Pēdējā mēneša laikā ANO Cilvēktiesību komiteja (turpmāk arī – Komiteja) pieņēmusi divus viedokļus lietās pret Latviju. Tas ir plašākas uzmanības vērts fakts arī tādēļ, ka no 1994. gada līdz aizvadītā gada nogalei bijuši vien pieci šādi viedokļi. Lai gan tas neatspoguļo kopējo sūdzību skaitu, kas nepilnos 30 gados iesniegts šajā Komitejā, tomēr speciālisti atzīst, ka šo cilvēktiesību aizsardzības mehānismu salīdzinājumā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesu (ECT) Latvijas sabiedrība izmanto daudz retāk.
Septiņi viedokļi nepilnos 30 gados
ANO Cilvēktiesību komiteja institucionāli ir nostiprināta 1966. gada Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, un tā izskata individuālas sūdzības par iespējamiem paktā garantēto tiesību pārkāpumiem. Savukārt personu tiesības vērsties Komitejā ar iesniegumu tieši izriet no minētā pakta Pirmā Papildprotokola.1 Tas stājies spēkā 1976. gadā, bet Latvijā ir spēkā kopš 1994. gada, tādējādi atzīstot Komitejas kompetenci izskatīt sūdzības par iespējamiem pakta pārkāpumiem.
Attiecīgi aizvadītajos nepilnos 30 gados Komiteja izskatījusi sūdzības un sniegusi viedokli septiņās lietās, kas bijušas pret Latviju. Pieci viedokļi sniegti līdz pagājušā gada nogalei, bet 2021. gada 21. decembrī, kā arī 2022. gada 13. janvārī pieņemti vēl divi jauni.
Lai gan šo viedokļu kopskaits ir neliels,2 daži no tiem nacionālā mērogā savulaik ir raisījuši lielu rezonansi un diskusijas, jo īpaši tajās lietās, kur, Komitejas vērtējumā, tika konstatēti personu tiesību aizskārumi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes