Šogad Administratīvā procesa likums ir likums – jubilārs, kas svin savu divdesmito gadadienu kopš tā pieņemšanas. Bet ne tikai. Arī pati administratīvā justīcija šogad atzīmē savu simto gadskārtu, kopš Satversmes sapulce 1921. gadā pieņēma Likumu par administratīvām tiesām.
Lai fiksētu un saglabātu vēsturē atmiņas par Administratīvā procesa likuma izstrādes gaitu, jubilejas gadā ir tapusi filma "Cilvēks–Valsts–Tiesnesis. Administratīvā tiesa" un astoņas intervijas ar likuma veidotājiem. Tie ir:
- likuma koncepcijas autors Valsts prezidents Egils Levits, likuma izstrādes laikā – Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesis;
- Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks, likuma izstrādes laikā – darba grupas vadītājs, tieslietu ministra padomnieks;
- Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa, likuma izstrādes laikā – Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece;
- Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Normunds Salenieks, likuma izstrādes laikā – Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesis, Rīgas apgabaltiesas tiesnesis;
- Senāta Administratīvo lietu departamenta senatore, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore Jautrīte Briede, likuma izstrādes laikā – Valsts reformu ministrijas juriste, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes pasniedzēja;
- Senāta Administratīvo lietu departamenta senatore Dace Mita, likuma izstrādes laikā – Saeimas Juridiskā biroja konsultante;
- Gunta Višņakova, likuma izstrādes laikā – Saeimas Juridiskā biroja konsultante, vēlāk Senāta Administratīvo lietu departamenta senatore;
- Uldis Pētersons, likuma izstrādes laikā – Satiksmes ministrijas valsts sekretārs.
Turpinājumā – fragmenti no intervijām.
Kāda ir pirmā asociācija, kas jums nāk prātā, dzirdot vārdus "administratīvā tiesa"?
AD: Tiesiska valsts, jo bez administratīvās tiesas to ir grūti iedomāties.
JB: Mana administratīvo aktu kolekcija, kas savākta pamatā no tā laika, kad administratīvās tiesas vēl nestrādāja.
VK: Tiesa – kvalitatīva, profesionāla, vērsta uz cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma aizsardzību.
NS: Tā ir objektīvā izmeklēšana, kas ļauj tiesnesim vissekmīgāk sasniegt viņa pamatuzdevumu – noskaidrot patiesību lietā un taisīt taisnīgu spriedumu.
DM: Tā man ir liela piederības sajūta, jo es administratīvajai tiesai piederu kopš paša sākuma. Tā ir sajūta, ka tā ir mana tiesa.
GV: Tas ir kolektīvs – zinošs, godīgs kolektīvs. Un tas man vispirms asociējas ar Senāta Administratīvo lietu departamentu.
Kāda bija Administratīvā procesa likuma tapšanas priekšvēsture? Kāpēc 1995. gadā bija nepieciešams pieņemt Ministru kabineta (turpmāk – MK) noteikumus Nr. 154 "Administratīvo aktu procesa noteikumi"?
EL: Jau 1989.–1990. gadā, kad mēs gatavojām 4. maija Deklarāciju, bija skaidrs, ka vajadzēs jaunu administratīvo procesu. Toreiz bija ļoti maz cilvēku, kuri vispār saprata, ko nozīmē administratīvais process un administratīvais akts. Tādēļ jau pirms 1993.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes