ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

21. Decembris 2021 /Nr.51/52 (1213/1214)

Administratīvās tiesas loma cilvēka cieņas nodrošināšanā un aizsardzībā
Monta Krone
Senāta Administratīvo lietu departamenta senatores palīdze 

Pēdējo gadu laikā gan sabiedrībā kopumā, gan arī tiesību nozarē ir kļuvis aktuāls cilvēka cieņas jautājums.1 Tostarp cilvēka cieņa tikusi analizēta vairākos Satversmes tiesas spriedumos, kas sabiedrībā ieguvuši visnotaļ plašu rezonansi. Šā raksta mērķis ir demonstrēt, ka arī administratīvajām tiesām ir liela loma cilvēka cieņas nodrošināšanā un aizsardzībā, it īpaši lietās, kas skar cilvēka pamattiesību jautājumus.

Demokrātija un cilvēka cieņa ir savstarpēji atkarīgas un viena otru nostiprinošas vērtības.2 Respektīvi, demokrātiska valsts nevar pastāvēt bez cilvēka cieņas, jo tā kā konstitucionāla vērtība raksturo cilvēku kā augstāko demokrātiskas tiesiskas valsts vērtību.3 Cilvēka cieņa ir jāaizsargā gan attiecībās starp valsti un cilvēku, gan cilvēku savstarpējās attiecībās. Demokrātiskā tiesiskā valstī gan likumdevējam, pieņemot tiesību normas, gan tiesību normu piemērotājam ir gan jāaizsargā, gan jānodrošina cilvēka cieņa.4

Latvijas Republikas Satversmes5 (turpmāk – Satversme) preambulā noteikts, ka Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības. Satversmes 95. pants noteic: "Valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu. Spīdzināšana, citāda cietsirdīga vai cieņu pazemojoša izturēšanās pret cilvēku ir aizliegta. Nevienu nedrīkst pakļaut nežēlīgam vai cilvēka cieņu pazemojošam sodam."

Kaut arī cilvēka cieņas aizsardzība tiešā tekstā ietverta tikai vienā no Satversmes pantiem, kā arī preambulā, cilvēka cieņa noteikti caurvij visas cilvēka pamattiesības. Tas izsecināms kaut no fakta, ka Satversmes tiesā ir bijušas ierosinātas vien četras lietas, kurās tikusi vērtēta kāda normatīvā akta neatbilstība tieši Satversmes 95. pantam. Savukārt cilvēka cieņas aizsardzība un nodrošināšana vērtēta krietni lielākā skaitā lietu, kuras ierosinātas par tiesību normu vai normatīvo aktu neatbilstību citām Satversmē garantētajām cilvēka pamattiesībām, nevis Satversmes 95.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Veronika Krūmiņa
Numura tēma
Esam uz pareizā ceļa
Santa Ozola, Līga Dāce
Notikums
Gads administratīvās justīcijas dubultās jubilejas noskaņās  
2021. gads ir bijis nozīmīgs gads administratīvajai justīcijai, jo tikušas atzīmētas divas fundamentālas jubilejas – martā apritēja 100 gadi kopš Likuma par administratīvām tiesām pieņemšanas, savukārt oktobrī apritēja 20 gadi ...
Inga Bērtaite-Pudāne
Skaidrojumi. Viedokļi
Administratīvās justīcijas un administratīvā procesa ģenēze Latvijā
Administratīvās justīcijas simtgade un Administratīvā procesa likuma1 pieņemšanas divdesmitgade ir piemērots brīdis, lai atskatītos uz administratīvās justīcijas un administratīvā procesa ģenēzi Latvijā. Lai gan neiztikt arī bez ...
Rasma Zvejniece
Juristu likteņi
Jānis Kalacs: tiesnesis ar ticību cilvēka dvēseles gaišajiem spēkiem  
Administratīvās justīcijas simtgadē ir īstais laiks pieminēt un iepazīt tos cilvēkus, kas bija pirmo vagu dzinēji administratīvo tiesību laukā toreiz, kad jaunajā Latvijas valstī tika pieņemts Likums par administratīvām tiesām, kas ...
Inga Bērtaite-Pudāne
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesības un intereses administratīvajā procesā tiesā: pirms 100 gadiem un mūsdienās
Raksta mērķis ir noskaidrot, kas ar tiesībām un interesēm kā pieteikuma tiesību pamatu tika saprasts Senāta Administratīvā departamenta praksē un tiesību doktrīnā starpkaru periodā un tiek saprasts mūsdienās, vai šajā ziņā ...
AUTORU KATALOGS