Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

23. Novembris 2021 /Nr.47 (1209)

Par grozījumiem Krimināllikumā saistībā ar vakcinācijas sadarbspējīga sertifikāta viltošanu
3 komentāri
Dr. iur.
Andrejs Judins
 
SATURA RĀDĪTĀJS

Šī gada 11. novembrī Saeima pieņēma grozījumus Krimināllikumā (turpmāk – KL), papildinot to ar jauniem – 275.2 un 275.3 – pantiem, kā arī grozot KL 326.3 panta sankciju. Grozījumi likumā tika izstrādāti un iesniegti Saeimai, ņemot vērā informāciju, kuru deputāti saņēma šā gada 12. oktobrī notikušajā Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēdē, uzklausot ekspertus saistībā ar Covid-19 sadarbspējīga vakcinācijas, testēšanas vai pārslimošanas sertifikāta (turpmāk – sadarbspējīgs sertifikāts) viltošanas gadījumiem.1

Tiesību aizsardzības institūciju pārstāvji sēdes laikā informēja par vairākiem kriminālprocesiem, kuri uzsākti sakarā ar sadarbspējīgu sertifikātu viltošanu, materiālu u.c. labumu nodošanu ārstniecības iestāžu darbiniekiem, lai iegūtu viltotu sadarbspējīgu sertifikātu, un šo labumu pieņemšanu, kā arī nepatiesas informācijas ievadīšanu vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā. Kaut gan KL paredzētie noziedzīgu nodarījumu sastāvi tika veidoti pirms Covid-19 pandēmijas, krimināltiesību normas formulētas pietiekami vispārīgi, kas ļauj tās piemērot arī gadījumos, kad nelikumīgas darbības veiktas ar sadarbspējīgiem sertifikātiem. Vienlaikus apakškomisijas sēdes laikā tika atzīts, kas pastāv iespēja pilnveidot krimināltiesisko regulējumu, lai sekmētu noziedzīgu nodarījumu atklāšanu un pierādīšanu; ļautu efektīvāk izmantot tiesību aizsardzības institūciju resursus; nodrošinātu lielāku preventīvo efektu, atturot cilvēkus no iesaistīšanās noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā; mudinātu cilvēkus sadarboties ar tiesību aizsardzības institūcijām gadījumos, kad personas izmantojušas vai ieguvušas viltotus sadarbspējīgus sertifikātus.

Šā gada 21. oktobrī Saeima nodeva Juridiskajai komisijai deputātu sagatavoto likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā" (Nr. 1211/Lp13),2 kas paredzēja:

  • speciālu noziedzīgu nodarījumu sastāvu veidošanu, paredzot atbildību par viltota sadarbspējīga sertifikāta iegādāšanos un sveša sadarbspējīga sertifikāta izmantošanu gadījumos, ja to izdarījusi nevakcinēta persona;
  • personu atbrīvošanu no kriminālatbildības, ja tā labprātīgi paziņojusi par viltota sertifikāta iegādāšanos;
  • soda palielināšanu par prettiesiska labuma došanu un piedāvāšanu, vienlaikus atzīstot KL 326.3 pantā paredzēto nodarījumu par mazāk smagu noziegumu.

Pēc likumprojekta apspriešanas Tieslietu ministrijas pastāvīgajā krimināltiesību darba grupā un Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijā deputāti atbalstīja tā pilnveidošanu un tālākvirzīšanu. Vienlaikus tika nolemts atteikties no ierosinājuma kriminalizēt sveša sadarbspējīga sertifikāta izmantošanu, ja to izdarījusi persona, kura šādu sertifikātu nav ieguvusi. Kaut gan šī nodarījuma eventuālais kaitējums iedzīvotāju veselībai nav mazāks par kaitējumu, kas var tikt radīts ar viltota sadarbspējīga sertifikāta izmantošanu, pārceļot jaunveidojamo noziedzīgo nodarījumu sastāvus no KL XIII nodaļas (Noziedzīgi nodarījumu pret personas veselību) uz KL XXII nodaļu (Noziedzīgi nodarījumi pret pārvaldības kārtību), par noziedzīgu nodarījumu sastāvu grupas objektu tika atzīta pārvaldības kārtība, kas šajā gadījumā nav apdraudēta tik lielā mērā, lai par šiem nodarījumiem paredzētu kriminālatbildību. Turklāt šī nodarījuma izdarīšana salīdzinājumā ar viltota sadarbspējīga sertifikāta izmantošanu personai ir sarežģītāka, ja sadarbspējīga sertifikāta derīguma pārbaude notiek normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā, proti, salīdzinot sadarbspējīgā sertifikātā iekļauto informāciju ar datiem personu apliecinošā dokumentā.

 

Kriminālatbildība par viltota sadarbspējīga sertifikāta iegūšanu un glabāšanu

KL 275. pantā ir paredzēta atbildība par dokumenta, kas piešķir tiesības un atbrīvo no pienākumiem, viltošanu, kā arī viltota dokumenta realizēšanu vai izmantošanu.

Ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā3 un Ministru kabineta noteikumos Nr. 662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai"4 paredzēto, sadarbspējīgs sertifikāts ir dokuments, kas piešķir personai tiesības, piemēram, saņemt dažādu veidu pakalpojumus, noteiktos gadījumos – pildīt darba pienākumus, ieceļot Latvijā, piedalīties sporta sacensībās u.c., kas nozīmē, ka tas var būt par KL 275. pantā paredzētā nozieguma priekšmetu.

Saskaņā ar KL 275. pantu par noziedzīgu rīcību atzīstama sadarbspējīga sertifikāta viltošana, t.i., tādu darbību veikšana, kuru rezultātā personai, kura nav bijusi vakcinēta, kurai nav ticis veikts Covid-19 tests, kurai Covid-19 testa rezultāts bija pozitīvs vai kura nav pārslimojusi Covid-19, tiek izsniegts derīgs sadarbspējīgs sertifikāts, kas ietver patiesībai neatbilstošu informāciju par vakcinēšanas veikšanu vai Covid-19 testēšanas rezultātu, vai Covid-19 pārslimošanu.

Ņemot vērā, ka sadarbspējīga sertifikāta derīguma pārbaudi veic tīmekļvietnē www.Covid19sertifikats.lv vai lietotnē Covid19Verify, tā viltošana visbiežāk izpaužas neīsta dokumenta izgatavošanā, proti, tā ir saistīta ar patiesībai neatbilstošas informācijas ievadīšanu Nacionālā veselības dienesta pārziņā esošajā Vienotajā veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmā (VIS) vai Vakcinācijas informācijas sistēmā (ViVaT), kas savukārt rada iespēju personai bez tiesiska pamata saņemt derīgu sadarbspējīgu sertifikātu.

Kaut gan sadarbspējīga sertifikāta viltošanā var tikt iesaistīti vairāki cilvēki – ārstniecības personas, kuras simulē vakcinācijas procesu, vakcīnas vietā injicējot, piemēram, fizioloģisko šķidrumu; personas, kuras mudina ārstniecības personas ievadīt informācijas sistēmās patiesībai neatbilstošus datus par vakcināciju; personas, kuras piedāvā un nodod materiālus un citus labumus par vakcinācijas procesa falsificēšanu – par KL 275. pantā paredzēto dokumenta viltošanu kā nozieguma izdarītāji ir atzīstami tikai tie cilvēki, kuru tiešas rīcības rezultātā informācijas sistēmās parādās patiesībai neatbilstošā informācija, kas rada iespēju personai iegūt viltoto dokumentu. Citu personu rīcība atkarībā no lietas faktiskajiem apstākļiem var tikt kvalificēta kā līdzdalība dokumenta viltošanā – KL 275. pantā paredzētā nozieguma organizēšana, uzkūdīšana vai atbalstīšana, kā arī kā patstāvīgs noziedzīgs nodarījums, piemēram, kā prettiesiska labuma pieprasīšana, pieņemšana (KL 326.2 pants), prettiesiska labuma došana (KL 326.3 pants). Jāpiebilst, ka atbilstoši KL 26. pantam personas darbības nolūkā viltot sadarbspējīgus sertifikātus var veidot arī noziedzīgu nodarījumu kopību – gan ideālo (KL 26. panta otrā daļa), gan arī reālo (KL 26. panta trešā daļa).

Svarīgi ievērot – fakts, ka sadarbspējīgu sertifikātu izsniedz Nacionālais veselības dienests (turpmāk – NVD), visos gadījumos nenozīmē šā dokumenta īstenumu – tas atzīstams par viltotu, ja kādu personu nelikumīgas mērķ­tiecīgas darbības rezultātā tajā iekļauta patiesībai neatbilstoša informācija. NVD izsniegtais dokuments atzīstams par viltotu, ja tā izsniegšana notikusi, pamatojoties uz falsificētu/patiesībai neatbilstošu datu ievadīšanu elektroniskās informācijas sistēmās.

