ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

14. Decembris 2021 /Nr.50 (1212)

Īpašuma iegūšana ar ieilgumu (iesēdējumu)
4 komentāri
Dr. iur.
Jānis Rozenfelds
LU Juridiskās fakultātes profesors, zvērināts advokāts 

Īpašuma iegūšana ar ieilgumu ir ārkārtējs īpašuma iegūšanas priekšnoteikums. Uz ieilgumu kā uz īpašuma iegūšanas pamatu nākas atsaukties personai, kurai nav iespējams pierādīt nevienu citu iegūšanas pamatu. Ieilgums kā īpašuma iegūšanas priekšnoteikums plašāk izplatīts tiesību sistēmās, kas netiek balstītas uz nekustamo īpašumu publiskas reģistrācijas sistēmu. Tā, piemēram, Anglijā (izņemot Skotiju) līdz publiskas reģistrācijas reformai1 ik gadu saņemti ap 20 000 pieteikumu, no kuriem apmierināti un īpašuma tiesības uz ieilguma pamata atzītas 15 000 gadījumu. Taču reforma šai praksei pielikusi punktu, jo pastāv uzskats, ka publiskā reģistrā reģistrēta nekustamā īpašuma iegūšana ar ieilgumu nav pieļaujama.2 Atbilstoši līdz šim pastāvējušajai praksei Latvijā, gluži pretēji, šāda iegūšana netiek izslēgta. Nekustamā īpašuma iegūšana ar ieilgumu paredz vairākus juridiskus priekšnoteikumus īpašuma iegūšanai. Uz šī pamata īpašumu iespējams iegūt tikai tad, ja ir nodibināti nepieciešamie priekšnoteikumi – juridiskie fakti. Minētie priekšnoteikumi šajā rakstā aplūkoti likuma noteiktajā secībā (Civillikuma (turpmāk arī – CL) 998.–1029. p.). Šī secība savukārt aizgūta no viduslaikos izveidojušās sistēmas.3 Īpašuma iegūšana ar ieilgumu uzliek prasītājam sarežģītu pierādījumu nastu. Likums atvēlējis tiesai plašas interpretācijas iespējas. Šī raksta mērķis – pievērst uzmanību dažām minēto normu iztulkošanas problēmām.

 

1. Priekšmets, ko var iegūt ar ieilgumu (res habilis)

Ar ieilgumu var iegūt lietas, kuras ir civiltiesiskās apgrozības priekšmets. Dažas lietas var būt izslēgtas no civiltiesiskās apgrozības (res extra commercium) sava īpašā rakstura dēļ. Šai lietu kategorijai atbilst norma: "Noziedzīgā ceļā dabūtu lietu nevar iegūt par īpašumu ne pats noziedzīga nodarījuma izdarītājs, ne arī trešā persona, kas savas tiesības atvasina no viņa" (CL 1003. p.). Noziedzīgi iegūta manta ir manta, kas personas īpašumā vai valdījumā tieši vai netieši nonākusi noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rezultātā (Krimināllikuma 70.11 p.).4 Noziedzīgi iegūta manta atdodama pēc piederības īpašniekam vai likumīgajam valdītājam ar procesa virzītāja vai tiesas lēmumu (Kriminālprocesa likuma 357. p. pirmā daļa).5 Saskaņā ar 2021. gadā veiktajiem grozījumiem Kriminālprocesa likuma 360. pantā6 izņēmuma kārtā ieguvējs var paturēt nekustamo īpašumu, kas atzīts par noziedzīgi iegūtu. Domājams, ka šādā gadījumā šis nekustamais īpašums vairs nav kvalificējams kā noziedzīgi iegūta lieta Civillikuma 1003. panta izpratnē.

Zināmā mērā pašlaik no civiltiesiskās apgrozības izrādījušās izslēgtas arī t.s. nelikumīgās būves. Senāts paudis viedokli, ka "saskaņā ar vispārējiem tiesību principiem nelikumīgas celtniecības objekts nevar atrasties civiltiesiskajā apgrozībā".7 Šāda pieeja neatbilst vispārējiem Civillikuma noteikumiem (CL 968.–970. p.), kā arī var novest pie tiesiskas nenoteiktības un sabiedrības interešu apdraudējumu (CL 1083.–1086. p.). Neraugoties uz minētajiem apsvērumiem, vairākos tiesu nolēmumos lietas iznākums pamatots tieši ar to, ka apbūve veikta bez attiecīga saskaņojuma (skat. raksta 2. nodaļu).

 

2. Valdījuma tiesiskais pamats (titulus)

Valdījumam, lai tas dotu tiesību iegūt kādu lietu par īpašumu ar ieilgumu, jābalstās uz tāda tiesiska pamata, kas jau pats par sevi varētu piešķirt īpašuma tiesību, bet kam attiecīgā gadījumā sevišķa šķēršļa dēļ īpašuma iegūšana nav tūliņ sekojusi (CL 1006. p.), piemēram, pirkums, dāvinājums, mantojums, celtniecība u.tml.

VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Civillikums  
komentāri (4)
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Toms Dreika
17. Decembris 2021 / 17:41
0
ATBILDĒT
Prieks, ka kāds runā par lietu tiesībām! Bez debates noteikti nekas nenotiks!

Jā, mums bija smaga reforma un privatizācija, kas kopā ar dalītā īpašuma mistiku ir izveidojusi kaut ko fenomenālu. Par to var gausties, bet tas nekādā veidā nepalīdz risināt nevienu pašu gadījumu.

Attiecībā uz rakstu, man liekas, ieilgums ir mazliet paņemts pārāk plašā spektrā. Pastāvot zemesgrāmatām, ieilgums pēc būtības ir ļoti šauros un specifiskos gadījumos izmantojams. Nevar gan noliegt, ka te arī tiesu prakse spēlē lomu, ka uz to praksē tiek nepamatoti norādīts vai tas ir neatbilstoši izmantots.

1. punktā sajaukts ar lietām, kurām ir ierobežota civiltiesiskā apgrozība. Tās, kas izņemtas, nevar piederēt nevienam (arī valstij) un būtībā ir iznīcināmas (kodolieroči). Saprotams, jo šajā jautājumā arī Augstākā tiesa putrojas un šeit ir jāstiprina izpratne.

2. Dažādā prakse pirkuma līgumos ir tādēļ, ka pamatā pirkuma līguma gadījumā ir jāceļ īpašuma prasība (ja īpašnieks neparaksta nostiprinājuma lūgumu), kas noilgst 10 gados. Ļoti retos gadījumos tas var būt ieilguma pamats (īpašnieks nomira, tiesa nepieņēma prasību pret mantojuma masu, jo nav aizgādnis, notārs neieceļ aizgādni un nekā nevar tikt līdz juridiskam risinājumam 10 gadus).

Esmu skeptisks par to, vai ieilgums nevar būt pamats, lai atņemtu reģistrēta īpašnieka īpašuma tiesības. Pēc paša koncepta nekustamam īpašumam nav bezīpašnieka stāvokļa nevienā brīdī nevienā laika posmā (mūsu reģistru "nenoskaidrotie" ir reformas ielāpi). Nekustamais īpašums juridiski vienmēr kādam pieder un Civillikums paredz tūlītēju īpašuma tiesību pāreju, ja virzība iet uz nezināmo (mantojuma masa, valsts). Ja ieilgumu izmantotu atbilstoši, tas būtu risinājums ļoti specifiskos kāzusos, kur juridisku līdzekļu tiesību aizsardzībai vairs nav un pamatā tieši tiktu vērsts pret reģistrēto īpašnieku.

Ja mēs izslēdzam ieilguma izmantošanu pret reģistrētu īpašnieku, šo institūtu varēs izslēgt, tiklīdz valsts būs tikusi līdz tam, ka tiek sarakstītas tās īpašuma tiesības uz visu, kas palicis pēc reformas un ko potenciālie īpašnieki nav sakārtojuši. Bet tad ir jāapzinās, ka mēs būsim pilnībā bez risinājumu iespējām tajos retajos gadījumos, kad tos vajadzēs. Tieši brīdis, kurā parādās īpašnieks ar vēlmi valdīt (pēc 15 gadiem parādās mantinieks vai tas tad atsavina vēl kādam), ir strīda izveidošanās brīdis, kurā tiek atrisināts jautājums. Drīzāk vajadzētu skaidri likumā noteikt termiņu ieilguma izmantošanai (gads/divi pēc 10 gadu turēšanas ar tiesisko pamatu), lai šīs lietas nevilktos dekādes pašplūsmā.

