ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

15. Marts 2022 /Nr.11 (1225)

Cilvēka pamattiesību nodrošināšana var būtiski mainīt lietas iznākumu
Mg. iur.
Inga Zonenberga
Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas juridiskā padomniece 

Cilvēki ar invaliditāti un jo īpaši cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem vēl aizvien Latvijā tiek uztverti kā nepilnvērtīgi, kā tādi, kuriem tiesības nepienākas, bet kuriem tās var piešķirt, ja kādam būs tāda vēlme. Nav noliedzams, ka pēdējos gados aizvien vairāk tiek pievērsta uzmanība garīgās veselības jautājumiem, tostarp pilnveidots normatīvais regulējums, tomēr sabiedrībā vēl aizvien valda daudz stereotipu un aizspriedumu gan pret cilvēkiem ar psihiskiem traucējumiem, gan intelektuālās attīstības traucējumiem. Šo cilvēku tiesības tikt uzklausītiem, kā arī iespējas saņemt atbalstu savu tiesību īstenošanā netiek pienācīgi nodrošinātas.1 Vēl aizvien arī profesionāļu vidū prevalē vēlme pieņemt lēmumus šo cilvēku vietā un nereti bez viņu līdzdalības un pienācīgas viedokļa uzklausīšanas. Savukārt juridisko profesiju pārstāvjiem nereti trūkst zināšanu un izpratnes par jaunākajiem cilvēktiesību standartiem attiecībā uz personu ar invaliditāti tiesībām, tostarp tādām fundamentālām tiesībām kā tiesības uz taisnīgu tiesu, kas ir garantētas gan Latvijas Republikas Satversmes 92. pantā, gan vairākos starptautiskos cilvēktiesību dokumentos.

Nereti cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem dzīvo īpaši neaizsargātos apstākļos un saskaras ar būtiskiem šķēršļiem attiecībā uz piekļuvi tiesu iestādēm. Nav noliedzams, ka juridiskā palīdzība ir izmaksu ziņā dārgs pakalpojums, savukārt valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšana, tostarp procesos, kuros tā ir obligāta, ne vienmēr atzīstama par kvalitatīvu un uz konkrētās personas tiesību aizsardzību vērstu.

Nevalstisko organizāciju pārstāvji ir norādījuši, ka tiesas pieejamības jomā viena no būtiskām problēmām ir tā, ka procesā netiek nodrošināta informācija vieglajā valodā, kas būtu jānodrošina ne tikai cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bet arī cilvēkiem ar citiem traucējumiem.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Laura Kadile
Skaidrojumi. Viedokļi
Lemtspējas un rīcībspējas institūtu nošķiršanas nepieciešamība Latvijas tiesībās
Solvita Olsena
Skaidrojumi. Viedokļi
Cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem aizsardzība un ārstēšana: cilvēktiesībās balstīta pieeja
Ieva Leimane-Veldmeijere
Skaidrojumi. Viedokļi
Atbalsta persona lēmumu pieņemšanā: pakalpojuma izveides un sniegšanas pieredze Latvijā
Raksta mērķis ir sniegt ieskatu atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojumā (turpmāk – APLP pakalpojums), kurš tika veidots saskaņā ar ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (turpmāk – ANO Konvencija) 12. panta ...
Karīna Konstantinova
Skaidrojumi. Viedokļi
Nebrīvprātīga hospitalizācija un ārstēšana – no psihiatra skatpunkta
Nebrīvprātīgi ārstējamo pacientu tiesību aizsardzība prasa sevišķu uzmanību un nepieciešamību balansēt pacientu tiesību ievērošanu ar sabiedrības drošības prasībām. Nozīmīgu virzību šo pacientu tiesību aizsardzības jomā ...
Marina Loseviča, Aleksandrs Losevičs
Skaidrojumi. Viedokļi
Bezjēdzīgais medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis – starp psihiatriju un klīnisko kriminoloģiju
Raksta autori piedāvā atskatīties vēsturē un atrast zaudēto medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu (turpmāk – MRPL) jēgu un būtību, kā arī, izmantojot gadījumu analīzes metodi, piedāvā risinājumus šiem ...
AUTORU KATALOGS