ŽURNĀLS Intervija

29. Marts 2022 /Nr.13 (1227)

Ekonomisko lietu tiesa – aizritējis pirmais gads
Ekonomisko lietu tiesas priekšsēdētājs Miķelis Zumbergs intervijā "Jurista Vārdam"
Kārlis Piģēns
"Jurista Vārda" tieslietu redaktors 
Foto: Boriss Koļesņikovs

Specializētās Ekonomisko lietu tiesas darbības teritorija aptver visu Latviju. Tās kompetencē ir specifiski komercstrīdi un krimināllietas par sevišķi smagiem un smagiem noziegumiem, kas rada būtisku kaitējumu uzņēmējdarbības videi un tautsaimniecības attīstībai. Savu darbību tā sāka 2021. gada 31. martā, un galvenais specializētās tiesas izveides mērķis bija kvalitatīva un ātra sarežģītu komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu, kā arī korupcijas lietu izskatīšana, nodrošinot lietderīgu un racionālu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

Par jaunās Ekonomisko lietu tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju Tieslietu padome sākotnēji iecēla šīs tiesas tiesnesi Miķeli Zumbergu, bet 2021. gada 17. septembrī Tieslietu padome vienbalsīgi apstiprināja viņu par šīs tiesas priekšsēdētāju.

Kāds, jūsuprāt, kopumā bijis Ekonomisko lietu tiesas pirmais darbības gads?

Pirmo gadu es raksturotu ar vārdu – dinamisks. Nav bijuši brīži, kad būtu bijis maz darba, bet nav bijis arī tā, ka mēs būtu pārslogoti vai iegrimuši izskatāmo lietu kalnos. Pēdējos mēnešos ienāk salīdzinoši maz lietu, bet gadu kopumā varētu raksturot tiešām kā dinamisku.

Vai, jūsuprāt, ir attaisnojusies specializācijas veidošana pirmās instances līmenī, pārējās instances saglabājot iepriekšējā formācijā? Arī pašā Ekonomisko lietu tiesā bija lietu sadales plāns, bet faktiski visi tiesneši skata jebkuras kategorijas lietas. Vai tiesnešiem nevajadzētu noteikt konkrētas specializācijas?

Pilnvērtīgai atbildei uz šo jautājumu ar vienu darbības gadu varētu būt nepietiekoši. Bet ir skaidrs, ka, ņemot vērā konkrētās lietu kategorijas, kas tiek iedalītas mūsu tiesai, strauji pieaug mūsu kompetence un ieskats šajās kategorijās. Vidējā termiņā tas nesīs augļus, mēs esam salīdzinoši kompakts kolektīvs, un mēs varam savstarpēji apmainīties domām. Mums neveidojas situācija, ka tiesneši skata vienas kategorijas lietas gan Ventspilī, gan Daugavpilī, bet savstarpējās informācijas apmaiņa nenotiek. Tas, ko tiesnesis patstāvīgi spēj atrast, tiek iekļauts arī nolēmumā.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Viktorija Soņeca
Aptauja
Kāds bija Ekonomisko lietu tiesas pirmais darba gads: tiesneši atbild uz "Jurista Vārda" jautājumiem
2022. gada 31. martā aprit gads, kopš darbu uzsāka Ekonomisko lietu tiesa (ELT), tādēļ "Jurista Vārds" uzrunāja ELT tiesnešus un aicināja sniegt atbildes uz vairākiem jautājumiem par gūto pieredzi un iespaidiem. Atbildes uz jautājumiem ...
Krista Asmusa
Skaidrojumi. Viedokļi
Jauninājumi Trauksmes celšanas likumā
2022. gada 20. janvārī tika pieņemts un jau 4. februārī stājās spēkā jaunais Trauksmes celšanas likums, kas izstrādāts, lai pārņemtu 2019. gada 23. oktobra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1937 par to personu ...
Dāvids Gurevičs
Skaidrojumi. Viedokļi
Procesuālo pārkāpumu ietekme uz pierādījumu pieļaujamību kriminālprocesā: pamattiesību perspektīva
Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 92. panta otrajā teikumā ir ietverts nevainīguma prezumpcijas princips, saskaņā ar kuru ikviens ir uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Viena no ...
Elīza Roshofa
Skaidrojumi. Viedokļi
Digitālo platformu tirgus varas novērtēšana
Ieva Ābola
Skaidrojumi. Viedokļi
Informācija žurnālista rokās
Ir informācijas laikmets. Plašsaziņas līdzekļi un žurnālisti ir kā tilts, kas savieno faktus un notikumus ar sabiedrību. Informācija ir žurnālista darba instruments, un kā jebkurā profesijā ar instrumentiem ir jāprot rīkoties ...
AUTORU KATALOGS