Valdījums CL ir kaut kāda mistika, par to labāk ir vnk nerunāt. Kā es to saprotu, attiecībā uz ieilgumu tas ir turējums, kam būtu jābūt valdījumam, bet ir procesuāli šķēršli, lai dabūtu īpašnieka tiesības, kas nepāriet 10 gadus un kur turētāju nevar vainot rūpības trūkumā (ka tas nemēģināja). Pretējā gadījumā ieilgums vispār nevar eksistēt, jo valdījums (tiesības un faktiskā vara) var būt tikai īpašniekam.
Pietuka Krustiņš
15. Decembris 2021 / 13:34
9
ATBILDĒT
Ja šis vārdu sautējums būtu studenta referāts, vai viņš saņemtu sekmīgu atzīmi?

Ir beidzamais laiks runāt par domas skaidrību Latvijas jurisprudencē. No deviņdesmitajiem gadiem ieilgusī sofistika mums maksā reālus kopprodukta eiro. Samudžināta "zinātne" nozīmē neprognozējamus spriedumus. Neprognozējami spriedumi nozīmē augstu risku. Augsts risks nozīmē zemas investīcijas.
nu, nu > Pietuka Krustiņš
16. Decembris 2021 / 15:26
0
ATBILDĒT
Ļoti cienot profesoru Rozenfeldu, kā arī pazīstot viņa izsmalcināto ironiju un spēju ar smaidu sejā norādīt uz būtiskām problēmām, aicinu lasīt šo rakstu, liekot lietā zināšanas par to, kāds tiesību piemērošanas haoss un nekonsekvence (arī tiesās) Latvijā valda, piemēram, ar padomju laika būvju īpašnieku noteikšanu. Nemaz nerunājot par zemesgrāmatu publiskās (ne)ticamības konceptu, kas ir kā sastrutojis augonis uz Latvijas tiesību sistēmas miesas.
Armands > Pietuka Krustiņš
15. Decembris 2021 / 14:33
1
ATBILDĒT
Būtu pateicīgs, ja Jūsu kritika būtu konkrētāka: kā izpaužas sofistika, kas ir "samudžinātā zinātne" rakstā? Pārējā Jums piekrītu.
visi numura raksti
Viktorija Soņeca
Notikums
Apbalvoti "Jurista Vārda" studentu konkursa uzvarētāji  
2021. gada 8. decembrī notika "Jurista Vārda" 16. pētniecisko darbu konkursa apbalvošanas pasākums klātienē. Spītējot aukstumam, pasākums norisinājās ārā – tam laipni atvēlētajā Tiesībsarga biroja pagalmā –, ievērojot valstī ...
Jānis Baumanis
Skaidrojumi. Viedokļi
Noziedzīgu nodarījumu kopības kvalifikācijas problēmas un vienotais jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmens
Krimināllikuma Sevišķajā daļā likumdevējs strukturējis noziedzīgus nodarījumus, vadoties no apdraudētās intereses veida jeb noziedzīga nodarījuma grupas objekta. Jāatzīst, ka viens nodarījums var aizskart uzreiz vairākas dažādas ...
Rihards Erdmanis
Skaidrojumi. Viedokļi
Bērnu pārmeklēšanas un mantu konfiskācijas tiesiskais aspekts izglītības iestādē
Mārtiņš Paparinskis
Mūsu autors
Iepazīstieties: JV autors Mārtiņš Paparinskis
Asociētais profesors starptautiskajās publiskajās tiesībās Londonas Universitātes koledžā, ievēlēts ANO Starptautisko tiesību komisijā no 2023. gada līdz 2027. gadam. Līdz šim "Jurista Vārdā" viņš ir publicējis ...
Sannija Matule
Notikums
Kristīne Līce vadīs Eiropas Padomes ekspertu komiteju cilvēktiesību jautājumos  
Šā gada novembra izskaņā Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās un Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora pienākumu izpildītāja Kristīne Līce kārtējās darba plenārsēdes ietvaros tika ...
AUTORU KATALOGS