ŽURNĀLS Viedoklis

8. Februāris 2022 /Nr.6 (1220)

Elektroniskā lieta un ar to saistītie izaicinājumi administratīvajā procesā tiesā
Veronika Krūmiņa
Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja 
Arlita Zariņa
Administratīvās rajona tiesas tiesnese 

Rakstā aplūkots, vai un kādi priekšnoteikumi ir radīti, lai tiesnesim objektīvi būtu pamats lietvedības kārtošanu elektroniskās lietas formā atzīt par iespējamu un lietderīgu, kā arī kādi informatīvās sistēmas funkcionalitātes uzlabojumu būtu nepieciešami, lai sasniegtu likumprojekta anotācijā definētos mērķus.

Ievads

2021. gada 1. decembrī stājās spēkā grozījumi Administratīvā procesa likumā. Ar šiem grozījumiem likumā tika iekļauts 112.2 pants, kura pirmā daļa paredz, ka administratīvajā procesā tiesā lietvedību kārto elektroniskajā lietā tiesu informatīvajā sistēmā, un tajā sagatavo, augšupielādē un glabā ar administratīvo lietu saistītos dokumentus. Vienlaikus līdz ar minētajiem grozījumiem stājās spēkā arī pārejas noteikumu 26. punkts, kas paredz, ka līdz 2023. gada 30. novembrim tiesa nepiemēro likuma 112.2 pantu, izņemot, ja lietvedības kārtošana e-lietas formā ir iespējama un lietderīga.

Tātad pašlaik spēkā esošais tiesiskais regulējums vēl divus gadus paredz tiesai iespēju turpināt administratīvajā procesā tiesā lietvedību kārtot papīra formā, bet gadījumā, ja tas ir iespējams un lietderīgi, lietvedību kārtot elektroniskajā lietā. Šāds pārejas periods ļauj, testējot izstrādātos rīkus pilotlietās, laikus konstatēt un novērst nepilnības elektroniskajā lietā un pēc iespējas sekmīgāk sagatavoties pilnīgai procesu pāriešanai elektroniskā vidē. Lietvedības kārtošana elektroniskajā lietā un saziņas ar lietas dalībniekiem digitalizācija ir jēgpilna tikai tad, ja ir ieviesta efektīva dokumentu elektroniskā aprite un visaptverošs elektronisks tiesvedības process.

Raksta turpinājumā tiks aplūkots, vai un kādi priekšnoteikumi ir radīti, lai tiesnesim objektīvi būtu pamats lietvedības kārtošanu elektroniskās lietas formā atzīt par iespējamu un lietderīgu, kā arī kādi informatīvās sistēmas funkcionalitātes uzlabojumu būtu nepieciešami, lai sasniegtu likumprojekta anotācijā definētos mērķus.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Sannija Matule
Numura tēma
Pirmā pieredze darbā ar e-lietu un ieteikumi sistēmas pilnveidei
Jau aptuveni divus mēnešus, tas ir, no 2021. gada 1. decembra, Latvijas tiesiskās sistēmas praksē pastāv jauns elements "e-lieta", kura nosaukums ir ļoti lakonisks, bet saturiskā un tehnoloģiskā ietilpība – milzīga. Tas ir jaunums, ar ...
Jānis Bordāns
Tiesību politika
Tiesu sistēma ir spērusi platu soli, iekāpjot 21. gadsimtā
Efektīvs tiesas process un pieejama tiesa (šī jēdziena plašākā kontekstā) ir jebkuras demokrātiskas valsts tiesu sistēmas centrālie elementi. Gan efektivitātes, gan pieejamības standarti ir mainīgi. Prasības, kas izvirzītas tiesas ...
Kristīne Miļevska
Tiesību politika
E-lietas koplietošanas risinājumu platformas tiesiskais regulējums
E-lietas koplietošanas risinājumu platformas tiesiskā regulējuma mērķis ir noteikt horizontālu un visiem procesiem vienojošu regulējumu, nostiprinot e-lietas ietvaru kā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kopumu, kas apvieno ...
Alēns Mickevičs
Viedoklis
E-lieta no prokuratūras skatpunkta
Rihards Gulbis
Viedoklis
Digitālā tiesvedība civillietās
Mūsdienīgas IT sistēmas un atbilstošs tiesu tehniskais nodrošinājums var sniegt nozīmīgu ieguldījumu tiesu darba efektivitātes uzlabošanā gan kvalitātes, gan tiesvedības ātruma aspektā. Savukārt nepārdomāta tiesvedības procesu ...
AUTORU KATALOGS