Raksta mērķis ir vērst uzmanību uz atsevišķiem ar pārsūdzību kasācijas kārtībā un kasācijas sūdzību un protestu saturu saistītiem jautājumiem. Publikācijas uzdevums nav detalizēti izvērtēt kasācijas tiesvedības ierosināšanas nosacījumus, tādēļ tie tiks aplūkoti tiktāl, lai atklātu to ietekmi uz kasācijas sūdzības vai protesta saturu.
Ikviena kasatora uzdevums kriminālprocesā ir vērst Senāta uzmanību uz lietā risināmiem tiesību jautājumiem, kas saistīti ar Krimināllikuma vai būtiskiem Kriminālprocesa likuma pārkāpumiem. Procesuāli nosacījums minēto tiesību jautājumu izvērtēšanai kasācijas kārtībā ir krimināllietas dalībnieka kasācijas sūdzības vai protesta iesniegšana par spēkā nestājušos apelācijas instances tiesas nolēmumu. Izlemjot ar tiesību piemērošanu saistītus jautājumus, Senāts kā vispārējās jurisdikcijas tiesa kriminālprocesā nodrošina vienveidīgu tiesību normu piemērošanu, judikatūras un tiesību sistēmas attīstību un taisnīguma garantēšanas ietvaros arī personas pamattiesību ievērošanu un to ierobežojumu pamatotības galējo novērtēšanu.
No tiesību sistēmas attīstības viedokļa kasācijas tiesvedības mērķis jau tiek sasniegts ar tās ierosināšanu, jo, izskatot lietu kasācijas kārtībā, Senāts sniegs atbildi uz lietā būtiskiem tiesību jautājumiem. Sniegtās atbildes par tiesību normu interpretāciju būs izmantojamas konkrētās lietas ietvaros, kā arī atbilstoši vienlīdzības principa nosacījumiem par pienākumu līdzīgos faktiskos apstākļos tiesību normu piemērot līdzīgi – Senāta paustās atziņas piemērot arī citās lietās.
Raksta mērķis ir vērst uzmanību uz atsevišķiem ar pārsūdzību kasācijas kārtībā un kasācijas sūdzību un protestu saturu saistītiem jautājumiem. Publikācijas uzdevums nav detalizēti izvērtēt kasācijas tiesvedības ierosināšanas nosacījumus, tādēļ tie tiks aplūkoti tiktāl, lai atklātu to ietekmi uz kasācijas sūdzības vai protesta saturu.
Pārsūdzības kasācijas instances tiesā būtība
[1] Latvijas Republikas Satversmes1 92. panta pirmais teikums gadījumos, kad tiek skartas personas tiesības un likumiskās intereses, prasa nodrošināt personai vismaz minimālās tiesības vērsties tiesā, t.i., tiesības uz lietas izskatīšanu vismaz vienā instancē.2
Kriminālprocesa likuma3 569. panta pirmā daļa noteic, ka pārsūdzēšana kasācijas kārtībā ir rakstveida kasācijas protesta vai sūdzības iesniegšana Augstākajā tiesā par tāda apelācijas instances tiesas nolēmuma tiesiskumu, kurš vēl nav stājies spēkā, nolūkā panākt tā atcelšanu pilnībā vai kādā tā daļā vai arī tā grozīšanu juridisku iemeslu dēļ.
Satversmes tiesa ir atzinusi, ka krimināllietu iztiesāšanai Latvijā ir izveidota trīspakāpju tiesu sistēma, kurā ietilpst arī kasācijas instances tiesa, tādējādi likumdevējam ir pienākums izveidot tādu kārtību pieejai kasācijas instances tiesai kriminālprocesā, lai būtu nodrošināta efektīva personas pamattiesību aizsardzība.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes