ŽURNĀLS Viedoklis

Paldies autoram par case study! Taču analizējot manuprāt ir divas lietas vienā maisā samestas - (1) rakstveida process & attālinātais process un to pieļaujamība un (2) iesākts mediācijas process kā pamats lietas izskatīšanas atlikšanai vai prasības atstāšanai bez izskatīšanas. Nesarežģītus procesuālos jautājumus ( kāds manuprāt ir šis) var risināt arī rakstveida procesā. Ja kāda no pusēm to būtu darījusi, piemēram atbildētājs paskaidrojumā uz grozīto prasību pievērsis tiesas uzmanību uz noslēgto vienošanos par mediācijas izmantošanu (iepriekš tiesā saņemtie pušu paskaidrojumi, kuros abi piekrīt izmantot mediāciju ir šāda vienošanās), un lūdzis paskaidrojumu sniegšanas termiņu pagarināt bet lietas izskatīšanu atlikt, ar argumentu, ka pušu domstarpību būtība ( sk. Mediācijas likuma 12.p (2) 2pkt. ) ir tā pati, tad iespējams ka lietas virzība būtu bijusi citāda. Te ir tā nianse, ka mediācijā puses parasti strādā plašāk, ar konfliktu kopumā, nevis strikti uz to rāmīti, ko uzliek prasība vai pretprasība. Jo tas ir uz pušu interesēm, nevis tiesībām balstīts process.
Var tomēr piekrist, ka līdzko prasības grozījumi TIKA PIEŅEMTI tad līdz ar to zuda iemesls lietas izskatīšanas atlikšanai, jo grozītajai prasībai jau cits pamats vai priekšmets un puses gribu ŠO jautājumu risināt mediācijā nebija izteikušās. Taču tas neatceļ CPL normu par to, ka iztiesājot lietu tiesnesis cenšas puses samierināt, t.sk. iesakot mediāciju. Un autors pilnīgi pareizi saka ka 1 inst. tiesai BIJA jāvērš pušu uzmanība uz iespēju arī šo pārgrozīto prasību risināt mediācijā un jāprasa pusēm izteikt par to savu attieksmi. Apelācijas instancē jau tas PAR VĒLU jo abām pusēm jau saskrējuši visādi tēriņi, gan laiks, gan nauda un līdz ar to arī vēlme izlīgt pilnīgi loģiski ka mazinājusies ( darbojas t.s. ‘loss aversion bias’ jo žēl atteikties no investīcijām tiesvedībā, jo tas pierasa noteiktu zaudējumu atzīšanu). Tāpēc mediācijai galvenokārt būtu jānotiek pirms tiesas vai, ja lieta ierosināta iespējami agrākā procesa stadijā/
Ļoti interesanti, kādās domās par šo lietu būtu Senāts, ja kāda no pusēm atrastu argumentus kasācijai. Jo cik sapratu no raksta, tad apelācijā atbildētājam palika iebildumi tikai par tiesas izdevumu piedziņu no viņa.
Anglijā & Velsā piemēram, no puses, kas bez pamatota iemesla atteicās no mediācijas un/vai pirmstiesas sarunām ( CPR part 36 offer) tiesa var uzlikt pienākumu segt otras puses tiesas izdevumus, pat gadījumā ja lieta izspriesta par labu šai pusei. Sk. Halsey v Milton Keynes General NHS Trust [2004]. Iespējams arī Latvijas likumdevējs varētu kaut ko padomāt šajā virzienā, ja šādā norma mūsu CPL pastāvētu, iespējams, ka autora aprakstītā situācija nemaz nebūtu iestājusies.