Sadarbspējīga sertifikāta viltošana var izpausties arī kā īsta dokumenta falsifikācija, piemēram, modificējot personai izsniegtā sadarbspējīgā sertifikāta saturu – informāciju par sadarbspējīga sertifikāta saņēmēju, vakcinācijas datumiem, vakcinācijas skaitu utt. Šādas falsifikācijas var tikt veiktas ar sadarbspējīgiem sertifikātiem papīra formā, kā arī dokumentiem, kas atrodas personas rīcībā elektroniskā formā. Kaut gan šāda dokumenta viltošana ir viegli atklājama, veicot tā pārbaudi elektroniski, nevar izslēgt tādu gadījumu esamību, jo normatīvie akti pieļauj sadarbspējīga sertifikāta derīguma pārbaudi ne vien elektroniski, bet arī vizuāli, kas var veicināt vēlmi apiet noteiktos ierobežojumus, šādi viltojot dokumentus.

KL 275. pantā ir paredzēta atbildība arī par viltota dokumenta realizēšanu, saprotot to kā viltojuma nodošanu citai personai neatkarīgi no tās izdarīšanas veida, kārtības un nosacījumiem. Ņemot vērā, ka sadarbspējīgs sertifikāts visbiežāk tiek izmantots kā elektroniskās formas dokuments, kuru persona var lejupielādēt savā mobilajā telefonā vai datorā, lielas nepieciešamības pēc tā fiziskas nodošanas kādai personai parasti nav. Patiesībai neatbilstošas informācijas ievadīšana datubāzē rada personai iespēju iegūt viltotu sadarbspējīgu sertifikātu, un viltojuma realizācija kā atsevišķa noziedzīga rīcība parasti nav nepieciešama noziedzīgā mērķa sasniegšanai. Tas tomēr pilnīgi neizslēdz iespējamību izdarīt KL 275. pantā paredzēto noziegumu, realizējot viltotu sadarbspējīgu sertifikātu. Tas var notikt, piemēram, nododot citai personai viltojumu papīra formātā vai kādu elektronisko ierīci, kurā lejupielādēts viltotais dokuments, vai arī pārsūtot viltoto dokumentu.

Tāpat KL 275. pantā ir un arī iepriekš tika paredzēta atbildība par viltota dokumenta izmantošanu, kas gadījumā ar derīgu sadarbspējīgu sertifikātu izpaužas tā uzradīšanā. Tā var notikt, gan demonstrējot citām personām viltoto dokumentu tā elektroniskā vai papīra formā, gan arī nosūtot to personām, kuras vēlas pārliecināties par derīga sadarbspējīga sertifikāta esamību. Nozīmes nav tam, vai viltotais dokuments nosūtīts pa pastu, izmantojot elektronisko pastu, augšupielādējot pakalpojuma sniedzēja interneta mājaslapā, mobilajā aplikācijā vai citā veidā.

Apspriežot Krimināltiesību politikas apakškomisijā jautājumus par sadarbspējīga sertifikāta viltošanu, eksperti norādīja uz sarežģījumiem viltotu sertifikātu iegūšanas faktu atklāšanā. Saskaņā ar KL 275. pantā paredzēto viltota dokumenta iegūšana pati par sevi nav atzīstama par noziedzīgu nodarījumu, kas nozīmē iespēju saukt personu pie kriminālatbildības, ja ir konstatēti viltotu dokumentu izmantošanas fakti vai ir iegūti pierādījumi, kas norāda uz personas nolūku izmantot iegūto viltojumu. Kaut gan viltus sadarbspējīga sertifikāta iegūšanas mērķis ir skaidrs, tā pašsaprotamība neatbrīvo procesa virzītāju no pienākuma iegūt un procesuāli nostiprināt pierādījumus, kas norāda uz viltojuma izmantošanu vai izmantošanas mērķa esamību. Papildus tam ir svarīgi ievērot, ka KL paredz atbildību vien par sagatavošanos smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem, kas nozīmē, ka personu var saukt pie kriminālatbildības par sagatavošanos izdarīt KL 275. panta otrajā, bet ne pirmajā daļā paredzēto noziegumu.

Ievērojot minēto, KL tika papildināts ar jaunu 275.2 pantu, kas paredz atbildību par mazāk smagu noziegumu – viltota sadarbspējīga sertifikāta iegūšanu un glabāšanu. Jauna noziedzīga nodarījuma sastāva esamība nozīmē, ka attiecībā uz sadarbspējīgu sertifikātu tā iegūšana un glabāšana vairs nav vērtējamas kā sagatavošanās viltota dokumenta izmantošanai, bet ir atzītas par patstāvīgiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas ir pabeigti minēto darbību izdarīšanas brīdī.

KL 275.2 panta nozieguma objekts ir pārvaldības kārtība epidemioloģiskās drošības dokumentu – sadarbspējīga sertifikāta – aprites jomā. Sadarbspējīgs sertifikāts ir analizējamā noziedzīgā nodarījuma priekšmets. Svarīgi ievērot – kaut gan grozījumi KL veikti saistībā ar Covid-19 sadarbspējīgiem sertifikātiem, par noziedzīgu nodarījumu priekšmetu var tikt atzīti arī sadarbspējīgi sertifikāti, kas apliecina vakcinēšanos pret citām slimībām, to pārslimošanu un testēšanu, ja tādi tiks veidoti.

Aplūkojamā noziedzīgā nodarījuma objektīvā puse var izpausties kā sadarbspējīga sertifikāta iegūšana un glabāšana. Kaut gan ir pašsaprotams, ka viltojuma glabāšana nav iespējama, ja pirms tās nav notikusi tā iegūšana, konstruējot noziedzīgā nodarījuma sastāvu, minētās darbības ir paredzētas nevis kā savstarpēji saistītas, bet kā alternatīvas, proti, lai sauktu personu pie atbildības, ir pietiekami, ka ir konstatēta vismaz viena no minētajām rīcībām.

Iegūšana KL 275.2 pantā ir saprotama kā jebkāda darbība, kuras rezultātā personas rīcībā nonāk viltots sadarbspējīgs sertifikāts. Nozīmes nav tam, vai persona to iegādājusies pret kādu atlīdzību vai saņēmusi kā dāvinājumu vai citā veidā. Iegūšana ir atzīstama par notikušu brīdī, kad persona ir saņēmusi sadarbspējīgu sertifikātu elektroniskā vai papīra formā, turklāt nav svarīgi, vai personai ir vai nav bijusi iespēja viltojumu izmantot, kā arī vai persona pēc viltota dokumenta iegūšanas to saglabāja.

Glabāšana KL 275.2 pantā ir saprotama kā viltota sadarbspējīga sertifikāta atrašanās personas valdījumā, proti, personai pieejamā mobilajā telefonā, datorā, atmiņas kartē, cietajā diskā vai jebkurā citā informācija nesējā ir viltota sadarbspējīga sertifikāta elektroniskā kopija, vai arī personai pieejamā vietā ir viltots sadarbspējīgs sertifikāts papīra formā. Lai sauktu personu pie kriminālatbildības saskaņā ar KL 275.2 pantu par viltota sadarbspējīga sertifikāta glabāšanu, nav nepieciešams konstatēt un pierādīt, kā, kur un kādā veidā persona ir ieguvusi šo viltojumu.

Pieņemtie grozījumi KL tika ierosināti, lai aizsargātu iedzīvotāju veselību, bet jaunie panti ir iekļauti KL nodaļā, kas paredz atbildību par noziedzīgiem nodarījumiem pret pārvaldības kārtību, un nav pareizi KL 275.2 pantu piemērot mehāniski, proti, pie kriminālatbildības nevajadzētu saukt personu, kura, piemēram, lejupielādējusi un glabājusi kādu viltojumu, kas tiek izplatīts sociālajos tīklos5 un kuru ne pati persona, ne viņas tuvinieki u.c. pazīstamas personas izmantot nevar. KL 275.2 panta dispozīcijā nav noteikts, ka krimināli sodāmas darbības ar viltotu sadarbspējīgu sertifikātu var būt vien gadījumos, kad tajā norādīti likumpārkāpēja vārds, uzvārds un dzimšanas datums. Tādai šaurai tiesību normas interpretācijai nav iemesla. Tomēr nav pamata interpretēt šo tiesību normu arī pārāk plaši un saukt pie atbildības personu, kura nevar izmantot viltotu dokumentu pati, kā arī nevar to nodot citai personai, kura varētu šo viltojumu izmantot. Respektīvi, pie kriminālatbildības par viltota sadarbspējīga sertifikāta iegūšanu un glabāšanu var saukt personu, kura to ieguvusi sev vai arī kādai citai personai, pastāvot iespējai izmantot viltoto dokumentu. Fakts, ka cita persona, kuras dati ierakstīti viltotajā sadarbspējīgā sertifikātā, nezināja par viltota dokumenta izgatavošanu, iegūšanu un glabāšanu vai, uzzinot par to, ir atteikusies to lietot, nav šķērslis tās personas saukšanai pie kriminālatbildības, kura ieguvusi un glabājusi viltojumu.

KL 275.2 pantā paredzētais noziegums var tikt izdarīts tikai ar tiešu nodomu – persona apzinās, ka iegādājusies vai glabā viltotu sadarbspējīgu sertifikātu, un vēlējusies šīs darbības veikt. Noziedzīga nodarījuma subjekts šajā gadījumā ir vispārīgs – pie atbildības var tikt saukta ikviena pieskaitāma persona, kura sasniegusi 14 gadu vecumu.

Lemjot par nodarījuma kvalifikāciju saskaņā ar KL 275.2 pantu, svarīgi ievērot pantā aprakstīto nodarījumu saikni ar KL 275. pantā paredzēto viltoto dokumentu izmantošanu. Ir skaidrs, ka viltota sadarbspējīga sertifikāta iegūšana vai glabāšana nav personas pašmērķis un tā notiek, lai viltoto dokumentu izmantotu. Ja persona ir izmantojusi viltotu sadarbspējīgu sertifikātu, viņa saucama pie kriminālatbildības saskaņā ar KL 275. panta pirmo vai otro daļu un tā iegūšana un glabāšana neprasa papildu kvalifikāciju saskaņā ar KL 275.2 pantu. KL 275.2 pants ir piemērojams gadījumos, kad ir konstatēta viltota sadarbspējīga sertifikāta iegūšana vai glabāšana, bet tam nav sekojusi viltojuma izmantošana vai nav iegūta informācija, kas pierādītu viltota dokumenta izmantošanas faktu.

 

Atbrīvošana no kriminālatbildības par darbībām ar viltotu sadarbspējīgu sertifikātu

Papildinot KL ar jaunu 275.3 pantu, tajā ir paredzēta iespēja atbrīvot no kriminālatbildības personu, kura ieguvusi, glabājusi vai izmantojusi viltotu sadarbspējīgu sertifikātu. Šī grozījuma mērķis ir veicināt personu sadarbību noziedzīgu nodarījumu atklāšanā un izmeklēšanā, kā arī nodrošināt iespēju personām, kuras pēc viltota sadarbspējīga sertifikāta iegūšanas ir sapratušas nepieciešamību vakcinēties, bet nevar to izdarīt viltota sadarbspējīga sertifikāta dēļ, paziņot par notikušo, zinot, ka labprātīgas paziņošanas gadījumā viņas netiks sauktas pie kriminālatbildības.

KL 275.3 pants paredz atbrīvošanu no atbildības, ja persona ir izdarījusi KL 275.2 pantā paredzētās darbības – viltota sadarbspējīga sertifikāta iegūšanu vai glabāšanu, vai arī nodarījumu, kas sodāms saskaņā ar KL 275. panta pirmo vai otro daļu – viltota sadarbspējīga sertifikāta izmantošanu.

KL paredz iespēju, nevis pienākumu atbrīvot personu no kriminālatbildības pēc minēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas. Tas tomēr nenozīmē, ka procesa virzītājs drīkst izlemt šo jautājumu patvaļīgi. Gadījumos, ja ir konstatēti šajā pantā paredzētie priekšnosacījumi, persona jāatbrīvo no kriminālatbildības par izdarītājiem likumpārkāpumiem. Lai būtu pamats piemērot KL 275.3 pantu, pirmkārt, ir nepieciešams, lai paziņojums par izdarītajām noziedzīgajām darbībām būtu labprātīgs. Tas nozīmē, ka persona ziņo par notikušo pēc savas iniciatīvas un tas notiek pirms persona tikusi atzīta par aizdomās turēto vai apsūdzēto minēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā. Lemjot par personas atbrīvošanu no atbildības, nozīme ir arī tam, kādu un kāda apjoma informāciju persona sniedz tiesību aizsardzības institūcijām. Piemēram, ja persona ziņo par viltota sadarbspējīga sertifikāta iegūšanu, bet nevēlas sniegt informāciju par to, kur un kad to ieguvusi, procesa virzītājs var arī nepieņemt lēmumu par viņas atbrīvošanu no kriminālatbildības. Tomēr vispārējos gadījumos, kad personas ne vien labprātīgi paziņo par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, bet arī aktīvi sadarbojas ar tiesību aizsardzības institūcijām, veicinot noziedzīgu nodarījumu atklāšanu un izmeklēšanu, procesa virzītājiem nav pamata turpināt kriminālprocesu attiecībā uz personu, kura ziņojusi par viltota sadarbspējīga sertifikāta iegūšanu, glabāšanu vai izmantošanu.

