Atsaucoties "Jurista Vārda" aicinājumam, šajā komentārā sniegšu savu skatījumu par zinātniskajiem darbiem un akadēmiskajiem rakstiem izvirzāmajām prasībām attiecībā uz tiesību avotu izmantošanu. Manu skatījumu nenoliedzami ietekmē tas, ka zinātniskajā darbā pats pētu, vadu un recenzēju darbus, kuru izpēte vērsta uz starptautisko cilvēktiesību problēmjautājumiem. Taču daļa atziņu var būt vienlīdz noderīga arī citās tiesību apakšnozarēs.
Zinātnisko darbu un arī akadēmisko rakstu analīzes dziļums un līdz ar to arī izmantoto avotu daudzums, protams, var atšķities. Piemēram, promocijas darbā pielietotās metodoloģijas un analīzes plašums un izmantoto avotu klāsts nebūs attiecināms uz studiju darbu vai rakstu akadēmiskā vai populārzinātniskā izdevumā. Avotu veidu un daudzumu var ietekmēt arī autora mērķis: ilustrēt kādu aktuālu tiesību problēmjautājumu, grozījumus tiesību normā, jaunāko tiesu praksi, vai vispārīgāks – izvirzīt hipotēzi un izmantot dažādas teorijas savu prezumpciju pārbaudei. Taču jebkuram zinātniskam vai akadēmiskam darbam jābalstās uz autoritatīviem tiesību avotiem. Piemēram, tīmekļvietne Wikipedia, kas reti, bet joprojām ir sastopama studentu darbos, nebūtu izmantojama kā pamats kādas tēzes apstiprināšanai.
Izmantoto avotu daudzveidība liecina par aplūkojamā jautājuma izpētes pakāpi. Avotu daudzveidība ļauj atklāt polemiku attiecībā uz analizējamo jautājumu un autoram paust savu viedokli.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes