ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

29. Marts 2022 /Nr.13 (1227)

Informācija žurnālista rokās
Ieva Ābola
Senāta Administratīvo lietu departamenta konsultante 

Ir informācijas laikmets. Plašsaziņas līdzekļi un žurnālisti ir kā tilts, kas savieno faktus un notikumus ar sabiedrību. Informācija ir žurnālista darba instruments, un kā jebkurā profesijā ar instrumentiem ir jāprot rīkoties pareizi un atbilstoši paredzētajam mērķim. Informācija, jo īpaši – pasniegta publiski, ir visnotaļ smalks instruments. Likumdevējs ir devis zināmas instrukcijas un ietvaru rīcībai ar informāciju. Taču pilnvērtīga izpratne par to, kā ar informāciju rīkoties pareizi, tiesiskajā telpā un praktiskajā dzīvē vēl tikai veidojas, un šīs izpratnes pilnveidošanā nozīmīga loma ir tiesu praksei. Tāpēc autore sniedz ieskatu Senāta Administratīvo lietu departamenta praksē par žurnālista tiesībām iegūt un izplatīt valsts institūciju rīcībā esošu informāciju.

Tiesības uz informāciju

Vispārzināms, ka valsts institūcijas savu funkciju nodrošināšanas vajadzībām iegūst, rada, apstrādā un uzkrāj ļoti dažādu informāciju. Sabiedrības tiesības piekļūt iestāžu rīcībā esošai informācijai uzskatāmas par vispāratzītu principu gan Eiropas Savienības tiesībās, gan nacionālā līmenī. Latvijā šīs tiesības nostiprinātas konstitucionāla ranga normās – Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 100. un 104. pantā. Šo tiesību nozīme demokrātiskā sabiedrībā konsekventi uzsvērta arī Senāta judikatūrā.1

Ikvienam cilvēkam saskaņā ar Satversmi ir tiesības būt informētam par valsts pārvaldes sistēmas institūciju darbību, lai pārliecinātos, ka tās efektīvi, godīgi un taisnīgi saskaņā ar likumiem pilda sabiedrības uzticētās funkcijas.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Kārlis Piģēns
Intervija
Ekonomisko lietu tiesa – aizritējis pirmais gads
Specializētās Ekonomisko lietu tiesas darbības teritorija aptver visu Latviju. Tās kompetencē ir specifiski komercstrīdi un krimināllietas par sevišķi smagiem un smagiem noziegumiem, kas rada būtisku kaitējumu uzņēmējdarbības videi un ...
Viktorija Soņeca
Aptauja
Kāds bija Ekonomisko lietu tiesas pirmais darba gads: tiesneši atbild uz "Jurista Vārda" jautājumiem
2022. gada 31. martā aprit gads, kopš darbu uzsāka Ekonomisko lietu tiesa (ELT), tādēļ "Jurista Vārds" uzrunāja ELT tiesnešus un aicināja sniegt atbildes uz vairākiem jautājumiem par gūto pieredzi un iespaidiem. Atbildes uz jautājumiem ...
Krista Asmusa
Skaidrojumi. Viedokļi
Jauninājumi Trauksmes celšanas likumā
2022. gada 20. janvārī tika pieņemts un jau 4. februārī stājās spēkā jaunais Trauksmes celšanas likums, kas izstrādāts, lai pārņemtu 2019. gada 23. oktobra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1937 par to personu ...
Dāvids Gurevičs
Skaidrojumi. Viedokļi
Procesuālo pārkāpumu ietekme uz pierādījumu pieļaujamību kriminālprocesā: pamattiesību perspektīva
Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 92. panta otrajā teikumā ir ietverts nevainīguma prezumpcijas princips, saskaņā ar kuru ikviens ir uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Viena no ...
Elīza Roshofa
Skaidrojumi. Viedokļi
Digitālo platformu tirgus varas novērtēšana
AUTORU KATALOGS