Beļģija pret Komisiju (1999), ECR I-3671, 25. punkts; EST lietas Nr. C-251/97, Francija pret Komisiju (1999), ECR I-6639, 37. punkts.

7. Hancher L., Ottervanger T., Slot P.J. EU State Aids. 4th edition. London: Sweet & Maxwell, 2012, pp. 33–34.

8. Colomb C., Gonçalo S. European Union Competition Policy and the European Territorial Cohesion Agenda: An Impossible Reconciliation? State Aid Rules and Public Service Liberalization through the European Spatial Planning Lens. European Planning Studies, 2014, pp. 466–467.

9. Caballero F.V., Pastor-Merchante F. The Public Administration of the Internal Market. Amsterdam: Europa Law Publishing, 2015, p. 133.

10. Quigley C. European State aid law and policy. 2nd edition. USA: Hart Publishing, 2009, p. 32.

11. Valsts atbalsta kontrole. Valsts atbalsta procedūras. Pieejams: http://ec.europa.eu/competition/state_aid/overview/state_aid_procedures_en.html

12. Eiropas Komisijas 2020. gada 19. marta paziņojuma 10. punkts, C(2020) 1863. OV C 091I, 20.03.2020., 1. lpp.

13. Eiropas Komisijas 2020. gada 13. marta paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Investīciju bankai un Eurogrupai "Koordinēta ekonomikas reakcija uz Covid-19 uzliesmojumu", COM(2020) 112 final.

14. Eiropas Komisijas 2020. gada 19. marta paziņojuma 15. punkts.

15. Eiropas Komisijas 2020. gada 12. marta lēmums SA. 56685 "Dānija – kompensācijas shēma tādu notikumu atcelšanai, kas saistīti ar Covid-19". Pieejams: https://ec.europa.eu/competition/state_aid/cases1/202011/285054_2139535_70_2.pdf

16. Eiropas Komisijas 2020. gada 10. jūnija lēmums SA.57369 "Ū1.2 billion Portuguese urgent liquidity support to TAP". Pieejams: https://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/case_details.cfm?proc_code=3_SA_57369

17. Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regula (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu. OV L 187, 26.06.2014., 1. lpp.; Eiropas Komisijas 2020. gada 19. marta paziņojuma 12. un 13. punkts.

18. Eiropas Komisijas 2020. gada 19. marta paziņojums.

19. Turpat, 17. punkts; Apvienotās lietas T-132/96 un T-143/96, Freistaat Sachsen, Volkswagen AG un Volkswagen Sachen GmbH/Komisija (ECLI:EU:T:1999:326), 167. punkts.

20. Eiropas Komisijas 2020. gada 19. marta paziņojuma 17. punkts. Skat., piemēram, Eiropas Komisijas 2017. gada 16. jūnija lēmumu lietā SA.32544 (2011/C) "TRAINOSE S.A. pārstrukturēšana". OV L 186., 24.07.2018., 25. lpp.

21. Eiropas Komisijas 2020. gada 19. marta paziņojuma 18. punkts.

22. Eiropas Komisijas 2020. gada 19. marta paziņojuma konsolidētās versijas ar grozījumiem 22. punkts. OV C 091I, 20.03.2020., 1. lpp.

23. Attiecībā uz primārās lauksaimniecības ražošanu un zvejniecības un akvakultūras nozarēm ir noteikti īpaši noteikumi.

24. Eiropas Komisijas 2020. gada 23. marta lēmums SA.56722 "Latvija, Covid-19: Aizdevuma garantiju shēma un subsidētā aizdevuma shēma". Pieejams: https://ec.europa.eu/competition/state_aid/cases1/202013/285194_2142537_40_2.pdf

25. Eiropas Komisijas 2020. gada 3. aprīļa paziņojums, C(2020) 2215. OV C 112I, 04.04.2020., 1. lpp.; Eiropas Komisijas 2020. gada 8. maija paziņojums, C(2020) 3156. OV C 164, 13.05.2020., 3. lpp.; Eiropas Komisijas 2020. gada 29. jūnija paziņojums, C(2020) 4509. OV C 218, 02.07.2020., 3. lpp.; Komisijas 2020. gada 13. oktobra paziņojums, C(2020) 7127. OV C 340 I, 13.10.2020., 1. lpp.; Eiropas Komisijas 2021. gada 28. janvāra paziņojums, C(2021) 564. OV C 34, 01.02.2021., 6.–15. lpp.

26. Coronavirus Outbreak – List of Member State Measures approved under Articles 107(2)b, 107(3)b and 107(3)c TFEU and under the State Aid Temporary Framework (31.08.2021.). Pieejams: https://ec.europa.eu/competition-policy/state-aid/coronavirus_en

27. Colomb C.,Gonçalo S. European Union Competition Policy and the European Territorial Cohesion Agenda: An Impossible Reconciliation? State Aid Rules and Public Service Liberalization through the European Spatial Planning Lens. European Planning Studies, 2014, pp. 466–467.

28. Van Hove J. Impact of state aid on competition and competitiveness during the COVID-19 pandemic: an early assessment. 12.2020., pp. 6–8. Pieejams: https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2020/658214/IPOL_STU(2020)658214_EN.pdf

29. Ibid., p. 6.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Amoliņa B. Valsts atbalsta regulējums Eiropas Savienībā Covid-19 pandēmijas ietekmē. Jurista Vārds, 21.09.2021., Nr. 38 (1200), 13.-17.lpp.
1
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Gabriela Šantare
Skaidrojumi. Viedokļi
Starptautisko vides tiesību pienākumu erga omnes raksturs
1970. gadā Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) Starptautiskā tiesa pieņēma vēsturisku spriedumu, ar kuru tā atzina tādu valsts atbildības konceptu kā erga omnes.1 Taču starptautiskajai sabiedrībai vajadzēja gandrīz ...
2 komentāri
Gatis Liepiņš, Āris Kakstāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Datorprogrammu izplatīšanas līgumiem saistošās tiesību normas
Informāciju tehnoloģiju nozare ir viena no visstraujāk augošajām nozarēm,1 tai ir nozīmīga vieta Latvijas tautsaimniecībā. Ar datorprogrammu izstrādi, ieviešanu, uzturēšanu un izplatīšanu saistīto darījumu apjoms strauji pieaug – ...
Ringolds Balodis
Skaidrojumi. Viedokļi
Kā cīņa par latgaliešu valodu ietekmēja latviešu valodas statusu
"Latgaliešiem blakus to latviskai nacionāli kulturālai identitātei, kas ir kopēja visai latviešu nācijai, pastāv vēl arī to specifiskā kultūrvēsturiskā identitāte" (Valsts prezidents Egils Levits)1 Pateicoties Valsts prezidenta ...
Jekaterina Macuka
Mūsu autors
Iepazīstieties: JV autore Jekaterina Macuka
Datu valsts inspekcijas direktore. "Jurista Vārdā" līdz šim publicēti pieci viņas raksti, kā arī vairāki viedokļi un komentāri. Pirmais raksts – 2012. gadā. Visas publikācijas pieejamas Autoru katalogā portālā ...
Jurista Vārds
Tiesību politika
Policijai piešķirs tiesības nošķirt vardarbīgu personu bez aizsargājamās personas iesnieguma
Saeima 16. septembrī pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus1 likumā "Par policiju". Ar tiem plānots noteikt, ka policija bez aizsargājamās personas rakstveida pieteikuma varēs pieņemt lēmumu par personas, kas rada draudus, nošķiršanu ...
AUTORU KATALOGS