ŽURNĀLS Viedoklis

Ievads

2021. gada 1. decembrī stājās spēkā grozījumi Administratīvā procesa likumā. Ar šiem grozījumiem likumā tika iekļauts 112.² pants, kura pirmā daļa paredz, ka administratīvajā procesā tiesā lietvedību kārto elektroniskajā lietā tiesu informatīvajā sistēmā, un tajā sagatavo, augšupielādē un glabā ar administratīvo lietu saistītos dokumentus. Vienlaikus līdz ar minētajiem grozījumiem stājās spēkā arī pārejas noteikumu 26. punkts, kas paredz, ka līdz 2023. gada 30. novembrim tiesa nepiemēro likuma 112.² pantu, izņemot, ja lietvedības kārtošana e-lietas formā ir iespējama un lietderīga.

Tātad pašlaik spēkā esošais tiesiskais regulējums vēl divus gadus paredz tiesai iespēju turpināt administratīvajā procesā tiesā lietvedību kārtot papīra formā, bet gadījumā, ja tas ir iespējams un lietderīgi, lietvedību kārtot elektroniskajā lietā. Šāds pārejas periods ļauj, testējot izstrādātos rīkus pilotlietās, laikus konstatēt un novērst nepilnības elektroniskajā lietā un pēc iespējas sekmīgāk sagatavoties pilnīgai procesu pāriešanai elektroniskā vidē. Lietvedības kārtošana elektroniskajā lietā un saziņas ar lietas dalībniekiem digitalizācija ir jēgpilna tikai tad, ja ir ieviesta efektīva dokumentu elektroniskā aprite un visaptverošs elektronisks tiesvedības process.

Raksta turpinājumā tiks aplūkots, vai un kādi priekšnoteikumi ir radīti, lai tiesnesim objektīvi būtu pamats lietvedības kārtošanu elektroniskās lietas formā atzīt par iespējamu un lietderīgu, kā arī kādi informatīvās sistēmas funkcionalitātes uzlabojumu būtu nepieciešami, lai sasniegtu likumprojekta anotācijā definētos mērķus.