ŽURNĀLS Redaktora sleja

Bitcoin ir saistīts ar lielu elektronisko atkritumu apjomu. Aprēķināts, ka kriptovalūtu ieguvēji ik gadu rada vairāk nekā trīsdesmit tūkstošus tonnu lielus elektroniskos atkritumus.

Bitcoin ieguve prasa milzīgu enerģijas daudzumu, kas negatīvi ietekmē apkārtējo vidi. Kad Bitcoin ieguvē izmantotie datori noveco, arī tie kļūst par atkritumiem. Aprēķināts, ka Bitcoin ieguvei izmantotās iekārtas vidēji kalpo ne vairāk kā pusotru gadu, un arī tāpēc elektronisko atkritumu apjoms turpina palielināties. Elektrība un jauda ir izšķirīgs faktors Bitcoin ieguvē, tāpēc regulāri tiek meklētas arvien jaudīgākas ierīces, kas attiecīgi arī patērē vairāk enerģijas. Daļu no Bitcoin ieguves aprīkojuma var pārstrādāt. Tomēr faktiski tikai mazāk par piekto daļu no visiem elektroniskajiem atkritumiem tiek pārstrādāti.¹

Vides aizsardzības tiesību jomā droši vien drīzumā izvirzīsies nepieciešamība vienoties par principiem, kā panākt kriptovalūtu negatīvās ietekmes uz vidi samazinājumu, regulējot šos procesus vismaz tikpat stingri, cik finanšu regulatori, domājams, centīsies kontrolēt kriptovalūtu apriti finanšu jomā.

Pētnieki uzskata, ka viens no problēmas risinājumiem gan attiecībā uz elektroniskajiem atkritumiem, gan elektronikas mikroshēmu trūkumu ir mainīt veidu, kā transakcijas tiek veiktas, pārceļot tās uz citām sistēmām, kas prasa daudz mazāk enerģijas un jaudas. Tomēr, kā to izdarīt, pagaidām nav skaidrs.

Par kriptovalūtu iegūšanai un uzturēšanai nepieciešamo resursu milzīgo patēriņu tiek runāts jau vairākus gadus. Bitcoin ieguvei tiek izmantoti ļoti jaudīgi datori, kuri pastāvīgi ir pieslēgti elektrības tīklam un darbojas tuvu maksimālajai jaudai. Bitcoin ir arī ļoti spēcīgs dūmu mākoņa un smoga radītājs, tāpat kā daudzas citas kriptovalūtas. Ķīnā Bitcoin darbības nodrošināšanai lielais vairums ierīču tiekot darbinātas ar ogļu elektrostaciju palīdzību.²

Domājot par atkritumu apjomu pieaugumu, līdzīgas problēmas nākotnē var sagādāt arī elektroauto izlietotie akumulatori. Liela daļa litija jonu akumulatoru sastāvdaļu ir vērtīgas. Tehniski ir iespējams tās pārstrādāt. Automobiļu ražotāji un pētniecības institūti visā pasaulē pēta, kā pārstrādāt litija baterijas.

Tomēr akumulatoru pārstrāde ir tikai savos pirmsākumos. Vēl ir daudz jāpaveic, lai izveidotu sistēmu, kas spēs tikt galā ar apjomu, tiklīdz tiks elektrificēts ievērojams skaits transportlīdzekļu.³

Vai, cerot uz zaļāku nākotni, ir apjausts arī pavadošais iespējamais vides piesārņojums, un vai sekos iedarbīgi regulējumi vides aizsardzībā? Pavisam nesen tika publiskota ziņa, ka paredzēts pieņemt attiecīgu Eiropas Savienības direktīvu.

Eiropas Komisija aizvadītā gada nogalē pieņēma priekšlikumu jaunai Eiropas Savienības direktīvai, kas palīdzēs īstenot Eiropas zaļā kursa galveno apņemšanos. Priekšlikuma mērķis ir pat ar krimināltiesību pasākumu palīdzību un sankcijām uzlabot vides aizsardzību, samazināt piesārņojumu, ierobežojot arī atkritumu lavīnu. Tiek atzīts, ka iepriekšējā, pirms vairāk nekā desmit gadiem pieņemtā direktīva nedarbojas, kā paredzēts, un bijusi pārāk maiga.⁴

Cerams, ka jaunā plānotā direktīva tiks pieņemta pēc iespēja ātrāk un būs iedarbīga. Zināmas šaubas par to rada piemērs, ka Eiropas Komisija jau pirms vairākiem gadiem ierosināja atteikties no periodiskās laika maiņas Eiropas Savienībā. Tomēr joprojām oktobra un marta beigās turpinām grozīt pulksteņa rādītājus, neraugoties uz to, ka laika maiņa divas reizes gadā vispār nav lietderīga un rada sarežģījumus daudzās jomās, sākot ar starptautiskajiem norēķiniem un transportu un beidzot ar nepieciešamību pārregulēt visdažādākās ierīces.