Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Redaktora sleja

28. Septembris 2021 /Nr.39 (1201)

Vai trešais mēģinājums radīt lobēšanas regulējumu būs veiksmīgs?

Situācijā, kad lobēšanas darbības ir caurskatāmas, tas ir leģitīms veids dažādām interešu grupām iesaistīties lēmumu pieņemšanā. Savukārt, ja lobēšanas aktivitātes nav reglamentētas un tās nav caurskatāmas, kā arī netiek izprasta atšķirība starp lobēšanu un tirgošanos ar ietekmi, par kuru paredzēta kriminālatbildība saskaņā ar Krimināllikuma 326.1 pantu, var izveidoties situācija, ka kādam tiek piešķirta privileģēta pieeja un/vai arī kāds var tikt izslēgts no lēmumu pieņemšanas procesa. Vienlaikus tādējādi netiek nodrošināta arī laba likumdošanas principa ievērošana, lai gan minētā principa mērķis ir veicināt personu uzticēšanos valstij un tiesībām, kā arī demokrātiska procesa izpratnei.

Latvijā darbs pie lobēšanas regulējuma aizsākās jau 2004. gada 4. augustā, kad ar Ministru kabineta rīkojumu,1 kā arī Ministru prezidenta 2005. gada 28. jūnija rīkojumu2 Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) tika uzdots izstrādāt koncepciju par lobēšanas regulējuma nepieciešamību Latvijā.

Nākamais mēģinājums ieviest lobēšanas regulējumu Latvijā bija 2011. gadā, kad Ministru kabinets ar 2011. gada 12. decembra rīkojumu3 uzdeva KNAB izstrādāt likumprojektu "Lobēšanas atklātības likums". Minētais likumprojekts 2012. gada 14. jūnijā tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē, tomēr Ministru kabinets 2014. gada 17. februārī šo likumprojektu atstāja bez tālākas virzības, nesniedzot izvērstu motivāciju pieņemtajam lēmumam.4 Tādējādi arī otrais mēģinājums ieviest lobēšanas regulējumu Latvijā bija nesekmīgs, jo neguva politisko atbalstu.

Savukārt trešo mēģinājumu iezīmē 2019. gads, kad Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un pretkorupcijas komisija izveidoja darba grupu lobēšanas atklātības likumprojekta izstrādei, kas lobēšanas atklātības likumprojekta izstrādi uzsāka 2020. gadā. Pagaidām likumprojekta izstrāde nav pabeigta. Tomēr jau šobrīd "Jurista Vārds" piedāvā lasītājiem aplūkot dažādu autoru rakstus saistībā ar topošo likumprojektu, kā arī viedokļus par to, kādēļ šāds likumprojekts nepieciešams un kādam tam būtu jābūt, skatot minēto jautājumu ne tikai nacionālo, bet arī Eiropas Savienības (ES) tiesību kontekstā.

ES aspekts šādā jautājumā ir būtisks, jo ES tiesības ir nesaraujami saistītas ar normatīvo aktu izstrādi, kā arī to precizēšanu, savukārt normatīvo aktu izstrādi nevar skatīt atrauti no tiesiskas valsts principa, kā arī labas pārvaldības principa, kurus savukārt ietekmē lobēšanas regulējuma esamība/neesamība valstī. Tas tā ir, jo lobēšanas regulējuma esamība nodrošina taisnīguma principa ievērošanu, atbilstoši kuram jāpanāk iespējami taisnīgāks līdzsvars starp dažādu sabiedrības locekļu pretrunīgām interesēm. Ja tomēr minētais līdzsvars netiek rasts, sekas ietekmē tiesību normu piemērotājus.

RAKSTA ATSAUCES /

1. Ministru kabineta 2004. gada 4. augusta rīkojums Nr. 547 "Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts programmu 2004.–2008. gadam". Latvijas Vēstnesis, 06.08.2004., Nr. 124.

2. Ministru prezidenta 2005. gada 28. jūnija rīkojums Nr. 281 "Par darba grupu koncepcijas projekta izstrādei par lobēšanas tiesiskā regulējuma pilnveidošanu". Latvijas Vēstnesis, 29.06.2005., Nr. 100.

3. Ministru kabineta 2011. gada 12. decembra rīkojums Nr. 647 "Par koncepciju "Publiskās pieejamības nodrošināšana informācijai par lobētājiem"". Latvijas Vēstnesis, 13.12.2011., Nr. 195.

4. Ministru kabineta komitejas 2014. gada 17. februāra sēdes protokols Nr. 7. Pieejams: http://tap.mk.gov.lv/mk/mkksedes/saraksts/s/protokols/?protokols=2014-02-17

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Soņeca V. Vai trešais mēģinājums radīt lobēšanas regulējumu būs veiksmīgs?. Jurista Vārds, 28.09.2021., Nr. 39 (1201), 2.lpp.
3
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Viktorija Soņeca
Intervija
Lobēšana ir pietiekami svarīga, lai tiktu regulēta
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir lielākā uzņēmēju biedrība Latvijā, kurā apvienojušies reģionu un nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi, asociācijas, pilsētu uzņēmēju klubi un citas ...
Jānis Bordāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Lobēšana kā politiskās līdzdalības forma
Inese Lībiņa-Egnere
Skaidrojumi. Viedokļi
Iespējamie risinājumi lobēšanas tiesiskajam regulējumam Saeimā
Jūlija Jerņeva
Skaidrojumi. Viedokļi
Lobēšanas regulējums: noziedznieku "legalizēšana" vai līdzdalības demokrātijas veicināšana
Mārtiņš Grīnbergs
Skaidrojumi. Viedokļi
Lobisma regulējuma attiecināšana uz pašvaldībām
AUTORU KATALOGS