Jau pēc dažām nedēļām, šā mēneša izskaņā, sāksies un līdz pat 13. jūnijam turpināsies trešais valsts vienotais jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmens. Atceroties situāciju pirms gada, kad vēl notika sagatavošanās priekšdarbi pirmajam pārbaudījumam, bija daudz neskaidrību un arī liels satraukums – par eksāmena norisi kā tādu un arī rezultātiem. Nevar noliegt – intriga bija. Kā liecina vēlākās diskusijas arī šeit pat, "Jurista Vārda" slejās, pēc pirmā eksāmena bija dažādi viedokļi. Domapmaiņā tika dotas norādes uz pilnveidojamiem aspektiem eksāmena organizatoriskajā kārtībā un saturā, un arī rezultāti visus nolika fakta priekšā – bez studijās uzkrātām zināšanām šo apjomīgo pārbaudījumu patiešām nokārtot nesanāks pat lielākajam veiksminiekam.
Pirmo eksāmenu pirms gada kārtoja 130 studenti. Sākotnēji pārbaudījums bija veiksmīgs 33 %, taču vēlāk tika iesniegtas 22 apelācijas, un sešas no tām deva cerēto lēmumu, ietekmējot kopējo statistiku. Procentuāli līdzīgu rezultātu uzrādīja arī otrais jeb aizvadītās ziemas sesijas pārbaudījums – pēc Tieslietu ministrijas datiem, šo eksāmenu sekmīgi nokārtojuši 32 % no 72 studentiem. Viņu vidū ir gan tādi, kas eksāmenu kārtoja atkārtoti, gan tādi, kuri pārbaudījumā piedalījās pirmoreiz. No atkārtoti kārtojušiem 52 studentiem ar otro piegājienu eksāmenā kopumā sekmīgu vērtējumu un līdz ar to jurista profesionālo kvalifikāciju ieguvuši 40 %. Savukārt pirmo reizi eksāmenu ziemas sesijā kārtoja 20 studenti, un tur veiksme bijusi vien pārim, jo sekmīgu vērtējumu ieguvuši tikai desmit procenti. Šo pēdējo eksāmenu 38 % nav nokārtojuši divās tiesību jomās, bet aptuveni trešdaļai eksāmens būs jāpārkārto pilnībā.
No vienas puses, šie eksāmenu rezultāti it kā stindzina, jo ziemas sesijā no pirmreizējiem kārtotājiem 90 %, bet no atkārtotajiem – vairāk nekā pusei tas nesis sliktas ziņas. Ir viela pārdomām. Taču, no otras puses, tas arī apliecina, ka jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmenu bijām pelnījuši jau sen. Protams, šāds pārbaudījums nav nekāds nieks, ar kuru bez piepūles tiktu galā jebkurš, vēl jo vairāk – prakse parāda pretējo. Tāpēc stindzinošāk par jauno censoņu pirmo lielo neizdošanos eksāmenā, jo viņi vēl tikai tiecas pēc diploma, tomēr ir to juristu zināšanu lielie robi, kuriem profesionālā kvalifikācija jau piešķirta. Tam īpaši uzskatāms piemērs ir regulārie prokurora amata pretendentu pārbaudījumi, kuros jau pirmais vispārīgais tests, runājot līdzībās, amata tīkotājus pamatoti pļauj kā zāli. Grūti ko teikt, ja vēlas būt prokurors, bet nezina, no kāda vecuma persona ir saucama pie kriminālatbildības. Kļūdīties var katrs. Taču diezin vai var runāt par nejaušu kļūdīšanos, ja tikai trešdaļa no 45 pretendentiem zina šo pareizo atbildi; ja mazāk nekā puse var pareizi atbildēt uz jautājumu par dalības jēdzienu krimināltiesībās, ja tikai piektā daļa zina, kas ir Eiropas apcietinājuma lēmums. Grūtības sagādā arī jautājums par Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu – 10 no 45 nezina, ar ko Latvijai nozīmīgs ir 4. maijs. Kopsummā pagājušā gada decembrī ar šo 40 jautājumu testu galā tika un pielaidi konkursa otrajai kārtai ieguva tikai 5 no 45 interesentiem.
Šā gada aprīļa konkursa rezultāti salīdzinoši ir labāki, bet diezin vai labi – prokurora amata kandidātu atlases pārbaudījuma pirmās kārtas testu ar atbilžu variantiem no 35 kandidātiem pārvarēja 11. Arī šajā pēdējā pārbaudījumā prokurora amata pretendentiem grūtības sagādāja juridisko zināšanu jautājumi, piemēram, tikai deviņi pareizi atbildēja uz jautājumu, ka drošības nauda ir procesuālais piespiedu līdzeklis, tikai aptuveni trešā daļa zināja, ka kriminālprocesa kārtību nosaka tā procesuālā tiesību norma, kura ir spēkā procesuālās darbības izdarīšanas brīdī. Aptuveni ceturtdaļa nezināja, ka prokuratūra ir patstāvīga tiesu varas institūcija un nav pakļauta Tieslietu ministrijai vai kādai citai institūcijai.
It kā speciālisti ar profesionālo kvalifikāciju piesakās konkursā uz tik atbildīgu amatu, taču vienlaikus viņiem trūkst elementāru juridisko zināšanu pat attiecīgajā tiesību jomā, nerunājot par pārējo. Varam tikai minēt, vai viņi paši apzinās robus savās zināšanās un vienkārši cer uz veiksmi, tāpēc ir vajadzīgs šis filtrs, kas nepieļauj, ka tieši tādas pašas veiksmes ceļā ir tikusi iegūta profesionālā kvalifikācija. Valsts vienotais jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmens šim mērķim noteikti kalpo – uzskatāmi redzam, kā tas atfiltrē. Pārbaudījuma saturā un formā vienmēr kaut ko var attīstīt, pilnveidot, taču šāda eksāmena lietderība ir objektīva nepieciešamība, un jau sen.
