ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

10. Maijs 2022 /Nr.19 (1233)

Latvijas Republikas pilsonības zaudēšana
Dr. iur.
Andrejs Judins
 

Šī gada 21. aprīlī Saeima pieņēma grozījumus Pilsonības likumā,1 papildinot likuma 24. panta pirmo daļu ar jaunu piekto punktu, kas paredz iespēju atņemt Latvijas pilsonību personai, kura veikusi darbības, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu, tai skaitā genocīdu, noziegumu pret mieru, noziegumu pret cilvēci, kara noziegumu, vai arī sniegusi būtisku finansiālu, materiālu, propagandisku, tehnoloģisku vai cita veida atbalstu valstīm vai personām, kuras ir veikušas minētās darbības.

Pilsonība ir personas noturīga tiesiska saikne ar valsti. ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 15. pantā ir paredzēts, ka katram cilvēkam ir tiesības uz pilsonību un nevienam cilvēkam nedrīkst patvaļīgi atņemt pilsonību vai liegt tiesības mainīt pilsonību.2 Valstīm ir suverēnas tiesības pašām noteikt savu pilsoņu loku, kā arī kārtību, kādā notiek personu atzīšana un uzņemšana pilsonībā. Pilsonim nav jāveic nekādas speciālas darbības,3 lai šo statusu saglabātu. Vienlaikus starptautiskās tiesības neliedz valstīm nacionālajos normatīvajos aktos paredzēt pilsonības zaudēšanas gadījumus un iemeslus. Tomēr valstu rīcības brīvību šajos gadījumos ierobežo starptautisko tiesību prasība nerīkoties patvaļīgi un nepieļaut situāciju, ka valsts rīcības rezultātā persona kļūst par bezvalstnieku. Patvaļības nepieļaujamība nozīmē, ka pilsonības zaudēšanas iemesliem ir jābūt pamatotiem un iepriekš definētiem nacionālajos normatīvajos aktos. Bezpavalstniecības nepieļaujamības prasība nozīmē, ka valsts drīkst akceptēt personas atteikšanos no pilsonības vai atņemt personai pilsonību vien gadījumos, kad personai jau ir vai viņai ir garantēta citas valsts pilsonība vai pilsonībai pielīdzināms tiesisks statuss.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Erlens Kalniņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Kopīpašuma izbeigšanas regulējums un tā reforma. III. Jaunais tiesiskais regulējums
Jurista Vārds
Notikums
Valsts augstākie apbalvojumi – Latvijas juristiem  
Sagaidot Latvijas Neatkarības deklarācijas pieņemšanas gadadienu, 3. un 4. maijā Rīgas pilī notika svinīgas ceremonijas, kurās Valsts prezidents Egils Levits ar augstākajiem apbalvojumiem par izcilu, radošu ieguldījumu Latvijas ...
Sannija Matule
Tiesību politika
Reorganizācijas ceļā top lielākā tiesa Latvijā
Atbilstoši likumā "Par tiesu varu" paredzētajai kārtībai 22. aprīlī Tieslietu padome ir piekritusi izmaiņām jeb apstiprinājusi tai iesniegto Rīgas pilsētas tiesu reorganizācijas plānu, kas paredz no 2022. gada 1. augusta Pārdaugavas ...
Vineta Bei
Mūsu autors
Iepazīstieties: JV autore  Vineta Bei
Studējusi Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, Rīgas Juridiskajā augstskolā (LL.M Eiropas un starptautiskajās tiesībās) un Leidenes Universitātē Nīderlandē. Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesneses Ingas Reines ...
Viktorija Soņeca
Tiesību prakse
Tiesības uz taisnīgu tiesu ir arī finansiālās grūtībās nonākušai privāto tiesību juridiskajai personai
Satversmes tiesa 2022. gada 23. februārī pasludināja spriedumu lietā Nr. 2021-22-01 "Par Civilprocesa likuma 444.1 panta trešās daļas otrā teikuma (redakcijā, kas bija spēkā no 2018. gada 1. marta līdz 2021. gada 19. aprīlim) ...
AUTORU KATALOGS