Pret Krieviju ieviestās sankcijas saistībā ar iebrukumu Ukrainā ir vēsturiski plašākās, kādas līdz šim pasaulē ieviestas. Vienlaikus jāņem vērā, ka sankciju režīma prasību izpilde Latvijā nav jaunums – jau kopš 2014. gada, kad Krievija īstenoja Krimas un Sevastopoles pretlikumīgu aneksiju, ieviestas plašas sankcijas pret Krieviju,1 kā arī kopš 2020. gada, kad krasi pasliktinājās cilvēktiesību situācija Baltkrievijā, līdz pat 2021. gada notikumiem ar piespiedu lidmašīnas nosēdināšanu, aizvien paplašinātas arī pret Baltkrieviju vērstās sankcijas.2 Ievērojot sankciju mērķi – nevis sodīt, bet novērst iespējamo situācijas pasliktināšanos,3 ir būtiski, lai sankciju piemērošana nav instruments nedrošības radīšanai uzņēmējos, tādējādi slāpējot civiltiesisko apgrozību un saimniecisko rosību, bet instruments drošības atjaunošanai reģionā, kurš jāizmanto, veidojot izpratni par sankciju ievērošanas nepieciešamību, nevis bažas par iespējamo sankciju pārkāpumu negatīvajām sekām.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes