ŽURNĀLS Informācija

Sanita Armagana
Tieslietu ministrijas Valststiesību departamenta direktore.

Studējusi tiesību zinātnes Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē (Mg. iur). Strādājusi dažādos amatos Tieslietu ministrijā. Pašlaik ir Pastāvīgās Administratīvā procesa likuma darba grupas un Administratīvās atbildības likuma pastāvīgās darba grupas vadītāja. Līdzautore grāmatai "Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi", viena no Satversmes zinātnisko komentāru autorēm.

Ringolds Balodis
Tiesību zinātņu doktors, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesors, Latvijas Universitātes senators, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis.

Studējis tiesības Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, kur ieguvis arī tiesību zinātņu doktora grādu (Dr. iur.). Bijis Tieslietu ministrijas departamenta direktors, Reliģisko lietu pārvaldes priekšnieks, vadījis Uzņēmumu reģistru. Bijis Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras vadītājs, 12. Saeimas deputāts. Divu monogrāfiju un aptuveni divsimt zinātnisku publikāciju autors, vadījis Satversmes zinātnisko komentāru iz­strādi. Specializējies valststiesībās un salīdzinošajās konstitucionālajās tiesībās.

Sandis Bērtaitis
Zvērināts advokāts un partneris advokātu birojā FORT.

Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē studējis tiesību zinātnes (Mg. iur.) un filozofiju Vēstures un filozofijas fakultātē (Bc. phil.). Bijis vieslektors Rīgas Juridiskajā augstskolā, kā arī Mediācijas padomes valdes loceklis. Iekļauts šķīrējtiesnešu sarakstā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras šķīrējtiesā. Vairāku publikāciju autors tiesību filozofijā, administratīvajās tiesībās, strīdu risināšanas u.c. nozarēs.

Jautrīte Briede
Tiesību zinātņu doktore, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore, Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta senatore.

Viena no Administratīvā procesa likuma projekta līdzautorēm un administratīvās justīcijas sistēmas pamatlicējām Latvijā. Vairāku grāmatu, likuma komentāru un daudzu publikāciju autore administratīvā procesa un administratīvajās tiesībās.

Ilma Čepāne
Tiesību zinātņu doktore, emeritēta Latvijas Universitātes profesore.

Atmodas laika politiķe – kā Augstākās padomes deputāte balsojusi par 1990. gada 4. maija Neatkarības deklarācijas pieņemšanu. Bijusi Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre un Centrālās zemes komisijas locekle, Satversmes tiesas pirmā sastāva tiesnese, 10. un 11. Saeimas deputāte un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja, ilggadēja Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore. Autore vairāk nekā 150 publikācijām par vides aizsardzības, zemes reformas, teritorijas plānošanas un būvniecības tiesiskajiem jautājumiem.

Edvīns Danovskis
Tiesību zinātņu doktors, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docents, Saeimas Juridiskā biroja vecākais juridiskais padomnieks.

Tiesību zinātnes studējis Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, kur ieguvis arī doktora grādu (Dr. iur.). Autors vairākām monogrāfijām un vairāk nekā 50 zinātniskām publikācijām administratīvo un konstitucionālo tiesību jautājumos. Līdzšinējie zinātniskās darbības virzieni: publiski tiesisko un privāttiesisko attiecību nošķiršana, valsts dienesta tiesības, atlīdzinājums administratīvajā procesā, valsts pārvaldes darbības formas, kā arī administratīvā atbildība.

Aleksejs Dimitrovs
Eiropas Parlamenta Zaļo/EBA grupas juridiskais padomnieks.

Studējis tiesību zinātnes Latvijas Universitātē (Mg. iur.). Strādājis Saeimā un Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā. Pārstāvējis pieteicējus Satversmes tiesā, ANO Cilvēktiesību komitejā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Vairāku publikāciju autors cilvēktiesībās un Eiropas Savienības tiesībās.

* Krājumā ievietotā eseja ir autora personisks viedoklis un nepauž institūciju, kurās tas strādā, pozīciju.

Arvīds Dravnieks
Publisko tiesību institūta direktors, konstitucionālās tiesībpolitikas ikgadējo semināru rīkotājs, Rīgas Stradiņa universitātes un Juridiskās koledžas pasniedzējs.

Tiesību zinātnes studējis Latvijas Universitātē, kur ieguvis maģistra grādu (Mg. iur.). Papildu izglītību guvis ASV, Dānijā, Vācijā, Zviedrijā. Bijis vairāku tieslietu ministru un tiesībsargu padomnieks un Latvijas Universitātes mācībspēks. Piedalījies vēlēšanu, pašvaldību, tiesu varas, administratīvā procesa, valsts pārvaldes iekārtas un Ministru kabineta iekārtas likumu izstrādē. Viens no administratīvo tiesu sistēmas veidotājiem Latvijā.

Mārtiņš Drēģeris
Ārlietu ministra padomnieks.

Studējis Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē (humanitāro zinātņu bakalaura grāds teoloģijā un reliģiju zinātnē) un Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē (Mg. iur.). Bijis Valsts prezidenta Preses dienesta vadītāja vietnieks, nodibinājuma "Rīga 2014 – Eiropas kultūras galvaspilsēta" sabiedrisko attiecību programmas vadītājs. Vairāku publikāciju un zinātnisko rakstu autors žurnālā "Jurista Vārds", kas veltīti Latvijas konstitucionālo tiesību, tiesību vēstures, diplomātijas un tiesību filozofijas jautājumiem. Grāmatas "Latvijas diplomātijas gadsimts" sastādītājs un līdzautors.

Aivars Endziņš
Tiesību zinātņu doktors.

Atmodas laika politiķis, Augstākās padomes, kā arī 5. un 6. Saeimas deputāts. Piedalījies 1990. gada 4. maija Neatkarības deklarācijas projekta izstrādē, kā Augstākās padomes deputāts balsojis par deklarācijas pieņemšanu. Vadījis Latvijas delegāciju EDSO Parlamentārajā asamblejā un vairākās Starpparlamentu savienības konferencēs. Eiropas Padomes komisijas "Demokrātija caur tiesībām" (Venēcijas komisija) ilggadējs loceklis un viceprezidents. Satversmes tiesas pirmā sastāva tiesnesis, pirmais Satversmes tiesas priekšsēdētājs.

Tieslietas studējis Latvijas Valsts universitātē. Bijis Latvijas Universitātes docents, Latvijas Policijas akadēmijas profesors, Biznesa augstskolas "Turība" profesors. Vairāk nekā 60 zinātnisku publikāciju autors, galvenokārt par konstitucionālo tiesību un cilvēktiesību jautājumiem.

Juris Jansons
Latvijas Republikas tiesībsargs.

Latvijas Universitātē studējis tiesību zinātnes (Mg. iur.) un ekonomiku (Mg. eoc.), Rīgas Stradiņa universitātes doktorants tiesību socioloģijā. Bijis Latvijas Bankas Analītiskās daļas vadītājs, Tieslietu ministrijas Juridiskās palīdzības administrācijas direktors, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta vadītājs, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks informācijas sabiedrības un elektroniskās pārvaldes jautājumos, AS "Rīgas slimokase" valdes priekšsēdētājs un likvidators. Bijis arī Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes pasniedzējs. Vairāku zinātnisku publikāciju autors.

Guna Japiņa
Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Austrijā.

Ieguvusi tiesību zinātņu maģistra grādu Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē (Mg. iur.), absolvējusi Vācijas Federālās drošības politikas akadēmijas kursu Berlīnē. Kopš 1997. gada strādā Ārlietu ministrijā, bijusi Eiropas Savienības koordinācijas departamenta direktore un Konsulārā departamenta direktore. Autore un līdzautore publikācijām, kas skar tiesību teoriju un varas leģitimitāti, nacionālo interešu pārstāvību Eiropas Savienībā, kā arī personu konsulāro aizsardzību ārvalstīs.

Valerijans Jonikāns
Pensionēts tiesnesis. Ar Saeimas lēmumu saņēmis Goda tiesneša nosaukumu.

Tieslietas studējis Latvijas Valsts universitātē. Strādājis par tiesnesi Bauskas un Talsu rajona tautas tiesā un Daugavpils pilsētas tautas tiesā, bijis Latvijas PSR Augstākās tiesas Krimināllietu un Civillietu tiesas kolēģijas loceklis, praktizējis kā zvērināts advokāts. Bijis tiesnesis Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātā, kā arī Administratīvo lietu un Civillietu departamenta senators. Pirmais Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētājs, pēc tam Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs. Tiesnešu disciplinārkolēģijas loceklis, Latvijas Tiesnešu mācību centra un mācību centra "Funditus" lektors. Civilprocesa likuma komentāru līdzautors, publicējies periodikā un juridiskajā presē.

Erlens Kalniņš
Tiesību zinātņu doktors, zvērināts advokāts, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docents.

Tiesību zinātnes studējis Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, kur arī ieguvis tiesību zinātņu doktora (Dr. iur.) grādu. Vairāku grāmatu autors vai līdzautors, kā arī vairāk nekā 15 zinātnisku rakstu autors privāttiesībās.

Annija Kārkliņa
Tiesību zinātņu doktore, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētā profesore un prodekāne, Valsts­tiesību zinātņu katedras vadītāja, zvērināta advokāte.

Studējusi tiesību zinātnes Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, kur ieguvusi tiesību zinātņu doktora grādu (Dr. iur.). Kopš 2005. gada ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes mācībspēks – pasniedzēja, lektore, docente. Specializējusies konstitucionālajās tiesībās un darba tiesībās, vairāk nekā 40 zinātnisku publikāciju autore, tai skaitā Satversmes zinātnisko komentāru līdzautore.

Edgars Korčagins
Valsts kontroles padomes loceklis, Piektā revīzijas departamenta direktors.

Latvijas Universitātē ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnēs (Mg. iur.). Strādājis Latvijas Darba devēju konfederācijā, pārstāvot darba devēju intereses sociālā dialoga ietvaros darba tiesību un darba aizsardzības jautājumos, kam sekojusi ilgstoša darba pieredze valsts pārvaldē dažādu politiku veidošanā un normatīvo aktu izstrādē gan Latvijā, gan Eiropas Savienības un Apvienoto Nāciju Organizācijas institūcijās. Divu grāmatu un vairāku publikāciju autors darba tiesībās.

Anita Kovaļevska
Augstākās tiesas senatore, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras lektore.

Studējusi tiesību zinātnes Latvijas Universitātē (Mg. iur.). Strādājusi Valsts cilvēktiesību birojā un Tiesībsarga birojā, kā arī Satversmes tiesā par tiesneša palīdzi. Bijusi tiesnese Administratīvajā rajona tiesā un Administratīvajā apgabaltiesā. Bijusi arī Tiesnešu ētikas komisijas locekle un priekšsēdētāja. Satversmes zinātnisko komentāru, Administratīvā procesa likuma komentāru un grāmatas "Administratīvās tiesības. Mācību grāmata" līdzautore, kā arī vairāku rakstu autore cilvēktiesību un valststiesību jomā.

Veronika Krūmiņa
Augstākās tiesas senatore, Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja.

Tiesību zinātnes studējusi Latvijas Valsts universitātes Juridiskajā fakultātē, absolvējusi arī Starptautisko attiecību institūtu. Bijusi tiesnese Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā un Administratīvajā apgabaltiesā, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece likumdošanas jautājumos un valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos. Piedalījusies Administratīvā procesa likuma u.c. likumu izstrādē, kā arī administratīvo tiesu sistēmas izveidē Latvijā. Advokātu eksāmenu komisijas locekle, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekle, lektore Latvijas Tiesnešu mācību centrā un Valsts administrācijas skolā. Vairāku publikāciju autore un mācību grāmatu recenzente.

Irēna Kucina
Tiesību zinātņu doktore, Satversmes tiesas tiesnese, asociētā profesore Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, Eiropas Tiesību akadēmijas (ERA) Pilnvaroto padomes (Board of Trustees) locekle.

Studējusi tiesību zinātni Latvijas Universitātē, kur ieguvusi arī doktora grādu (Dr. iur.). Bijusi Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos, Latvijas Republikas pārstāve Eiropas Savienības Tiesā, kā arī Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietniece – Valsts prezidenta padomnieku biroja vadītāja, Valsts prezidenta padomniece tiesiskuma un ES tiesību politikas jautājumos. Monogrāfijas un vairāku zinātnisku publikāciju autore tiesību zinātnē, it īpaši Eiropas Savienības tiesībās, starptautiskajās privāttiesībās, bērnu tiesībās. Piedalījusies zinātniskās konferencēs, kā arī veikusi un vadījusi pētījumus par tiesu varas stiprināšanu Eiropas Savienības dalībvalstīs un ārpus to robežām.

Artūrs Kučs
Tiesību zinātņu doktors, Satversmes tiesas tiesnesis, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētais profesors, Latvijas Zinātnes padomes eksperts.

Beidzis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, Padujas Universitātē (Itālija) ieguvis cilvēktiesību maģistra grādu. Doktora disertāciju izstrādājis Orhūsas Universitātē (Dānija) un Latvijas Universitātē. Bijis Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūta pētnieks, Starptautisko un Eiropas tiesību katedras vadītājs, tiesībsarga padomnieks. Bijis arī Fulbraita programmas stipendiāts Konektikutas Universitātē Hārtfordā (ASV) un pētnieks Maksa Planka Starptautisko tiesību institūtā Heidelbergā (Vācija). Autors vairāk nekā trīsdesmit zinātniskām publikācijām cilvēktiesībās, mediju tiesībās un konstitucionālajās tiesībās.

Gunārs Kusiņš
Satversmes tiesas tiesnesis, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras lektors.

Tiesību zinātnes studējis Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Ilglaicīgi vadījis Saeimas Juridisko biroju. Bijis arī Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas loceklis. Satversmes komentāru un vairāku citu publikāciju autors valststiesībās.

Edvards Kušners
Latvijas Bankas ilgtspējības virziena vadītājs un Latvijas Bankas padomes padomnieks.

Studējis bioloģiju Latvijas Universitātē (Bc. biol.), ieguvis starptautisko ekonomisko attiecību struktūrvienības vadītāja profesionālo kvalifikāciju Latvijas Universitātes Starptautisko attiecību institūtā, kā arī bakalaura grādu tiesību zinātnē un jurista profesionālo kvalifikāciju Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Bijis Latvijas Bankas padomes loceklis, Latvijas Bankas prezidenta padomnieks, Latvijas Bankas Juridiskās pārvaldes vadītāja vietnieks, Eiropas integrācijas biroja direktors, Latvijas Attīstības aģentūras juridiskās nodaļas vadītājs. Bijis arī Ministru prezidenta ārštata padomnieks valsts pārvaldes jautājumos un Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas loceklis.

Gunārs Kūtris
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors.

Studējis tiesību zinātnes Latvijas Universitātē (Mg. iur.). Strādājis Ģenerālprokuratūrā (virsprokurors) un Finanšu policijā (pārvaldes direktors). Bijis Tieslietu ministrijas valsts sekretārs, Satversmes tiesas tiesnesis un tiesas priekšsēdētājs, pēc tam 12. Saeimas deputāts un Saeimas Prezidija loceklis. Darbojies Eiropas Padomes komisijā "Demokrātija caur tiesībām" (Venēcijas komisija). Vairāk nekā 100 zinātnisko publikāciju autors kriminālprocesa tiesībās un konstitucionālajās tiesībās.

Māris Leja
Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļas virsprokurors.

Tiesību zinātņu maģistrs, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorants. Autors divām grāmatām un vairāk nekā 30 publikācijām par krimināltiesību aktuālajiem jautājumiem.

Māris Lejnieks
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors, Ārlietu ministrijas Starptautisko un Eiropas tiesību neatkarīgo ekspertu padomes priekšsēdētājs.

Tiesību zinātnes studējis Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē (Mg. iur.). Bijis Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras asistents, kopš 1998. gada lektors. Līdzautors grāmatai "Jūras tiesības", publicējis rakstus par starptautiskajām tiesībām un jūras tiesībām, piedalījies Satversmes komentāru veidošanā.

Egils Levits
Latvijas Valsts prezidents.

Absolvējis Hamburgas Universitātes Juridisko fakultāti un Hamburgas Universitātes Filozofijas un sabiedrisko zinātņu fakultātes Politisko zinātņu nodaļu. Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors.

Aktīvi piedalījies Latvijas neatkarības atjaunošanā, 1990. gada 4. maija Latvijas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas koncepcijas autors. Pirmais tieslietu ministrs pēc Satversmes darbības atjaunošanas pilnā apjomā, arī Ministru prezidenta biedrs un Saeimas deputāts. Bijis Latvijas vēstnieks Vācijā, Austrijā, Ungārijā un Šveicē. Pirmais Latvijas tiesnesis Eiropas Cilvēktiesību tiesā un Eiropas Savienības Tiesā. Vairāku būtisku likumprojektu izstrādātājs, tai skaitā Satversmes tiesas likuma, Administratīvā procesa likuma, Ministru kabineta iekārtas likuma u.c. projektu līdzautors, 2014. gadā pieņemtā Satversmes paplašinātā ievada projekta autors. Daudzu zinātnisku publikāciju un tiesībpolitisku atzinumu autors par valststiesību, administratīvo tiesību, cilvēktiesību un demokrātijas jautājumiem. Regulāri publicējies presē par Latvijas valsts attīstības problēmām.

Gatis Litvins
Tiesību zinātņu doktors, Biznesa augstskolas "Turība" asociētais profesors un Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektors.

Studējis tiesību zinātnes Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē (Mg. iur.) un Orhūsas Universitātē, tiesību zinātņu doktora grādu ieguvis Latvijas Universitātē (Dr. iur.). Strādājis Administratīvajā rajona tiesā un Administratīvajā apgabaltiesā (tiesneša palīgs). Bijis pētnieks un pašlaik asociētais pētnieks un padomes loceklis domnīcā "Providus". Vairāk nekā 100 zinātnisku publikāciju autors administratīvajās un konstitucionālajās tiesībās, notariāta tiesībās.

Inese Lībiņa-Egnere
Tiesību zinātņu doktore, 13. Saeimas deputāte un priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docente. Arī Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja biedre, Saeimas Juridiskās komisijas locekle, Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētāja.

Jurista kvalifikāciju ieguvusi Latvijas Universitātē, bet maģistra grādu ar izcilību ieguvusi Alberta Ludviga universitātē Freiburgā (Vācija). Turpinājusi studijas doktorantūrā Latvijas Universitātē sadarbībā ar Kopenhāgenas biznesa skolu un 2007. gadā ieguvusi doktora grādu tiesību zinātnē (Dr. iur.). Bijusi Satversmes tiesas tiesneša palīdze, zvērināta advokāte, Valsts prezidenta padomniece juridiskajos jautājumos, 11. un 12. Saeimas deputāte.

Kristīne Līce
Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās, Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta vadītāja, Eiropas Padomes Cilvēktiesību koordinācijas komitejas (Steering Committee for Human Rights) priekšsēdētāja.

Jurista kvalifikāciju ieguvusi Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultāte, profesionālo izglītību turpinājusi Oksfordas Universitātes Ārlietu dienesta programmā. Kopš 1994. gada strādājot Ārlietu ministrijā, vadījusi Juridisko departamentu, bijusi padomniece Latvijas pastāvīgajās pārstāvniecībās ANO Ženēvā un Ņujorkā. Bijusi arī ANO Ģenerālās asamblejas 3. komitejas (cilvēktiesību jautājumi) priekšsēdētāja vietniece. Kā pieaicinātā persona sniegusi viedokļus Satversmes tiesai un Augstākajai tiesai. Vairāku cilvēktiesībām veltītu publikāciju autore "Jurista Vārdā", lasījusi lekcijas Latvijas Tiesnešu mācību centrā un Latvijas augstskolās.

Laila Medina
Eiropas Savienības Tiesas ģenerāladvokāte.

Studējusi tiesību zinātnes Latvijas Universitātē, ieguvusi maģistra grādu Eiropas Savienības tiesībās Rīgas Juridiskajā augstskolā un Starptautiskajā Jūras tiesību institūtā. Strādājusi Tieslietu ministrijā (valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos). Pārstāvējusi Latvijas valdību dažādās starptautiskās organizācijās, tostarp ANO, ES, OECD, Eiropas Padomē u.c. Trīs grāmatu līdzautore un Satversmes komentāru un vairāku rakstu autore.

Jānis Neimanis
Tiesību zinātņu doktors, Satversmes tiesas tiesnesis.

Studējis tiesību zinātnes Latvijas Universitātē, kur ieguvis arī doktora grādu (Dr. iur.). Bijis jurists valsts iestādēs, zvērināts advokāts, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētais profesors, Augstākās tiesas tiesnesis. Vairāku grāmatu un rakstu autors.

Sanita Osipova
Tiesību zinātņu doktore, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle.

Studējusi tiesību zinātnes Latvijas Universitātē, kur ieguvusi arī tiesību zinātņu doktora grādu (Dr. iur.). Bijusi Satversmes tiesas tiesnese un Satversmes tiesas priekšsēdētāja. Profesora Kārļa Dišlera fonda dibinātāja un asamblejas locekle, Starptautiskās Eiropas salīdzināmās tiesību vēstures asociācijas (ESCLH) biedre. Vairāku grāmatu un vairāk nekā 100 dažādu publikāciju autore par tiesību vēsturi, konstitucionālajām tiesībām, tiesību socioloģiju un jurista ētiku.

Karina Palkova
Tiesību zinātņu doktore, Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes docente, vadošā pētniece un doktora studiju programmas "Tiesību zinātne" vadītāja, Latvijas Zinātnes padomes eksperte tiesību zinātnē un zvērināta advokāte.

Doktora grādu (Ph.D.) ieguvusi Rīgas Stradiņa universitātē. Zinātniskā specializācija – medicīnas tiesības, starptautiskās veselības tiesības un sociālās tiesības. Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes zinātnisko rakstu žurnāla "Socrates" zinātniskā redaktore un vairāku starptautisko medicīnas tiesību un citu zinātnisko organizāciju biedre.

Mārtiņš Paparinskis
Tiesību zinātņu doktors, asociētais profesors starptautiskajās publiskajās tiesībās Londonas Universitātes koledžā, Pastāvīgās starptautiskās šķīrējtiesas loceklis un (no 2023. gada) Starptautisko tiesību komisijas loceklis.

Studējis tiesību zinātnes Latvijas Universitātē (Dipl. iur.) un Oksfordas Universitātē (M.Jur.), tiesību zinātņu doktora grādu ieguvis Oksfordas Universitātē (D.Phil.). Bijis Hauzeres pētnieks Ņujorkas Universitātē un jaunākais pētnieks Mērtona koledžā Oksfordas Universitātē. Grāmatu un recenzētu rakstu autors starptautiskajās publiskajās tiesībās.

Edgars Pastars
Zvērināts advokāts.

Jurista kvalifikāciju un sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnēs (Mg. iur.) ieguvis Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Strādājis Satversmes tiesā, Saeimas Juridiskajā birojā, Valsts prezidenta kancelejā, Valsts kontrolē, Latvijas Finanšu nozares asociācijā, Valsts Heraldikas komisijā, Izglītības un zinātnes ministrijā. Grāmatas "Konstitucionālās tiesības" līdzautors, viens no Satversmes komentāru autoriem, daudzu publikāciju autors valststiesībās un administratīvajās tiesībās, lektors administratīvo tiesību piemērošanā.

Elīna Pinto
Eiropas Latviešu apvienības vadītāja, Eiropas Kustības Latvijā valdes locekle.

Tiesību zinātnes studējusi Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē (Mg. iur.), ieguvusi Eiropas maģistra grādu cilvēktiesībās un demokratizācijā (Eiropas Starpuniversitāšu centrs Venēcijā (Itālija), un Strasbūras Universitāte (Francija)), kā arī starpuniversitāšu diplomu Eiropas tiesībās un politikā (Latvijas Universitāte, Eksanprovansas Politisko studiju institūts (Francija) un Nansī II Universitāte (Francija)).

Darbojusies nevalstiskajā sektorā un starptautiskās organizācijās un misijās. Bijusi Tiesībsarga biroja Cilvēktiesību departamenta vadītāja un Valsts prezidenta Egila Levita padomniece modernas valsts un ilgtspējības jautājumos. Viena no Diasporas likuma projekta līdzautorēm.

Dita Plepa
Satversmes tiesas Sabiedrisko attiecību un protokola nodaļas vadītāja, Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes pasniedzēja.

Tiesību zinātnes studējusi Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, kur ieguvusi maģistra grādu (Mg. iur.). Bijusi Satversmes tiesas tiesneša palīdze, Satversmes tiesas padomniece, Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta zinātniski analītiskā padomniece. Strādājusi arī Tieslietu ministrijas Eiropas Savienības Tiesas departamentā. Specializējusies konstitucionālajās tiesībās, tiesību teorijas un juridiskās metodes jautājumos. Vairāku zinātnisku publikāciju autore.

Jānis Pleps
Tiesību zinātņu doktors, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes prodekāns starptautiskās sadarbības jautājumos, Tiesību teorijas un vēstures katedras vadītājs un docents, kā arī Valsts prezidenta Egila Levita padomnieks tiesību politikas jautājumos.

Studējis tiesību zinātnes Latvijas Universitātē (Mg. iur. summa cum laude), kur ieguvis arī tiesību zinātņu doktora grādu (Dr. iur.). Bijis tieslietu redaktors žurnālā "Jurista Vārdā", tiesneša palīgs Administratīvajā apgabaltiesā un Satversmes tiesā, Saeimas Juridiskā biroja juridiskais padomnieks, kā arī Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa konstitucionālo tiesību padomnieks. Vairāk nekā 15 grāmatu un vairāk nekā 150 zinātnisku publikāciju autors vai līdzautors konstitucionālajās tiesībās, administratīvajās tiesībās un procesā, kā arī tiesību teorijā un vēsturē.

Jānis Priekulis
Tiesību zinātņu doktors, Saeimas Juridiskā biroja juridiskais padomnieks, jurists.

Tiesību zinātnes studējis Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, kur ieguvis tiesību zinātņu doktora grādu (Dr. iur.). Bijis Latvijas Universitātes Akadēmiskās šķīrējtiesas šķīrējtiesnesis un jurists zvērinātu advokātu birojā "Cobalt". Autors vairāk nekā 20 publikācijām par valsts atbildību, Satversmes tiesas procesu un citiem valststiesību tematiem.

Zane Rasnača
Tiesību zinātņu doktore, Eiropas Arodbiedrību institūta vecākā pētniece, Lēvenes Universitātes Eiropas tiesību institūta asociētā biedre, Lilles Katoļu universitātes vieslektore.

Studējusi tiesību zinātnes Latvijas Universitātē (Mg. iur.), kā arī ieguvusi maģistra grādu Kembridžas Universitātē (LL.M.) un doktora grādu Eiropas Universitātes institūtā (Ph.D.). Pētījumu autore Eiropas Savienības tiesībās, īpaši konstitucionālo, institucionālo un sociālo tiesību jomā.

Inga Reine
Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesnese, Rīgas Juridiskās augstskolas vieslektore, EDSO Samierināšanas un arbitrāžas tiesas šķīrējtiesnese.

Tiesību zinātnes studējusi Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, maģistra diplomu European Inter-University Centre for Human Rights and Democratisation (EIUC) ieguvusi Eiropas Starpuniversitāšu cilvēktiesību un demokratizācijas centrā Itālijā. Strādājusi Valsts cilvēktiesību birojā, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā. Bijusi Latvijas valdību pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās un Latvijas Pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas Savienībā juridiskā padomniece. Pašlaik ir vairāku starptautisko komiteju locekle. Vairāku zinātnisku publikāciju autore.

Daiga Rezevska
Tiesību zinātņu doktore, Satversmes tiesas tiesnese, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore, Eiropas Cilvēktiesību tiesas ad hoc tiesnese.

Tiesību zinātnes studējusi Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultāte, kur ieguvusi arī doktora grādu (Dr. iur.). Bijusi Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Samierināšanas un arbitrāžas tiesas arbitre, Rīgas Juridiskās augstskolas viesprofesore, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes prodekāne. Arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekle, zinātniski recenzētā juridiskā žurnāla "Likums un Tiesības" izveidotāja un galvenā redaktore. Bijusi arī Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas locekle un komisijas publicēto viedokļu līdzautore. Šobrīd ir arī starptautisku un nacionālu tieslietu izpētes projektu pētniece. Autore monogrāfijai un zinātniskajām publikācijām tiesību teorijā un juridiskajās metodēs.

Anita Rodiņa
Tiesību zinātņu doktore, Satversmes tiesas tiesnese, asociētā profesore Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē.

Studējusi tiesību zinātni Latvijas Universitātē, kur ieguvusi arī doktora grādu (Dr. iur.). Bijusi Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes prodekāne, dekāne, arī Latvijas Universitātes senatore, zvērināta advokāte. Grāmatas autore, redaktore starptautiskā izdevniecībā izdotai grāmatai, dažādu zinātnisku projektu vadītāja un dalībniece, vairāk nekā 40 zinātnisku publikāciju autore konstitucionālajās tiesībās un Satversmes tiesas procesa tiesībās.

Dana Rone
Tiesību zinātņu doktore, docente Biznesa augstskolas "Turība" Juridiskajā fakultātē, individuāli praktizējoša zvērināta advokāte, sertificēta mediatore, Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Disciplinārlietu komisijas locekle, Eiropas Savienības Tiesas ārštata juriste – lingviste.

Studējusi Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē (Mg. iur.), Rīgas Juridiskajā augstskolā (LL.M.) un Biznesa augstskolā "Turība" (Dr. iur.). Strādājusi ZAB "Bluķis, Elksne un Rozenfelds", Rīgas domes Īpašuma departamentā, ZAB "Lejiņš, Edžiņš, Torgāns & Vonsovičs", apdrošināšanas akciju sabiedrībā "RSK". Bijusi Latvijas Mediatoru sertifikācijas un atestācijas komisijas locekle. Vairāk nekā 20 zinātnisku publikāciju autore ģimenes tiesībās, apdrošināšanas tiesībās, civilprocesā un mediācijā.

Alla Spale
Tieslietu padomes sekretariāta vadītāja, Latvijas Tiesnešu mācību centra lektore.

Tiesību zinātnes studējusi Latvijas Policijas akadēmijā, kur ieguvusi maģistra grādu (Mg. iur.), pašlaik ir Biznesa augstskolas "Turība" doktorante. Bijusi Satversmes tiesas Juridiskā departamenta vadītāja, Maksa Planka Salīdzinošo publisko tiesību un Starptautisko tiesību institūta projekta "Konstitucionālā tiesvedība Eiropā" pētniece. Vairāku publikāciju autore Satversmes tiesas procesa un konstitucionālo tiesību jautājumos.

Kristīne Strada-Rozenberga
Tiesību zinātņu doktore, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore, dekāne, Juridiskās zinātnes institūta padomes priekšsēdētāja, profesoru padomes priekšsēdētāja, Latvijas Zinātnes padomes eksperte tiesību zinātnē, zvērināta advokāte (darbība uz laiku apturēta).

