ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

28. Septembris 2021 /Nr.39 (1201)

Anotācija – daļa no Eiropas Savienības saistību izpildes pasākuma
Viktorija Soņeca
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorante, "Jurista Vārda" tieslietu redaktore 

Ministru kabineta noteikumos skaidrots, ka sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (turpmāk – anotācija) uzdevums ir informēt lēmuma pieņēmējus un ieinteresētās puses par projekta ietekmi un sekām, ko projekts var radīt dažādās darbības jomās.1 Attiecīgi anotācija ir viens no avotiem, kas sniedz informāciju par tiesību akta nepieciešamību, piemērošanu un ietekmi uz dažādām jomām, t.i., tā iepazīstina ar normatīvā akta projekta iesniedzēja motivāciju.2 Tomēr anotācijai piemīt arī cita funkcija, kura iepriekš nav aplūkota un par kuru nav notikušas plašākas diskusijas. Anotācija kopš 2020. gada ir kļuvusi arī par daļu no valsts izpildes pasākuma, kas ir paziņojams Eiropas Komisijai (turpmāk – EK).

Tas nozīmē, ka valstij, paziņojot par pasākumu izpildi, piemēram, saistībā ar direktīvas pilnīgu pārņemšanu, anotācija jāiesniedz EK situācijā, kad tā atbilst faktiskajai situācijai, lai tādējādi informētu EK, kāds tieši izpildes pasākums veikts un kādā apjomā pārņemtas direktīvas prasības arī tad, ja dalībvalsts uzskata, ka direktīva ir pārņemta pilnībā.3 Uzsverams, ka norādītais izriet no Valsts sekretāru 2020. gada 1. oktobra sanāksmes protokollēmuma,4 kurš pieņemts, nodrošinot valsts rīcības atbilstību Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) spriedumam lietā C-543/17 Komisija/Beļģija.5 Tādējādi 2020. gadā šis jautājums valsts sekretāru līmenī ir izlemts, tomēr pagaidām tas nav rezultējies iniciatīvā saistībā ar anotāciju aktualizēšanu spēkā esošiem normatīvajiem aktiem, kā arī pirms normatīvo aktu spēkā stāšanās.

Būtisks apstāklis, kurš ņemams vērā, lai anotāciju iesniegtu EK, ir, ka tai jābūt aktualizētai, t.i., tai jāatbilst normatīvajā aktā norādītajam. Piemēram, situācijā, kad direktīva tiek pārņemta ar Ministru kabineta noteikumiem, tad, visticamāk, šo noteikumu anotācija atbildīs konkrētajam normatīvajam aktam. Savukārt, ja direktīva tiek pārņemta nacionālajā tiesību sistēmā ar likumu, jāņem vērā, ka anotācijas pārsvarā pēc visiem lasījumiem Saeimā ir zaudējušas savu aktualitāti un vairs neattēlo faktisko situāciju.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Viktorija Soņeca
Intervija
Lobēšana ir pietiekami svarīga, lai tiktu regulēta
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir lielākā uzņēmēju biedrība Latvijā, kurā apvienojušies reģionu un nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi, asociācijas, pilsētu uzņēmēju klubi un citas ...
Jānis Bordāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Lobēšana kā politiskās līdzdalības forma
Inese Lībiņa-Egnere
Skaidrojumi. Viedokļi
Iespējamie risinājumi lobēšanas tiesiskajam regulējumam Saeimā
Jūlija Jerņeva
Skaidrojumi. Viedokļi
Lobēšanas regulējums: noziedznieku "legalizēšana" vai līdzdalības demokrātijas veicināšana
Mārtiņš Grīnbergs
Skaidrojumi. Viedokļi
Lobisma regulējuma attiecināšana uz pašvaldībām
AUTORU KATALOGS