ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

21. Septembris 2021 /Nr.38 (1200)

Kā cīņa par latgaliešu valodu ietekmēja latviešu valodas statusu
Satversmes sapulces latgaliešu pacietības mērs
Dr. iur.
Ringolds Balodis
LU Juridiskās fakultātes profesors 

"Latgaliešiem blakus to latviskai nacionāli kulturālai identitātei, kas ir kopēja visai latviešu nācijai, pastāv vēl arī to specifiskā kultūrvēsturiskā identitāte" (Valsts prezidents Egils Levits)1

Pateicoties Valsts prezidenta Egila Levita iniciatīvai, šogad saskaņā ar likumu "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" 15. oktobri pirmo reizi atzīmēsim kā Valsts valodas dienu. Valsts valodas klauzula Satversmē tika ietverta 1998. gada 15. oktobrī. Sakarā ar to ir vērts atcerēties, ka pietrūka pavisam nedaudz Satversmes sapulces locekļu balsu, lai kā Valsts valodas dienu un arī Satversmes pieņemšanas dienu varētu atzīmēt 1922. gada 5. aprīli.

Ievada vietā

Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) pirmo daļa Satversmes sapulce (turpmāk arī – Sapulce) trešajā lasījumā bija jau atbalstījusi 1922. gada 15. februārī, un 1922. gada 5. aprīlī notika otrās Satversmes daļas trešais lasījums. Pēc divu dienu ilgušām debatēm Sapulce bija sekmīgi tikusi galā ar divdesmit astoņām (89–117) Satversmes normām. Balsošana, kā jau bija ierasts no Tautas padomes laikiem, notika, pieceļoties kājās. Sēdes vadītājs un Satversmes sapulces prezidents Jānis Čakste nosvērtā balsī lūdza piecelties tos, kas ir par Satversmes otrās daļas pieņemšanu kopumā, tad tos, kuri ir pret, tad atturējušos Sapulces locekļus.

Saskaitot balsis, kļuva skaidrs, ka 5. aprīlis nevar kļūt par Satversmes pieņemšanas datumu, atturējušos ir pārāk daudz – pietrūka sešu balsu.2 Līdzko bija paziņots balsojuma rezultāts, J. Čakste deva vārdu Sapulces sekretāram sociāldemokrātam Robertam Ivanovam rakstiska paziņojuma nolasīšanai par "balsošanas motīviem". Atšķirībā no Satversmes sapulces vairākuma, kas balsojumā atturējās vai balsoja pret likumprojektu, tikai Latgaliešu zemnieku partijas frakcijas un Latgales bezpartejisko grupa izvēlējās izmantot šo iespēju – stenogrammā iemūžināt savus politiskos iemeslus. Šai paziņojumā nešaubīgi bija jaušams zināms dramaturģijas elements, jo pat ar pusi no organizēto latgaliešu balsīm3 būtu pilnīgi pieticis, lai šim Latvijas konstitucionālismam svarīgajam balsojumam būtu pozitīvs iznākums. Latgalieši pielika punktu divus gadus ilgušajai Satversmes otrās daļas rakstīšanai, paskaidrojot, ka viņi "atturējās tāpēc, ka, minēto Satversmes daļu caurskatot, tika noraidīts priekšlikums par Latgales apgabala pašvaldību, kā arī nepieņemti citi uz Latgali attiecošies pārlabojumi un papildinājumi". Pēc paziņojuma nolasīšanas sēžu zālē zināmu laiku valdīja klusums, līdz J. Čakste paziņoja, ka sēde tiek slēgta.4 Līdz ar to par Satversmes pieņemšanas datumu kļuva 15. februāris.5

Jautājumu, kas simts gadus pēc 1922. gada 5. aprīļa Satversmes sapulces balsojuma tā arī paliek neatbildēti, ir gana daudz. Kad tieši latgalieši izlēma atturēties? Vai patiesi primārais iemesls šādai rīcībai bija jautājums par Latgales apgabala pašvaldību 99. pantā, vai izšķirošais lēmums tomēr tapa, kad augstprātīgi tika noraidīta to prasība Satversmes 115. pantā ietvert latgaliešu valodas savdabību? Kuram esam pateicību parādā par šo balsojumu, jo sociāldemokrātu apzinātā latgaliešu tracināšana, piemēram, Jezuītu ordeņa aizliegšanā, bija bērnišķīga. No otras puses, kas traucēja Satversmes rakstītājiem kaut nedaudz latgaliešu prasībām nākt pretī? Vai attieksme pret latgaliešu prasībām tiešām bija balstīta aizspriedumos (jeb, Franča Kempa vārdiem sakot, šovinismā), vai arī tas bija nelielas, tikko izveidotas, vājas, unitāras valsts centieni pasargāt sevi no separātisma aizmetņiem?

Šis raksts nav mēģinājums interpretēt vēsturi, bet gan vēlme caur faktiem paskatīties uz Latvijas konstitucionālisma vēsturi kritiskāk. Par pamatu rakstam ir ņemts jau iepriekš citētais skaidrojumam par latgaliešu balsošanas motīviem.

Ņemot vērā, ka arī paši latgaliešu deputāti savā paziņojumā Sapulcei kā centrālo iemeslu uzrāda priekšlikumu par Latgales apgabala pašvaldību, tad sāksim ar tā aplūkošanu.

 

Latgaliešu priekšlikumi par Latgales apgabala pašvaldību

Latgales jautājums nav īpaši aktuāls Tautas padomes laikos (1918–1920), kas arī ir saprotami, jo šai laika periodā latgaliešiem nekas nevarēja būt svarīgāks par Latgales atbrīvošanu no boļševikiem. Pēc Latgales atbrīvošanas un Satversmes sapulces vēlēšanām latgaliešiem sava reģiona interešu aizsardzība kļuva par primāro viņu misiju jaunās valsts galvaspilsētā Rīgā. Satversmes sapulces stenogrammās var lasīt par diviem visai mērķtiecīgiem latgaliešu mēģinājumiem papildināt Satversmes projektu ar īpašām atrunām par Latgales autonomiju.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Gabriela Šantare
Skaidrojumi. Viedokļi
Starptautisko vides tiesību pienākumu erga omnes raksturs
1970. gadā Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) Starptautiskā tiesa pieņēma vēsturisku spriedumu, ar kuru tā atzina tādu valsts atbildības konceptu kā erga omnes.1 Taču starptautiskajai sabiedrībai vajadzēja gandrīz ...
2 komentāri
Baiba Amoliņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Valsts atbalsta regulējums Eiropas Savienībā Covid-19 pandēmijas ietekmē
Valsts atbalsts (state aid) ir viens no Eiropas Savienības (turpmāk – ES) konkurences politikas pamatelementiem. Tas tiek strikti kontrolēts, jo valsts atbalsts kropļo konkurenci starp dalībvalstīm un traucē ES vienotā tirgus darbībai.1 ...
Gatis Liepiņš, Āris Kakstāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Datorprogrammu izplatīšanas līgumiem saistošās tiesību normas
Informāciju tehnoloģiju nozare ir viena no visstraujāk augošajām nozarēm,1 tai ir nozīmīga vieta Latvijas tautsaimniecībā. Ar datorprogrammu izstrādi, ieviešanu, uzturēšanu un izplatīšanu saistīto darījumu apjoms strauji pieaug – ...
Jekaterina Macuka
Mūsu autors
Iepazīstieties: JV autore Jekaterina Macuka
Datu valsts inspekcijas direktore. "Jurista Vārdā" līdz šim publicēti pieci viņas raksti, kā arī vairāki viedokļi un komentāri. Pirmais raksts – 2012. gadā. Visas publikācijas pieejamas Autoru katalogā portālā ...
Jurista Vārds
Tiesību politika
Policijai piešķirs tiesības nošķirt vardarbīgu personu bez aizsargājamās personas iesnieguma
Saeima 16. septembrī pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus1 likumā "Par policiju". Ar tiem plānots noteikt, ka policija bez aizsargājamās personas rakstveida pieteikuma varēs pieņemt lēmumu par personas, kas rada draudus, nošķiršanu ...
AUTORU KATALOGS