Jāievēro, ka KL 5. panta otrā daļa paredz, ka likumam, kas ir labvēlīgs personai, ir atpakaļejošs spēks, proti, tas attiecas uz nodarījumiem, kas izdarīti pirms tā spēkā stāšanās. Attiecībā uz KL 275.3 pantu tas nozīmē, ka procesa virzītājs var lemt par personas atbrīvošanu no kriminālatbildības par viltota sadarbspējīga sertifikāta izmantošanu arī gadījumos, kad nodarījums tika izdarīts pirms KL grozījumu spēkā stāšanās.

Kaut gan KL iepriekš neatzina viltota sadarbspējīga sertifikāta iegūšanu un glabāšanu par patstāvīgiem noziedzīgiem nodarījumiem, minētās darbības var tikt kvalificētas kā sagatavošanās viltota dokumenta izmantošanai. Ņemot vērā KL 5. panta otrajā daļā paredzēto, saskaņā ar KL 275.3 pantu no kriminālatbildības var atbrīvot personu, kura labprātīgi paziņoja par viltota sadarbspējīga sertifikāta iegūšanu vai glabāšanu arī gadījumos, kad nodarījumi tika izdarīti pirms grozījumi KL stājās spēkā un kvalificēti kā sagatavošanās viltota dokumenta izmantošanai.

 

Grozījums KL 326.3 pantā

Izdarot grozījumus KL 326.3 panta pirmās daļas sankcijā un paredzot iespēju piemērot brīvības atņemšanu par materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu piedāvāšanu vai nodošanu valsts vai pašvaldības iestādes darbiniekam, kurš nav valsts amatpersona, vai valsts institūcijas pilnvarotai tādai pašai personai, lai tā izdarītu kādu nelikumīgu darbību, izmantojot savas pilnvaras, līdz šim likumā paredzētais kriminālpārkāpums tika atzīts par mazāk smagu noziegumu.

Grozījums izdarīts, pārvērtējot šī noziedzīgā nodarījuma kaitīgumu. Veiktie grozījumi nenozīmē aizliegumu piemērot ar brīvības atņemšanu nesaistītus sodus – KL 326.3 panta pirmās daļas sankcijā joprojām ir paredzēta iespēja sodīt vainīgo gan ar naudas sodu, gan ar piespiedu darbu. Tomēr, analizējot šo KL normu kontekstā ar labumu piedāvājumu un nodošanu ārstniecības personām par viltus vakcināciju pret Covid-19 un viltus sadarbspējīga sertifikāta noformēšanu, ir jāatzīst, ka līdz šim paredzētais maksimālais soda mērs neatbilst nodarījuma kaitīgumam – tas ir pārāk maigs un nav pietiekami efektīvs, lai atturētu personas no šī noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas. To ievērojot, grozījumi KL 326.3 panta pirmās daļas sankcijā paredz iespēju sodīt vainīgo arī ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam.

Jāpiebilst, ka KL 326.3 panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma kaitīguma pārvērtēšana un tā atzīšana par mazāk smagu noziegumu var sekmēt arī šo nodarījumu efektīvāku atklāšanu un izmeklēšanu, jo saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 210. panta trešo daļu speciālās izmeklēšanas darbības drīkst veikt, izmeklējot noziegumus, bet ne kriminālpārkāpumus. Arī Operatīvās darbības likums pieļauj operatīvās darbības pasākumu veikšanas sevišķajā veidā, bet tādu koruptīvo likumpārkāpumu atklāšanai, kas ir paredzēti KL 326.3 pantā, līdz šīm nebija ļauts izmantot tādas operatīvās darbības kā, piemēram, operatīvo publiski nepieejamas vietas videonovērošanu vai operatīvo sarunu noklausīšanos. Tas, protams, nenozīmē, ka turpmāk telefonsarunu noklausīšanās vai publiski nepieejamu vietu videonovērošana kļūs plaši piemērojamas – Operatīvās darbības likums paredz, ka operatīvās darbības pasākumi, kuru gaitā tiek būtiski aizskartas personu pamattiesības, veicami sevišķajā veidā, tas ir, ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja vai viņa īpaši pilnvarota Augstākās tiesas tiesneša akceptu, bet īpaši paredzētos gadījumos – ar prokurora akceptu.

RAKSTA ATSAUCES /

1. Skat.: https://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/91A5DCA46AB1EF80C2258768002E2B17?OpenDocument&prevCat=13|Juridisk%C4%81s%20komisijas%20Krimin%C4%81lties%C4%ABbu%20politikas%20apak%C5%A1komisija

2. Likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā". Pieejams: https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/8C9F0CF9CE77526FC2258775001E665A?OpenDocument

3. Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums. Pieņemts 05.06.2020. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/315278

4. Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumi Nr. 662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai". Pieejami: https://likumi.lv/ta/id/326513

5. Skat.: https://www.schengenvisainfo.com/news/eu-investigates-hacking-of-covid-digital-certificates-gateway-after-adolf-hitler-certificate-was-generated/

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Judins A. Par grozījumiem Krimināllikumā saistībā ar vakcinācijas sadarbspējīga sertifikāta viltošanu. Jurista Vārds, 23.11.2021., Nr. 47 (1209), 9.-13.lpp.
13
VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Krimināllikums  
komentāri (3)
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
xox
25. Novembris 2021 / 19:00
0
ATBILDĒT
kā nošķirt gadījumus, kad reāli ir sertifikāts, taču persona vidēji vai smagi saslima (vai arī mira, jo tika to reto gadījumu grupā, kad vakcīna nenostrādāja), no gadījumiem, kad tas tika viltots? vai arī par visiem tiem, kas saslims, šaubīsies un pārmetīs viltojumu?
rodas
23. Novembris 2021 / 13:01
8
ATBILDĒT
iespaids, ka autoram ir padomju izmeklētāja izpratne par tiesībām, pie tam tā no Staļina tētiņa laikiem
sak: cilvēks ir, pantu piemeklēsim.
1. Vai ārstniecības persona, ievadot (apzināti neievadot) vakcīnu, veic (apzināti neveic) ārstniecības darbības, vai ražo (vilto) dokumentus? (piemēram, slimības lapas nepamatota noformēšana vai nepamatots medicīniskais atzinums nav uzskatāms par dokumenta viltošanu, bet administratīvi sodāmu ārstniecības pārkāpumu)
2. Vai kovidsertifikātus tiešām izdod ārstniecības personas? (novēlēsim, lai autoram nebūtu slinkums izlasīt savā sertifikātā tā izdevēja nosaukumu: Nacionālais veselības dienests)
'
23. Novembris 2021 / 12:59
1
ATBILDĒT
'
visi numura raksti
Irēna Ņesterova, Zanda Dāvida
Skaidrojumi. Viedokļi
Patērētāju personas dati kā pamattiesības, nevis tirgojama prece: ES digitālā satura regulējuma izaicinājumi
Salvis Kārklis
Skaidrojumi. Viedokļi
Jauns digitālā tirgus regulējums: nākamgad gaidāmās izmaiņas un to piemērošanas problēmas
Kristaps Silionovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Autortiesības Direktīvas 770/2019 gaismā
Jurista Vārds
Notikums
Latvijas jurists – pirmo reizi Starptautisko tiesību komisijā
Mūsu juristu saime novembrī ar lielu lepnumu uzņēma ziņu, ka viens no ārvalstīs izcilu izglītību un daudzpusīgu pieredzi guvušajiem Latvijas tiesībniekiem – DPhil Mārtiņš Paparinskis – kā Baltijas valstu kopīgi virzīts ...
Vija Piziča
Notikums
Balvu "Gada notārs 2021" saņēmusi Sarmīte Orlovska  
Piektdien, 12. novembrī, tika pasniegts ikgadējais zvērinātu notāru apbalvojums "Gada notārs". Šogad par uzticību notariāta vērtībām pandēmijas laikā un veiksmīgu digitālo transformāciju apbalvojumu saņēma Rīgas notāre Sarmīte ...
AUTORU KATALOGS