Jurisprudenci studējusi Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, kur ieguvusi arī doktora grādu (Dr. iur.). Iepriekš bijusi prokurore, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes mācībspēks, dekāne, Krimināltiesisko zinātņu katedras vadītāja, Juridiskās tālākizglītības un profesionālās pilnveides centra direktore. Specializējusies kriminālprocesa tiesībās, vairāk nekā 100 zinātnisko publikāciju, tai skaitā monogrāfiju, autore, daudzu starptautisku zinātnisku projektu un konferenču dalībniece.

Aigars Strupišs
Augstākās tiesas priekšsēdētājs, senators, Tieslietu padomes priekšsēdētājs.

Studējis tiesību zinātnes Latvijas Universitātē, stažējies Orhūsas Universitātē, bijis viespētnieks Norvēģijas Zinātņu akadēmijā un Oslo Universitātē. Bijis ilggadējs Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors, darbojies jurista privātpraksē. Bijis Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs un Disciplinārtiesas priekšsēdētājs. Piedalījies daudzu likumprojektu izstrādē, vadījis Komerclikuma izstrādes darba grupu. Komerclikuma komentāru un vairāku zinātnisku publikāciju autors.

Matīss Šķiņķis
Zvērināts advokāts, ZAB "Šķiņķis Pētersons" vadītājs.

Studējis tiesību zinātnes Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē (Mg. iur.) un Orhūsas Universitātē. Specializējas tiesvedībās Satversmes tiesas procesā un administratīvajā procesā. Iepriekš strādājis vairākos Lat­vijas advokātu birojos. Pārstāvējis klientus vairākās pēdējās desmitgadēs nozīmīgās valststiesību un cilvēktiesību lietās Latvijas un ārvalstu tiesās.

Elīna Šteinerte
Politikas zinātņu doktore, ANO Darba grupas pret patvaļīgu aizturēšanu vadītāja, Džērsijas Tiesību komisijas komisāre, Džērsijas Tiesību institūta viesprofesore un Bristoles Universitātes viespētniece.

Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē ieguvusi jurista kvalifikāciju un maģistra grādu, starptautiskās cilvēktiesības (LL.M.) studējusi Notingemas Universitātē (Lielbritānija), savukārt Roberta Gordona universitātē (Robert Gordon University) Aberdīnā (Lielbritānija) ieguvusi doktora grādu (Ph.D.) politikas zinātnē.

Elīna Ūsiņa
Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vecākā juriste.

Studējusi tiesību zinātnes Latvijas Universitātē (Mg. iur.). Bijusi juriste SIA "Mikrotīkls", Finanšu ministrijā, Valsts administrācijas skolā, deputāta palīdze un konsultante Saeimā, juriskonsulte Finanšu un kapitāla tirgus komisijā un Kultūras ministrijā. Juridiskās mācību grāmatas "Eiropas vides tiesības" līdzautore.

Saulvedis Vārpiņš
Zvērināts advokāts un Zvērināta advokāta S. Vārpiņa biroja vadītājs.

Studējis tiesību zinātnes Latvijas Universitātē (Mg. iur., uzsāktas doktorantūras studijas). Bijis prokurors, pēc tam vadošais jurists privātos uzņēmumos. Kopš 1996. gada darbojas advokatūrā. Vairākkārt ievēlēts Latvijas Advokātu padomē kā padomes loceklis. Piedalās Tieslietu ministrijas Pastāvīgajā Kriminālprocesa likuma darba grupā, ir Eiropas Krimināltiesību advokātu asociācijas biedrs, piedalās starptautiskās zinātniskās konferencēs, īpaši pievēršoties cilvēktiesību jautājumiem un digitāliem pierādījumiem. Vairāku publikāciju autors kriminālprocesā, cilvēktiesībās u.c. tiesību nozarēs.

Ineta Ziemele
Tiesību zinātņu doktore, Eiropas Savienības Tiesas tiesnese, Rīgas Juridiskās augstskolas profesore, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle.

Beigusi Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, maģistra grādu starptautiskajās tiesībās (M.I.L.) ieguvusi Lundas Universitātē (Zviedrija), doktora grādu tiesību zinātnē (Ph.D.) ieguvusi Kembridžas Universitātē (Lielbritānija). Bijusi Satversmes tiesas tiesnese un tiesas priekšsēdētāja, Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese un palātas priekšsēdētāja.

Baltijas Starptautisko tiesību gadagrāmatas (Baltic Yearbook of International Law) izveidotāja un galvenā redaktore. Trīs grāmatu un divu monogrāfiju autore, septiņu grāmatu zinātniskā redaktore un vairāk nekā 100 zinātnisko rakstu autore starptautiskajās, Eiropas Savienības, konstitucionālajās tiesībās un cilvēktiesībās.