ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

26. Aprīlis 2022 /Nr.17 (1231)

Valsts iestāžu tiesības pieprasīt un saņemt informāciju kontekstā ar personas datu aizsardzību
Dr. iur.
Jānis Kāršenieks
Jurists, sertificēts datu aizsardzības speciālists 

Ievads

Valsts iestādes savas kompetences ietvaros ir tiesīgas pieprasīt no uzņēmumiem noteikta veida personas datu saturošu informāciju, lai pārbaudītu to rīcības atbilstību normatīvo aktu prasībām attiecīgajā situācijā. Turklāt atsevišķos gadījumos informācijas pieprasījuma saņēmējam ir pienākums sniegt informāciju, jo pretējā gadījumā var iestāties administratīvā atbildība par informācijas nesniegšanu.

Neskatoties uz plašām valsts iestāžu pilnvarām nepieciešamās informācijas vākšanā, šo iestāžu tiesības ir ierobežotas. Tā saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmo un otro daļu valsts iestādes darbojas tikai un vienīgi savas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros, ievērojot indivīdu pamattiesības, kurās ietilpst arī tiesības uz personas datu aizsardzību.

Valsts iestādēm, pildot savus uzdevumus un funkcijas, nav paredzētas nekāda veida atkāpes no personas datu aizsardzības nosacījumu ievērošanas, ko uzskatāmi apliecina arī lieta "SIA "SS" pret Valsts ieņēmumu dienestu".1 Valsts iestādei kā jebkuram pārzinim, apstrādājot personas datus, pieprasot personas datus no uzņēmuma, kura rīcības tiesiskums ir pārbaudāms attiecīgās pārbaudes ietvaros, jāievēro visi personas datu apstrādes tiesiskuma priekšnoteikumi. Personas datu aizsardzības līmeni nekādā veidā neietekmē process, kura ietvaros nepieciešamā informācija ir pieprasīta.

Raksta autors savā praksē ir saskāries ar vairākiem desmitiem gadījumu, kad valsts iestādes ar informācijas pieprasījumiem klaji pārkāpj datu aizsardzības prasības, kas norāda uz izpratnes trūkumu un sistēmiskām problēmām indivīdu privātās dzīves neaizskaramības nodrošināšanā.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Rolands Neilands
Skaidrojumi. Viedokļi
Kopīpašuma izbeigšanas tiesiskā regulējuma izmaiņas
2022. gada 1. maijā stājas spēkā Grozījumi Civillikumā1 (turpmāk – grozījumi), kas būtiski modernizē kopīpašuma izbeigšanas tiesisko regulējumu. Rakstā tiek aplūkoti būtiskākie jaunievedumi un to sagaidāmās sekas attiecībā uz ...
Erlens Kalniņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Kopīpašuma izbeigšanas regulējums un tā reforma. I. Līdzšinējā situācija
Tieslietu ministrija
Tiesību politika
Pilnveidos bezmantinieku mantas un bezīpašnieka lietas tiesību institūtus
Ministru kabinets 7. aprīlī Saeimā iesniedzis grozījumus Civillikumā1 (turpmāk – Likumprojekts). Turpinājumā izvilkums no Likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas).
Gunārs Kūtris
Mūsu autors
Iepazīstieties: JV autors Gunārs Kūtris
Juridisko zinātņu maģistrs. Bijis 12. Saeimas deputāts, Satversmes tiesas priekšsēdētājs, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs. Pirms tam strādājis Ģenerālprokuratūrā, Finanšu policijā. Pieredzi un zināšanas papildinājis ...
Tiesībsarga birojs
Informācija
Tiesībsargs ziņojumā Saeimai vērtē cilvēktiesību situāciju Latvijā
Pagājušajā ceturtdienā, 21. aprīlī, Latvijas Republikas tiesībsargs Juris Jansons sniedza ikgadējo ziņojumu Saeimai par cilvēktiesību situāciju valstī, atskatoties uz tiesībsarga biroja darbu 2021. gadu. Pilns ziņojuma teksts pieejams ...
AUTORU KATALOGS