ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Ievads

Mūsdienās vairs nav šaubu, ka klimata pārmaiņu radītās sekas ir reāla un akūta problēma, kas negatīvi ietekmē un apdraud cilvēku dzīvību.¹ Arī valstis ir viens no subjektiem, kas savas rīcības rezultātā veicina klimata pārmaiņu rašanos,² tāpēc indivīdi nacionālā līmenī vēršas tiesās pret valstīm, prasot, lai tās aktīvāk darbojas tāda regulējuma ieviešanā, kas efektīvi mazinātu klimata pārmaiņu radītās sekas.³ Šobrīd šādas sūdzības ir iesniegtas arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā (turpmāk – ECT). Lietās Duarte Agostinho and Others v. Portugal and Others⁴ (turpmāk – Duarte Agostinho) un Verein KlimaSeniorinnen Schweiz and Others v. Switzerland⁵ (turpmāk – Verein KlimaSeniorinnen) sūdzības iesniedzēji ceļ prasības pret Eiropas Padomes valstīm par cilvēktiesību pārkāpumu, kas radies valstu bezdarbības dēļ – valstis nav pildījušas pienākumus, kas tām izriet no starptautiskajām vides tiesību normām, kā rezultātā klimata pārmaiņas ir izraisījušas sūdzības iesniedzēju cilvēktiesību pārkāpumu. Šādas sūdzības ECT ir iesniegtas pirmo reizi, līdz ar to aktuālas ir diskusijas, vai tās atbilst sūdzības pieņemamības kritērijiem, ko izvirza Eiropas Cilvēktiesību konvencija (turpmāk – ECK).⁶ Raksta mērķis ir apskatīt, vai ECT pēc būtības izskatītu ar klimata pārmaiņām saistītas lietas, tāpēc vispirms tiks apskatīti lietu pieņemamības kritēriji, kas noteikti ECK 34. un 35. pantā. Pēc tam tiks izvērstāk aplūkota valsts jurisdikcija kā priekšnoteikums valsts atbildībai par ECK pārkāpumu, un visbeidzot tiks izpētīts, kā ECT piemēro rīcības brīvības doktrīnu ar vidi saistītās lietās un kā valstu rīcības brīvību ietekmē citi starptautiskie līgumi.

1. Sūdzības pieņemamības kritēriji

1.1. Sūdzības subjekti

ECK 34. pantā ir noteikts, ka ECT sūdzību var iesniegt fiziskas personas, nevalstiskas organizācijas un personu grupas, kas uzskata, ka kāda no Eiropas Padomes dalībvalstīm pārkāpusi viņu tiesības, ko aizsargā ECK.⁷ Lietā Duarte Agostinho sūdzības iesniedzēji ir seši Portugāles pilsoņi vecumā no 8 līdz 21 gadam. Savukārt lietā Verein KlimaSeniorinnen viens no sūdzības iesniedzējiem ir nevalstiska organizācija, kuras mērķis ir cīnīties pret klimata pārmaiņām un kuras biedri ir sievietes vecumā virs 64 gadiem. Pārējie četri sūdzības iesniedzēji – minētās organizācijas biedri – ir sievietes vecumā no 78 līdz 89 gadiem.

Lai ECT varētu izskatīt lietu atbilstoši ECK 34. pantam, jāizpildās diviem nosacījumiem: (1) sūdzības iesniedzējam jāatbilst kādai no subjektu kategorijām, kas norādītas 34. pantā; (2) sūdzības iesniedzējam jāspēj pierādīt, ka viņam piemīt "cietušā" statuss – ir pārkāptas kādas no sūdzības iesniedzēja cilvēktiesībām, kas noteiktas ECK. Turklāt, lai pierādītu, ka sūdzības iesniedzējs ir cietušais, jāpastāv pietiekami ciešai cēloņsakarībai starp pašu sūdzības iesniedzēju un viņa cilvēktiesību pārkāpumu.⁸ Attiecībā uz pirmo no šiem kritērijiem ir vērts izvērstāk analizēt nevalstisko organizāciju tiesības iesniegt sūdzību ECT, jo bieži vien indivīdi cīņā pret klimata pārmaiņām iesaistās ar dažādu organizāciju starpniecību. ECT ir noteikusi, ka nevalstiskai organizācijai, kuras tiesības netiek tieši pārkāptas, nevarētu piemist cietušā statuss, pat ja ir skartas kādas no organizācijas biedru tiesībām un šī organizācija ir tikusi dibināta ar mērķi aizsargāt šo biedru tiesības.