Administratīvās justīcijas simtgade un Administratīvā procesa likuma1 pieņemšanas divdesmitgade ir piemērots brīdis, lai atskatītos uz administratīvās justīcijas un administratīvā procesa ģenēzi Latvijā. Lai gan neiztikt arī bez kritikas, kopumā administratīvo tiesu darbība un Administratīvā procesa likums tiek vērtēts atzinīgi.2 Šāda rezultāta sasniegšanā ir ieguldīts liels darbs. Līdz šim vairākas publikācijas, it īpaši atzīmējot administratīvo tiesu pastāvēšanas piecus, desmit un piecpadsmit gadus, ir bijušas veltītas administratīvā procesa attīstībai pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Šā raksta mērķis ir ieskicēt kopainu attiecībā uz administratīvās justīcijas un administratīvā procesa attīstību Latvijā kopš tās dibināšanas, tā sekmējot vēsturisko sakņu apzināšanu, kā arī meklējot kopīgo un atšķirīgo starpkaru periodā un mūsdienās.
1. Starpkaru periods
Pavisam drīz pēc Latvijas valsts proklamēšanas 1918. gada 18. novembrī tika uzsākts darbs pie Latvijas tiesu iekārtas likuma projekta. Tā paša gada 6. decembrī Tautas padome pieņēma Pagaidu nolikumu par Latvijas tiesām un tiesāšanas kārtību,3 kas tajā pašā dienā arī stājās spēkā. Šis likums tika dēvēts par tieslietu resora un visu tiesu darbības stūrakmeni, tiesu resora satversmi un pamatlikumu, no kura vēlāk izveidojās visi citi likumi.4
Atbilstoši Pagaidu nolikumam par Latvijas tiesām un tiesāšanas kārtību tiesu sistēmu Latvijā veidoja miertiesas, apgabaltiesas, Tiesu palāta un Latvijas Senāts. Pagaidu nolikuma par Latvijas tiesām un tiesāšanas kārtību 7. pantā līdztekus Civilajam kasācijas departamentam un Kriminālajam kasācijas departamentam Senātā bija paredzēts arī Administratīvais departaments. Saskaņā ar šā nolikuma 1. pantu Latvijas tiesas un ar tām saistītās iestādes darbojās atbilstoši tiem vietējiem un Krievijas likumiem, kādi Latvijā bija spēkā līdz 1917. gada 24. oktobrim, savukārt Latgalē pagaidām tika atjaunotas Krievijas Pagaidu valdības izveidotās tiesas un atstāti tie likumi, kuri bija spēkā Krievijas Pagaidu valdības laikā. Tādējādi administratīvo lietu izskatīšanu sākotnēji reglamentēja Krievijas Pagaidu valdības 1917. gada 30. maija Nolikums par administratīvām tiesām.5
Jaundibinātās Latvijas valsts tiesas tika veidotas sarežģītos apstākļos gan karastāvokļa, gan dažādu veidu resursu (sākot ar tiesnešiem un beidzot ar telpām, mēbelēm un rakstāmpapīru) trūkuma dēļ.6 Latvijas tiesu tiesnešu sastāvu sāka komplektēt jau 1918. gada beigās,7 taču vismaz Senātā un Rīgas apgabaltiesā administratīvo lietu izskatīšana tika uzsākta tikai 1919. gada rudenī.8 Tādējādi de iure Latvijā gandrīz no valsts dibināšanas pirmsākumiem līdzās kriminālajai un civilajai justīcijai pastāvēja arī administratīvā justīcija, taču de facto administratīvā justīcija Latvijā sāka darboties, tiklīdz tas valsts toreizējos apstākļos bija iespējams.9
Vienlaikus notika darbs pie Likuma par administratīvām tiesām izstrādes. No tieslietu ministra Kārļa Pauļuka paskaidrojuma par likumprojektu izriet, ka Krievijas Nolikums par administratīvajām tiesām pārgrozīts un papildināts tikai tiktāl, ciktāl bija nepieciešama tā saskaņošana ar Latvijas apstākļiem (administratīvi teritoriālo iedalījumu, kurā nebija nolikumā minēto guberņu), kā arī lai paplašinātu tiesas kompetenci. Krievijas Nolikums par administratīvajām tiesām bija paredzēts, lai apmierinātu steidzamu praktisku vajadzību pēc administratīvajām tiesām sakarā ar vietējo pašvaldību ieviešanu Krievijā, atstājot vēlākam laikam jautājumu par tiesu kompetenču paplašināšanu attiecībā uz sūdzībām par valsts pārvaldes iestāžu lēmumu un rīcības pārsūdzību.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes